Kā novirzīt auga enerģiju augļu veidošanai, nevis zaļās masas augšanai

Pieredzējuši dārzkopji zina, kas jādara ar tomātiem jūnijā, lai viss spēks neaizietu zaļumā, bet gan augļu aizmetņos

Pirmajā vasaras mēnesī nepieciešams pirmkārt, borskābes apsmidzināšana augļu aizmetņu veidošanai. Otrkārt, mēslošana ar kalcija nitrātu, bet pēc apmēram nedēļas – ar sarežģītu komplekso mēslojumu uz auga saknēm. Treškārt, stādījumu mulčēšana (atkarībā no laikapstākļiem). Mulčēšana nodrošina to, ka karstumā augsne neizžūst. Neizžūst arī saknes, augi labi attīstās un attiecīgi dod labu ražu. Ja ir pārmērīgs mitrums, no mulčēšanas protams jāizvairās.

Ceturtkārt, profilaktiski apsmidzināt lapas pret kaitēm un kaitēkļiem; Piektkārt, veikt pazaru izlaušanu un krūma veidošanu.  Ja darīt tā, tad jau pēc mēneša varēs vākt pirmo ekoloģiski tīro, garšīgo un saldo tomātu ražu.

Atsevišķus agros tomātu šķirņu augus var audzēt stādu veidā diezgan ilgi, pārstādot tos arvien lielākos podos – līdz pat piecu litru tilpumam – un tikai tad izstādīt siltumnīcā jau pieaugušus krūmus. Šādā gadījumā ir vēlams pāriet no veģetatīvās augšanas uz ģeneratīvo – apturot galotnes augšanu. Šī metode ļauj iegūt ievērojami agrāku ražu, taču ražas apjoms būs daudz mazāks.

1. Ko nozīmē veidot tomātus

Joprojām daudzi dārzkopji lauž galvu par tomātu veidošanu. Vispirms jānoskaidro, kāds ir veidošanas mērķis. Tomātu veidošana pilda dažādus uzdevumus un sasniedz dažādus mērķus, un, piemērojot dažādas veidošanas metodes, var iegūt atšķirīgus rezultātus.

Ar veidošanu iespējams iegūt agru ražu – kaut arī mazāku, bet toties agrāku. Šim nolūkam uz krūmiem atstāj tikai dažas ķekarus, tos normējot uz nelielu augļu skaitu (tas attiecas uz lielaugļu šķirnēm), un pietiekami agri ierobežo auga augšanu, noplaucējot galotni. Šādā gadījumā augļi sāk uzpildīties krietni agrāk, ātrāk nobriest, būs lielāki un kvalitatīvāki. Tomēr kopējā raža būs, protams, mazāka.

Tomātus var veidot arī tā, lai iegūtu optimālu ražu pēc tās dabiskā apjoma, t.i., iegūt lielāku, bet arī kvalitatīvāku ražu. Šādā gadījumā uz krūma atstāj daudz vairāk ķekaru, taču tos tik un tā ierobežo. Tātad krūms neaug bezgalīgi, bet tikai līdz noteiktam brīdim – tad galotni noplūc un atstāj noteiktu ķekaru skaitu, kuri sezonas laikā pilnībā nobriest.

Tādējādi tiek iegūta optimāla un kvalitatīva raža – visi tomāti vai nu nogatavojas, vai sasniedz tehnisko gatavību. Citādi sezonas beigās var palikt daudz zaļu, nenobriedušu tomātu, kas tikai izsmēluši auga resursus, bet paši tā arī nenogatavojas.

Kas ietilpst tomātu veidošanā

Pirmkārt, protams, pazaru izlaušana, kādā formā tiek audzēts šķirnes augs – vienā vai divos stublājos (ja šķirne ir nenoteiktas augšanas), vai divos līdz trijos stublājos, ja tā ir zemo augļu šķirne.

Pazare ir auga daļa. Katra pazare patērē daudz fotosintēzes produktu. Ja kavējas to izlaušana un tie izaug lielāki par vēlamajiem 5 cm, to augšanai tiek iztērēti lieli fotosintēzes resursi. Tie ne tikai patērē ūdeni un minerālvielas, bet arī uz tiem tiek novirzīta enerģija no pieaugušām lapām. Otrkārt, veidošana ietver arī lapu izlaušanu: kad, kuras un kā pareizi tās izlauzt.

Treškārt, ķekaru normēšana – īpaši sarežģītajām, kas veido daudz augļu. Tās var apstrādāt dažādi – atstāt visus augļus vai normēt, lai iegūtu kvalitatīvākus, lielākus un vienmērīgāk nobriedušus augļus. Pretējā gadījumā uz ķekara var sākt nobriest tikai daļa augļu, bet pārējie paliek kā “zirnīši” – zaļi, nenobrieduši un bez jēgas.

