Viedokļi

Eksperti lēš, ka naftas eksports no Tuvo Austrumu reģiona ir atjaunojies 80-99% apmērā

Vētras postījumi ēkām gandrīz nekad nav pilnīgs pārsteigums. Vējš atrod to, kas jau bija vaļīgs: atlocījušos jumta seguma malu, satrunējušu bēniņu loga rāmi, atdalījušos fasādes apmetuma gabalu, sarūsējušu notekcaurules turētāju. Mierīgā laikā tie ir kosmētiski defekti, bet, ja vēja ātrums sasniedz 30 metrus sekundē, tie pārvēršas norautā jumtā.

15. septembrī Platts ULSD 10 ppm kotācija, kura nosaka dīzeļdegvielas cenas Baltijas valstīs, uzstādīja jaunu rekordu, pārsniedzot iepriekšējo, 2026. gada 2. aprīļa rekordu, par gandrīz 35 dolāriem par tonnu jeb vairāk nekā 3 centiem par litru.

2 eiro par litru vēl nav robeža: kas sagaida Latvijas degvielas tirgu rudens cenu kāpuma apstākļos

ASV un Irāna atkal apmainās ar raķešu triecieniem, un rezultātā 1. septembrī aģentūras Platts kotācija dīzeļdegvielai pieauga par 130,50 dolāriem par tonnu jeb gandrīz par 13 centiem, pārrēķinot uz litru.

Saskaņā ar „darījuma“ plāniem ASV kontrolēšot 55% no kopuzņēmuma faktiskās ieguves un saņemšot naftu par pašizmaksu. Paredzēts, ka kopuzņēmums iegūs koncesijas uz atradnēm uz 100 gadiem.

Cīņas klubā nekas nav mainījies. Karadarbība turpinās, puses gan tirgojas, gan kaulējas. Jūras šaurumi vienlaikus ir gan slēgti, gan atvērti.

Pastāv tāds termins kā veselības komodifikācija (Commodification of Health). Tā ir situācija, kad veselība, medicīnas pakalpojumi, zāles un pats cilvēka ķermenis pārvēršas par parastām tirgus precēm (commodities), kuras ir pakļautas pieprasījuma, piedāvājuma un peļņas gūšanas likumiem.

Nesen ziņots par vēja parka ‘’K2 Ventum’’ būvniecību diskutablā teritorijā. Biedrība “Piekraste Rītdienai” atklājusi, ka “K2 Ventum” ainavas fotovizualizācijās pievienoti dabā neesoši koki un mākslīgi paaugstināti meža masīvi, kas it kā aizsedz plānotos vēja ģeneratorus.

Šobrīd nenoteiktība pasaules naftas un naftas produktu tirgū ir tieši tāda, kā rakstīts virsrakstā. Tehniski to izraisa joprojām neskaidrā situācija ar kuģošanu Hormuza šaurumā un Sarkanajā jūrā.

Lai arī Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā joprojām ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ir kāda nozare, kurā attālināta piekļūšana mākoņkrātuvēs uzglabātiem datiem ir ikdiena.