Augsne, kuru izracis kurmis ir ļoti noderīga augiem un istabas ziediem – dalāmies pieredzē un padomos

Kurmis – dārzkopju pretinieks vai noderīgs sabiedrotais. Kurmji lielākajai daļai dārzkopju ir tēli ar sliktu reputāciju, bet varbūt domas būtu jāmaina

Šie sīkie dzīvnieki, meklējot barību, spēj izrakņāt visas dobes. Rakdami savus tuneļus, tie vienlaikus bojā augu sakņu sistēmu, nodarot būtisku kaitējumu stādījumiem. Galvenā kurmju klātbūtnes pazīme dārzā ir zemes kalniņi. Tie var būt visur – siltumnīcā, zālienā, dobēs, puķu dobēs. Šādi “vulkāni” bojā teritorijas vizuālo izskatu un traucē lauku estētiku.

Taču nav sliktuma bez labuma. Kurmji var nest arī labumu. Pretēji izplatītajam uzskatam, galvenais kurmju barības avots nav augu saknes, bet gan augsnes iemītnieki – sliekas, maijvaboļu kāpuri, vabolītes, kāpuri un gliemji. Turklāt, rakdami ejas barības meklējumos, dzīvnieki aktīvi irdina augsni. Bet zemi, ko kurmji izmet virspusē, var izmantot stādu un istabas augu audzēšanai.

Kurmju zemes priekšrocības

Visbiežāk kurmji mīt trekni auglīgās augsnēs – tur ir vairāk barības, īpaši slieku. Smilšainā augsnē šie dzīvnieki uzturas retāk – tajā sliekas dzīvo mazāk. Arī augsts gruntsūdens līmenis “aizdzen” šos kukaiņēdājus.

Kurmji ir diezgan rijīgi radījumi. Dienā tie apēd tik daudz kukaiņu un vabolīšu, cik paši sver. Viņiem ir ļoti spēcīgas priekšējās ķepas – tie spēj rakt pat mālainu un blīvu zemi. Kurmju ejas un tuneļi parasti atrodas 5 līdz 60 cm dziļumā. Dienā šie dzīvnieki spēj izrakt ejas līdz pat 20 metru garumā. Pārmērīgo zemi viņi izmet virspusē, lai atbrīvotu sev vietu un “vēdinātu” tuneļus.

Daži dārzkopji dod priekšroku šādus kalniņus nolīdzināt, aizberot izraktās ejas ar to pašu kurmju zemi. Taču šī ideja nav labākā divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kurmis neatkāpsies – tas nekavējoties izraks jaunu eju netālu no vecās. Otrkārt, kurmju zeme ir ļoti vērtīgs izejmateriāls, kas var lieti noderēt dārzkopim vai puķkopim.

Kurmju zemes priekšrocības: 1.Tā ir irdena un gaisīga. Kurmji rakšanas laikā ļoti aktīvi darbojas ar ķepām. Rezultātā uz virspusi izmestā augsne ir irdena, mīksta, gaisa un mitruma caurlaidīga. 2.Tā ir tīra. Dzīvnieku galvenais rakšanas mērķis ir barības iegūšana. Bet barība ir daudzu dārzkopju ienīstie kukaiņi – maijvaboļu kāpuri, vabolītes, kāpuri, to olas un kāpuri. Kurmju apstrādātā zeme ir brīva no kaitēkļiem un nezāļu sēklām.

3.Tā ir bagāta ar humusu. Kā jau minēts, kurmji parasti dzīvo tur, kur mīt sliekas. Sliekas ir humusa ražotāji, kas kļūst par vērtīgu barības avotu stādiem un istabas augiem. Kurmju zemi var ņemt ne tikai no sava dārza. Ja ir iespēja, var doties ar spaini uz pļavu vai laukumu. Tur neviens nelīdzina kalniņus ar zemi, tādēļ vajadzīgā substrāta daudzuma savākšana būs pavisam vienkārša.

Lasi vēl: Ne ledusskapī, ne plastmasas maisiņos; labākā vieta, kur uzglabāt banānus un pasargāt tos no pārāk ātras nogatavošanās

Kā izmantot kurmju zemi

Kurmju noru zeme tīrā veidā nav piemērota stādu vai istabas augu audzēšanai. To labāk izmantot kā pamatsastāvdaļu substrāta sagatavošanai. Kā papildinājumu var izmantot kompostu, kūdru, sapuvušus kūtsmēslus un smiltis.

Kurmju zemes īpatsvars kopējā substrāta sastāvā nedrīkst pārsniegt 40%. Pirms lietošanas kurmju zemi ieteicams apstrādāt ar biofungicīdu, lai stādi vai istabas augi jau no pirmajām dienām. Augsnes dezinfekcijai izmanto preparātus “Trichoderma” vai “Fitosporīns”.

Lai saglabātu labu mikro floru sagatavotajā augsnē un paaugstinātu tās auglību, palīdzēs mikrobioloģiskais mēslojums . Tā sastāvā ir derīgie mikroorganismi, kas nomāc sliktās mikro floras izplatību, novērš sakņu puves veidošanos, nodrošina augus ar viegli pieejamu slāpekli un fosforu, kā arī stimulē augšanu un attīstību. Uz 10 litriem gatavā substrāta nepieciešami 1,5 g bio kompleksa.

Lasi vēl: Dārza gurķu lapas izžūst un samazinās augļu daudzums – cēloņu un labošanas metožu pārskats

Stādi bieži cieš no melnās kājas, bet istabas augi – no sakņu puves. Šo problēmu cēlonis ir lieks mitrums podā. Uz kurmju zemes bāzes veidots substrāts labi uzsūc un saglabā mitrumu. Taču, lai garantēti nesabojātu stādus, augsnes maisījumam ieteicams pievienot agro  perlītu vai mitrumu uzkrājošās granulas.

Kurmju kalniņi bojā teritorijas ainavu, izraisa dārzkopju satraukumu un vēlmi padzīt šos mazos dzīvnieciņus no dārza. Taču šim impulsam nevajadzētu uzreiz padoties – kurmji tiešām var kaitēt stādījumiem, bet pirms ejat uz radikāliem soļiem, piemēram, appludinot ejas vai lietojot ķīmiskus līdzekļus, savāciet kurmju izrakto zemi. To var izmantot puķu pārstādīšanai, stādu audzēšanai, augu augsnes piebēršanai, kompostam vai augstajām dobēm.