2. Kuras lapas tomātiem jāizlauž un kuras noteikti jāatstāj

Tomātu krūma veidošana un darbs ar tā lapu masu tieši ietekmē nākotnes ražu. Pareiza lapu izlaušana ir svarīga augstiem un vidēji augstiem tomātiem, jo lieka lapotne aizkavē nobriešanu, bet pārmērīga izlaušana – samazina ražu. Ir svarīgi atrast zelta vidusceļu. Lapas attīstās secīgi: vispirms parādās dīgļlapas no sēklas, pēc tam – īstās lapas, kas aug spirālē no galotnes.

Vecās lapas ir apakšā, jaunās – augšā. Pēdējos gados bieži iesaka apakšējās lapas neizlauzt, jo tās nodrošina augu ar barību. Taču viss nav tik viennozīmīgi. Protams, nevajag uzreiz bez pārdomām plēst visas apakšējās lapas. Jebkura zaļa lapa, pat veca, veic fotosintēzi. Augos ir fotosintēzes produktu patērētāji un piegādātāji. Piegādātāji – tās ir pieaugušas lapas. Patērētāji – saknes, jauni dzinumi, galotnes un augļi.

Galvenais ir saglabāt līdzsvaru, kaut arī to panākt ir ļoti grūti – patērētāju vienmēr ir vairāk nekā piegādātāju. Ir svarīgi, lai fotosintēzes produktu būtu pietiekami daudz un tie nonāktu tieši ziedkopās un augļos. Tomātu ziedēšanas sākumā drīkst izlauzt tikai divas apakšējās lapas (neskaitot dīgļlapas, kuras jau ir izpildījušas savu funkciju). Zem pirmā ķekara jāatstāj 2–3 lapas, kas nodrošina barības vielu plūsmu no saknēm uz augļiem.

Lasi vēl: Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietumu tendencēm

Ķekara attīstību nodrošina 2–3 tuvumā esošas lapas (tā ir formulēts arī zinātniskajā literatūrā) – tātad lapas virs ķekara jāatstāj. To izraušana aizkavēs augļu pildīšanos. Fotosintēze galvenokārt notiek lapās, un tieši tās uzkrāj galvenās barības vielas. Fotosintēze notiek arī augļos un stublājos, bet daudz mazākā mērā.

Lapu noņemšana virs ķekara piespiedīs augļus augt, balstoties uz pašu fotosintēzi, bet tas ir daudz mazāk efektīvi. Tāpēc nevajadzētu izlauzt augšējās lapas, pirms augļi nav sasnieguši šķirnei atbilstošu lielumu. Kad sākas nogatavošanās (piena gatavības, brieduma sākuma stadijā), tad var lapas virs ķekariem noņemt, lai paātrinātu procesu – jo augļi vairs nepieaug izmērā.

Kad tomāti sāk sārtoties, augšējā lapotne aizsedz apakšējo no saules. Ja saule netiek klāt, fotosintēze nenotiek un šīs lapas vairs neražo barību – tad tās var droši noņemt. Uz pieauguša siltumnīcas tomāta vēlams atstāt vismaz 20 lapas, lai nodrošinātu augļu barošanu un auga normālu attīstību. Turklāt lapas ir svarīgas arī auga elpošanai un dzesēšanai.

Lasi vēl: Cilvēki, kas atņem jūsu spēku – tas nav tikai mīts vai iedoma

Lapas un pazares drīkst izlauzt tikai sausā un siltā laikā. Tad tās nožūst un tajās neiekļūst kāda kaite. Ja ārā ir lietains vai mitrs laiks, labāk šo atlikt, jo augi var sabojāties. Pēc apgriešanas un pazaru izraušanas obligāti jāveic profilaktiska apstrāde ar sienas nūjiņu (Bacillus subtilis). Svarīgi, lai šķīdums nokļūtu uz lapu apakšējām virsmām, īpaši šķirnēm, kuras ir uzņēmīgas pret kaitēm – lai sienas nūjiņa nokļūst visur.

Tā pāris stundu laikā iekļūst augos – lapās, stublājos, pāriet uz saknēm un palīdz augam labāk uzņemt barību, paaugstinot tā imunitāti un izturību. Sakņu sistēma, lapu–stublāju sistēma un augļi – trīs vissvarīgākie, bez kuriem tas nevar dzīvot. Sakņu bojājums vai pārmērīga lapu noņemšana negatīvi ietekmē auga attīstību, bet bez augļiem tas nevar vairoties.