Cilvēki, kas atņem jūsu spēku – tas nav tikai mīts vai iedoma

Ilgi nesapratu, kāpēc pēc tikšanās ar dažiem cilvēkiem jūtos tā, it kā būtu izlaista cauri gaļas mašīnai. Kāpēc pēc telefonsarunas ar kolēģi man  galvā valda tukšums

Kāpēc pēc vizītes pie draudzenes gribas apgulties un trīs dienas necelties? Viss mainījās brīdī, kad pirmo reizi dzirdēju terminu “emocionālais enerģijas ņēmējs”. Ne mistiskā nozīmē – psiholoģiskā. Un pēkšņi viss salikās pa plauktiņiem.

Pirmo tikšanos ar šādu cilvēku atceros ļoti skaidri. Anna man piezvanīja deviņos vakarā, kad jau gatavojos gulēt. Balss trīcēja:
— Man ir tik… Vai varu atbraukt? Tikai uz pusstundiņu…

Pusstunda pārvērtās četrās stundās. Četras stundas nepārtrauktu pārmetumu pasaulei un padomu pieprasīšanas, kurus tūlītēji noraidīja. Es klausījos, mierināju, piedāvāju risinājumus. Un, kad viņa beidzot aizgāja, jutos kā izspiests citrons. Bet visdīvainākais notika nākamajā dienā. Anna bija moža un jautra, it kā nekas nebūtu noticis. Bet es knapi spēju koncentrēties darbā, izjūtot kaut kādu iekšēju tukšumu. Tieši tad es sāku pamanīt likumsakarību.

Enerģētiskās apmaiņas mehānisms

Šie cilvēki patērē uzmanību, laiku un emocionālos resursus. Bet kā viņiem tas izdodas? Viņu galvenais paņēmiens – emocionālās atkarības radīšana. Viņi meistariski spēlē uz mūsu vajadzībām pēc nozīmīguma, līdzjūtības, vēlmes palīdzēt. Viņš vienmēr ir krīzē, vienmēr uz robežas, vienmēr vajag tieši jūs. Es to sapratu, kad sāku rakstīt savu emociju dienasgrāmatu. Pierakstīju, ar ko tikos, par ko runājām, kā jutos pirms un pēc. Attēls mani pārsteidza.

Pieci tipi kā iedalās šie enerģijas ņēmēji

1.Profesionālais tips. Tā bija mana kolēģe Luīze. Katru dienu — jauna drāma. Priekšnieks piesienas, vīrs nesaprot, kaimiņi trokšņo utt. Bet jebkurš piedāvājums palīdzēt tika noraidīts. Viņai nevajadzēja risinājumu – viņai vajadzēja auditoriju savām problēmām.

2.Narciss-kritiķis. Mans bijušais paziņa Oļegs. Viņš prata jebkuru sarunu pārvērst monologā par saviem sasniegumiem, bet jebkuru manu prieku – par iemeslu slēptai kritikai. “Protams, tev sanāca, bet ja tu būtu darījusi kā es…”

3.Kontrolieris-glābējs. Mana tante Sarmīte. Viņa vienmēr zināja, kā man labāk dzīvot, strādāt, ģērbties. Katrs padoms tika pasniegts kā rūpes, bet jebkādas iebildumi sastapa dalītas jūtas un manipulācijas.

4.Drāmas karaliene. Universitātes draudzene Lāsma. Viņas dzīve — bezgalīgs seriāls. Katra situācija tika uzpūsta līdz katastrofas mērogiem, katra emocija — līdz galējībai. Blakus viņai jutos kā pelēka pelīte, bet vienlaikus arī glābējs.

5.Enerģētiskais patērētājs. Visbīstamākais tips. Mans bijušais Markuss. Viņš nesūdzējās un nekritizēja — viņš vienkārši patērēja. Manas idejas kļuva par viņa idejām, manas emocijas — viņa degviela, mana enerģija — viņa resurss.

Apgaismības brīdis

Lūzuma punkts notika pirms pusgada. Es gulēju Jaunķemeros un man jautāja:

— Kas jūs tā nogurdināja? Darbs?

