Dārza gurķu lapas izžūst un samazinās augļu daudzums – cēloņu un labošanas metožu pārskats

Gurķi – diezgan kaprīza kultūra. Reti kurš var palielīties, ka bez pūlēm iegūst ražu spaiņiem. Tāpēc, ja kaut kas nesanāk – nenolaižam rokas

Noteikti mēs sasniegsim labu rezultātu! Ja jūsu gurķiem dzeltē lapas un samazinās ražība, jāmeklē iemesls un risinājums. Par to – šodien. Ja gurķu stādi vīst pēc izstādīšanas un to lapas dzeltē – diez vai tā ir milzīga problēma. Stādiem ir raksturīgi apvīst, kad tos traucē. Cits gadījums ir tad, ja pagājušas 2–3 dienas kopš pārstādīšanas, bet augi nerāda nekādas pazīmes. Šādā gadījumā vainojama gandrīz vienmēr vai nu augsne, vai laikapstākļi.

Gurķi nepanes skābu zemi un neaug smagā augsnē. Tāpēc, ja augsnei ir augsta skābuma pakāpe, pēc instrukcijas iestrādājam dolomītmiltus, bet smagu augsni attiecīgi padarām vieglāku. Lai to panāktu, uzmanīgi izceļam stādus un bez vilcināšanās bērt dobē smiltis, pievienojot sausu zāli vai citus līdzīgus materiālus. Tiklīdz augsnes struktūra uzlabota, stādus nekavējoties atgriežam vietā. Taču atstāt augus kā ir – būtu vēl sliktāk!

Mēs radījām gurķiem stresu, tagad tas jākompensē. Šim nolūkam izmantojam vai nu “Cirkonu”, vai “Epīnu”, un kurš no tiem konkrētajā situācijā ir piemērotāks – jāizvērtē. Ja augi tika izcelti ar nīkulīgām saknēm – lej zem saknēm atšķaidītu “Cirkonu”; ja saknes ir veselīgas – apsmidzinām lapas ar “Epīnu”. Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi preparāti, kurus nevajag jaukt. Par šo tēmu jau iepriekš esmu rakstījusi sīkāk.

Ja laikapstākļi ir veicinājuši gurķu lapu dzeltēšanu, tiem var palīdzēt ar pagaidu segumiem no agro tīkla. Kad temperatūra pazeminās līdz +5°C, pieaug risks, ka stādi noniks. Jebkādiem līdzekļiem jāveido siltuma imitācija zem seguma. Piemēram, rindstarpās izkārto apjomīgas pudeles ar karstu ūdeni. Lai ūdens ātri neatdzistu, taru aptinam ar to pašu agro tīklu vai jebkuru citu drānu.

Gurķu lapas var dzeltēt arī kaitēkļu dēļ. Īpaši šo kultūru iemīļojušas baltblusiņas, laputis un tīklērces. Tie var būt gan tautas metodes, gan specializēti preparāti pret ērci uz gurķiem, pret laputīm u. c. Galvenais – nelietot vienu un to pašu līdzekli atkārtoti!

Ja gurķi tiek laistīti ar aukstu ūdeni, tie vienmēr vispirms pauž neapmierinātību caur lapu dzeltēšanu. Tālāk samazinās raža un attīstās puves. Tāpēc, ja audzē gurķus, noteikti jābūt arī mucai ar speciāli atstādinātu ūdeni tiem.

Lasi vēl: Mana kaimiņiene ar vīramāti gribēja par mani pajokot, bet saņēma atbildi, kuru acīmredzami negaidīja

Sēnes arī nereti dzīvo uz gurķiem. Tās spēj izskaust “Fitosporīns”. Taču es gribu jums atstāt vērtīgu padomu uz ilgu laiku.

Katrs no mums noteikti zina “Furacilīna” garšu, vai ne?! Tātad – ja uz augļojošiem gurķiem ir sēne, šis preparāts ir pats labākais. Ne velti es atgādināju par tā garšu – lai pierādītu, ka nelielā daudzumā tas nav kaitīgs. Ja gurķu lapas no visām pusēm apsmidzināt ar atšķaidītu “Furacilīnu”, un to izdarīt trīs reizes ar nedēļas intervālu, stīgas atdzīvosies, un paši gurķi no tā kaitīgi nekļūs. Optimālā koncentrācija – viena uz litru ūdens.

Bieži lasītāji man raksta privāti, ka nevar atrast informāciju par gurķu perono sporu. Uzskatu, ka šajā rakstā, kur runājam par lapu dzeltēšanu, ir īstais brīdis par to pastāstīt, jo šī problēma izraisa tieši dzeltēšanu. Tā pieder pie sēņu grupas un izskatās kā spēles laukumā izvietoti dambretes kauliņi (kā redzams attēlā zemāk). Tautā šo dēvē par neīsto miltrasu. To daudz vieglāk novērst nekā labot. Profilaksei piemēroti bioloģiski fungicīdi, un tie paši tiek izmantoti arī labošanai.

Lasi vēl: Ne ledusskapī, ne plastmasas maisiņos; labākā vieta, kur uzglabāt banānus un pasargāt tos no pārāk ātras nogatavošanās

Vienīgā atšķirība – profilaksei nepieciešama apsmidzināšana reizi mēnesī, bet labošanai – regulāri, vienlaikus noņemot īpaši bojātās lapas. Perono sporu pilnībā izskaust ir ļoti grūti. Parasti augu notur tik ilgi, cik iespējams, pēc tam izņem no dobes un augsni apstrādā ar spēcīgu ķīmiju. Kamēr gurķi vēl ražo, tos atbalsta ar līdzekļiem, kas satur sienas bak. vai trihodermu.

Ja gurķiem trūkst slāpekļa, lapas dzeltē, aizmetņi nobirst, stublāji kļūst plāni un ūsas nespēj noturēt jau tā vājas stīgas. Jebkuri slāpekļa mēslojumi palīdzēs atjaunot kultūras veselīgo izskatu. Starplapu hloroze ar marmorētu lapu zīmējumu liecina par magnija trūkumu. Lai to kompensētu, augsne jālaista ar magnija nitrāta šķīdumu.

Ja gurķiem ir dzeltenas lapas un augļu gali sapuvuši, tas gandrīz vienmēr ir virsotnes puves simptoms. To likvidē ar kalcija nitrāta mēslojumu.

Neaizmirstiet – gurķu audzēšana prasa rūpes, pacietību un zināšanas. Katra problēma ir risināma, ja laikus pievēršam uzmanību un rīkojamies apdomīgi. Lai jūsu gurķu dobes ir veselīgas, ražīgas un dāvā prieku visa vasaras garumā!