Veselīgs uzturs
Bet Padomju Savienībā tik daudz salātu nebija. Nu, vasarā tomāti, gurķi un kāposti. Bet ziemā tie bija ļoti grūti dabūjami. Bet organismam bija nepieciešami vismaz daži vitamīni.
Tāpēc tradicionālie ēdieni, piemēram, vinegrets un Olivjē salāti, bija svētku ēdieni. Īpaši Jaungada brīvdienās mājsaimnieces sagriež Olivjē salātus bļodās. Majonēzi bija neticami grūti iegūt, un tā tika “iemesta” plauktos tikai Jaunajā gadā.
Arī konservēti zirņi bija deficīts. Tradicionālajā padomju Olivjē receptē vienmēr bija iekļauta desa. Bet tie bija ārkārtīgi garšīgi. Ar vinegretu viss bija nedaudz vienkāršāk. Dārzeņi vienmēr ir bijuši pieejami un lielos daudzumos. Tātad vārītas bietes, burkāni, kartupeļi un marinēti gurķi tika sagriezti lielos gabalos un dāsni aplieti ar saulespuķu eļļu.
Un padomju bērnu iecienītākais gardums ir maize ar cukuru. Par īstu delikatesi tika uzskatīts, ja šo maizi smērēja arī ar sviestu. Visbiežāk to apkaisīja ar nedaudz ūdens, lai cukurs nelidotu apkārt.
Garšīgāk par kāpostu tīteņiem un kotletēm – vienkārši sajauciet visu un ievietojiet cepeškrāsnī
Kad pēc skolas visi bērni izplūda pagalmā, katram no viņiem rokās noteikti bija milzīga, ar cukuru pārkaisīta maizes šķēle. Un, kas ir visinteresantākais, pēc šāda garduma ēšanas tikai retais cieta no aptaukošanās. Jo košļāt un skriet vienlaikus bija tikpat viegli.
Kādu tradicionālo Padomju laiku ēdienu atceraties vislabāk? Dalieties savās atmiņās komentāros.
Tevi noteikti interesēs
- 4 lietas, ko nedrīkst žāvēt ārā “uz striķa” dienas laikā un saulē: par vienu apģērbu kļūdās gandrīz katrsby Laura Blūma
- Lielas saimniecības īpašnieks pie Siguldas un slaucēja – mīlestība, kuru vēl tagad daudzi atcerasby Oskars Andersons
- Kuras puķes var barot ar citronskābi un rezultāts būs lielisks – dabīgs palīgs sulīgiem ziediemby Anna Kalniņa
[…] Lasi arī: Katras padomju ģimenes ēdienkartē bija ēdieni, kurus tagad nevēlamies atcerēties […]
man garšoja tie padomju ēdieni un galdi vienmēr bija pilni un cilvēki svinēja dz.d. tagad arī svin , bet ne tik draudzīgi un Jā tad bija mazāk , bet Kvalitatīvs, tagad tik viss safabricēts,sasālīts ar ķīmiju.
Izklausās,raksta autors ir no kādas Krievijas sādža:s vai viņa mammai ir bijušas problēmas ar ēst gatavošanu!!!
Varētu gan tā būt, jo rosoli , vinegretu un citus salātiņus grieza cik vien iespējams mazākos gabaliņos, tā bija garšīgāk.
Tiesa. Sāls nitrātiem bieži ātrajiem pil ni22
Nezinu, kur tas nabaga raksta autors audzis! Mēs mājās makaronus nevārījām. Tie šausmīgie makaroni bija padomju ēdnīcās. Svētkos mājās tika griezts rasols, cepti pīrādziņi, taisītas peldošās salas, buberts, pildīta līdaka… Saldēdieni – tādi kā debessmannā, mannā putra ar ķīseli – tie bija ikdienas ēdieni.
Tādas muļķības sarakstītas, ka šausmas…
Nu nebija tik slikti kā aprakstīts un veselīgāk noteikti!
Un lielākai daļai tagad pieaugušo ,padomju ēdienkarte ir -bērnības garša, kuru nekādi nevar un negribas aizmirst. Toreiz daudzas lietas šķita garšīgākas nekā tās ir tagad
Laikam atkal kārtējais MI savārsmojums ar akcentu, ka psrs viss bija slikti, smako pēc politiska pasūtījuma, sabiedriskās domas ietekmei . Nebrīnīšos , ka pati Gunta ir piedzimusi 2000 un nekādu padomju ēdienkarti pat sapņos nav redzējusi.
[…] Lasi vēl: Katras padomju ģimenes ēdienkartē bija ēdieni, kurus tagad nevēlamies atcerēties […]
Kā var publicēt rakstu tik barbariskā valodā! Kauns lasīt. Nemaz nerunājot par saturu, kas neatbilst realitātei.
Autoram ir laba fantāzija!!
[…] Lasi vēl: Katras padomju ģimenes ēdienkartē bija ēdieni, kurus tagad nevēlamies atcerēties […]
Mēs ar vecmammu taisījām mājas auksto gaļu,vārījām eļļā cepumus žagariņus,bieži ēdām piena zupu,bubertu ar ogu ķīseli.Vecvecāki daudz lietoja pelēkos zirņus,cūku pupas un pupiņas,arī raibās pupas.
PSRS laikos svētku standarts mājās bija zupa, otrais ēdiens un saldais kā arī visādi rasoli. Uz Jauno gadu un Jāņiem neiztrūka speķa pīrādziņi un biezpiena plātsmaize. Un sestdienās vai svētdienās- vai nu buberis vai skābeļu zupa, vai kāpostu zupa. Sātīgi ēdām. Un neviens nebija apalītis ģimenē.
Mājās mēs gatavojām garšīgus vienkāršus ēdienus. Noteikti bija mazāka daudzveidība, bet produktu kvalitāte bija laba. Bet varēja gadīties visādi- puse kartupeļu sapuvuši! Pietrūka garšvielu dažādība un ziemā zaļumu.
Bet bija periodi, kad veikalos nebija elementāri ikdienas produkti. Tagad daudzi aizmirsuši, cik pūļu un blatu prasīja uzklāt, piemēram, svētku galdu.
Bet sabiedriskā ēdināšana varēja būt nu ļoti šausmīga, bet varēja arī palaimēties, īpaši.laukos.