Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.
Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi.
Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.
Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.
Elektroenerģija – nozares jaunais “zelts”
Ja vēl pirms dažiem gadiem galvenais faktors datu centru izvietojumā bija tuvums tirgiem, tad 2025. gadā izšķirošais resurss kļuva elektroenerģijas pieejamība un tīkla jauda.
Globālā mērogā situācija kļūst arvien saspringtāka. Šobrīd dažādi projekti vairāk nekā 2 500 gigavatu apjomā — atjaunojamā enerģija, uzkrāšanas risinājumi un liela patēriņa objekti, tostarp datu centri — visā pasaulē ir iestrēguši pieslēgumu rindās. Tas nozīmē, ka investīcijām gatavi projekti nespēj uzsākt būvniecību, jo elektrotīkls nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Daudzviet Eiropas metropolēs jauna pieslēguma gaidīšanas laiks mērāms gados, kas būtiski ietekmē investīciju plānus un digitālās attīstības tempus.
Baltijas reģionā situācija ir atšķirīga — jaudas pieejamība un salīdzinoši stabila energoapgāde kļūst par būtisku konkurences priekšrocību.
“Aizvadītajā gadā MI un augstas veiktspējas GPU klasteru straujais pieaugums radīja nepieciešamību pēc specializētas infrastruktūras. Pieaugot skaitļošanas jaudas blīvumam, tradicionālās arhitektūras vairs nespēja pilnvērtīgi apkalpot jaunās slodzes,” uzsver Latvijas un Lietuvas datu centru operatora “Delska” valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
MI ietekmē datu centru nozare piedzīvo straujāko izaugsmi vēsturē
Datu centru nozare šobrīd atrodas vienā no dinamiskākajiem attīstības posmiem tās vēsturē. Galvenais izaugsmes dzinējspēks ir mākslīgais intelekts, taču šī pārmaiņa nav aktuāla tikai tehnoloģiju uzņēmumiem vai globālajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem. Tā tieši ietekmē arī tradicionālo biznesu — ražošanu, loģistiku, finanšu sektoru, mazumtirdzniecību un publisko pārvaldi.
Arvien vairāk uzņēmumu savā ikdienas darbībā izmanto MI risinājumus: pieprasījuma prognozēšanu, procesu automatizāciju, kiberdrošības uzraudzību, personalizētus piedāvājumus un reāllaika datu analītiku. Tas nozīmē būtiski lielāku datu apjomu apstrādi un augstākas prasības pēc stabilas, nepārtrauktas un drošas IT infrastruktūras.
Ja agrāk uzņēmumam pietika ar tradicionālo serveru jaudu e-pastam un grāmatvedības sistēmai, tad šodien pat vidēja izmēra organizācija vienlaikus izmanto vairākas mākoņplatformas, analītikas rīkus un MI risinājumus. Tas nozīmē lielāku skaitļošanas jaudas pieprasījumu, augstāku elektroenerģijas patēriņu, paaugstinātas prasības dzesēšanai, stingrākas datu drošības un atbilstības prasības un augstāku sistēmu nepārtrauktības līmeni.
Uzņēmuma konkurētspēja arvien biežāk ir tieši atkarīga no tā, cik moderna un mērogojama ir tā digitālā infrastruktūra.
Ko tas nozīmē uzņēmumiem ikdienā?
Iedomāsimies vidēja izmēra ražošanas uzņēmumu, kas ievieš MI risinājumu pieprasījuma prognozēšanai un iekārtu apkopes plānošanai. Tas samazina dīkstāvi un optimizē krājumus. Taču aiz šī risinājuma slēpjas strauji augošs datu apjoms un intensīva skaitļošana. Ja infrastruktūra nav pietiekami jaudīga vai stabila, MI projekts kļūst lēns un neefektīvs. Tāpēc arvien biežāk uzņēmumu vadības līmenī jautājums nav “vai ieviest MI?”, bet gan “vai mūsu infrastruktūra to spēs nodrošināt?”.
Uzņēmējdarbībā tas nozīmē, ka tieši infrastruktūra kļūst par stratēģisku aktīvu, enerģija – par konkurētspējas faktoru, bet drošība un regulējums veidojas par reputācijas jautājumu, kā arī elastība kļūst kritiska un piekļuve MI jaudām nosaka attīstības tempu. Tādējādi infrastruktūras jautājums kļūst par reģionālu konkurences faktoru.
Papildu spiedienu uz infrastruktūras tirgu rada arī pārmaiņas uzņēmumu virtualizācijas un mākoņinfrastruktūras segmentā. Pēc VMware iegādes Broadcom ir veicis izmaiņas gan cenu politikā, gan mainījis licencēšanas nosacījumus, radot būtisku ietekmi uz uzņēmumu IT budžetiem un ilgtermiņa infrastruktūras plānošanu. Tas liek organizācijām izvērtēt tehnoloģisko atkarību riskus un alternatīvus mākoņus, kur izvietot savu infrastruktūru, t.sk. arī Eiropas jurisdikcijā.
“Delska” nostiprina pozīcijas Baltijā
Kamēr daudzviet pasaulē projekti gaida pieslēgumus, “Delska” Baltijā attīstās bez šāda ierobežojuma. “Mums šādas problēmas nav — jaudas ir pieejamas. Nupat nodevām ekspluatācijā jauno 10 MW Rīgas datu centru, kura nozīmi digitālās noturības stiprināšanā apliecināja arī nesenā prezidenta vizīte. Mums ir gan papildu zeme, gan rezervēts pieslēgums, lai projektu paplašinātu līdz pat 30 MW,” norāda Andris Gailītis.
Jaunais Rīgas datu centrs EU North Riga LV DC1 jau ir saņēmis Uptime Institute Tier III Design sertifikāciju, un notiek darbs pie Tier III Facility sertifikācijas. Tas būs pirmais datu centrs Latvijā ar šķidrās dzesēšanas risinājumu MI slodzēm.
Kopumā grupas pārvaldībā ir seši datu centri Latvijā un Lietuvā ar kopējo jaudu 19 MW, un paplašināšanās potenciāls ļauj uzņēmumam operatīvi reaģēt uz pieaugošo MI un GPU pieprasījumu.
Vienlaikus tiek attīstīta mākoņplatforma “myDelska”, stiprinot pozīcijas Baltijā un paplašinot klātbūtni Eiropā. Platformas attīstība ļauj uzņēmumiem nodrošināt savus IT resursus atbilstoši biznesa vajadzībām, saglabājot datu suverenitāti un skaidru izmaksu pārvaldību. “myDelska” sniedz uzņēmumiem iespēju mazināt atkarību no lielajām mākoņu platformām vai tā saucamos vendor lock-in riskus un veidot IT infrastruktūru atbilstoši savām drošības un atbilstības prasībām Eiropas datu centros.
2026. gads – IT efektivitātes un specializācijas pārbaude
Prognozējams, ka 2026. gadā konkurētspēju noteiks ne tikai pieejamā jauda, bet arī spēja projektus realizēt laikā, kontrolēt piegādes ķēdes un nodrošināt energoefektivitāti.
Tirgus izaugsme kļūs selektīvāka, investoriem rūpīgāk izvērtējot MI projektu ilgtspēju. Mazākiem spēlētājiem būs jāizvēlas starp specializāciju vai konsolidāciju.
“Delska” plāno turpināt jaudu paplašināšanu, attīstīt GPU un MI pakalpojumus, kā arī izvērtēt iespējas paplašināties Ziemeļeiropā, nostiprinot pozīcijas reģionā. To veicina arī fakts, ka Eiropas regulējums energoefektivitātes un ilgtspējas jomā kļūst stingrāks, savukārt ģeopolitiskā situācija palielina interesi par datu glabāšanu Eiropā. Papildus infrastruktūrai Baltijā “Delska” ir partneru datu centri Frankfurtē un Amsterdamā.
Tas vietējiem uzņēmumiem nodrošina iespēju diversificēt ģeogrāfiskos riskus, izvietot rezerves kopijas ārpus Baltijas un veidot avārijas atjaunošanas (Disaster Recovery) scenārijus atbilstoši starptautiskai labākajai praksei. Šāda pieeja stiprina uzņēmumu darbības nepārtrauktību un noturību ārkārtas situācijās. Uzņēmumi arī arvien biežāk izvēlas Eiropā bāzētu infrastruktūru, lai mazinātu atkarību no mākoņpakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas un stiprinātu datu drošību.