Es aizdomājos. Darbs bija parasts. Bet kad domās pārskrēju pēdējiem mēnešiem, aina bija skaidra. Katru dienu kāds “izsūca” no manis enerģiju. No rīta — zvans no Annas ar kārtējo problēmu. Pusdienlaikā — Luīze ar jaunām sūdzībām. Vakarā — Makss, kurš nemanāmi pievērsa visu uzmanību sev. Es biju glābējs visiem. Emocionālais sponsors.

Slepenie paņēmieni

Gadu gaitā es izdalīju viņu galvenās metodes: Steidzamība. Vienmēr “ļoti vajag”, “tūlīt”, “tikai tu vari palīdzēt”. Viņi nedod laiku pārdomām, analīzei, atteikumam.

-Vainas sajūta. “Pēc visa, ko es tev esmu darījis…”, “Es domāju, ka tu esi mans draugs…”, “Ja tu mani neatbalstīsi…”
-Emocionālās šūpoles. Te ceļ debesīs, te noliek zemē. Veido atkarību no viņu vērtējuma.
-Robežu ignorēšana. Zvani jebkurā laikā, ierašanās bez brīdinājuma, personīgu lietu apspriešana publiski.
-Selektīvā nedzirdēšana. Nedzird “nē”, nepamana nogurumu, neuztver mājienus.

Kā es iemācījos sevi aizsargāt

Vispirms sastādīju visu attiecību sarakstu un godīgi novērtēju enerģētisko bilanci. Kurš dod, kurš ņem? Ar ko jūtos labāk, ar ko – sliktāk? Rezultāts bija ļoti interesants. No trīsdesmit cilvēkiem manā tuvāko lokā desmit bija dažāda līmeņa enerģētiskie ņēmēji. Tad es izstrādāju savu aizsardzības sistēmu:

-24 stundu noteikums. Uz jebkuru palīdzības lūgumu atbildu: “Ļauj man padomāt līdz rītdienai.” Tas dod laiku analīzei – vai tiešām vajadzīga palīdzība, vai tikai mana enerģija?
-Laika limits. Tikšanās ar potenciālajiem “ņēmējiem” – maksimums stunda. Telefonsarunas – 15 minūtes. Stingri, bet efektīvi.
-“Pelēkā akmens” tehnika. Sarunā kļūstu maksimāli garlaicīga un bez emocionāla. Viņiem zūd interese, un viņi meklē citu uzklausītāju.
-Fiziskās robežas. Nevienu nelaižu mājās bez brīdinājuma. Izslēdzu telefonu pēc 22:00. Neatbildu uz ziņām uzreiz.

Visbriesmīgākais atklājums

Bet galvenais atklājums mani sagaidīja šī ceļa beigās. Analizējot savas attiecības, sapratu: reizēm tā biju es pati. Atceros, kā zvanīju draudzenēm pēc šķiršanās, izgāžot uz viņām visas savas problēmas. Kā kritizēju tuvinieku lēmumus, uzskatot sevi par gudrāku. Kā manipulēju ar vainas sajūtu, lai iegūtu sev nepieciešamo uzmanību. To bija grūti apzināties, bet tas bija atbrīvojoši. Saprast savu tumšo pusi – nozīmē iegūt varu pār to.

Jaunā dzīve. Pagājuši astoņi mēneši, kopš sāku šo iekšējo darbu. Mans draugu loks ir mazāks, bet kvalitatīvāks. Esmu iemācījusies pateikt “nē”. Iemācījusies atpazīt šos cilvēkus jau saknē un nesākt kontaktēties. Bet pats galvenais – esmu iemācījusies piepildīt sevi no iekšienes, nepaļaujoties uz citu atzinību un uzmanību.

Lasi vēl: Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietumu tendencēm

Anna joprojām dažkārt zvana ar kārtējo drāmu. Bet tagad es viņu klausos maksimums desmit minūtes, pēc tam saku: “Man jāiet.” Un nejūtos vainīga. Luīze turpina sūdzēties par dzīvi, bet tagad es atbildu: “Izklausās sarežģīti. Ko tu plāno darīt?” Un vai nu pārslēdzu sarunu uz konstruktīvu, vai mainu tēmu. Markuss mēģināja atgriezties, bet es jau zināju šādu attiecību cenu.

Emocionālie enerģijas ņēmēji pastāv. Viņi nepazudīs no mūsu dzīves, jo tā ir daļa no cilvēka dabas – reizēm baroties ar cita enerģiju. Bet zināšanas par viņu metodēm dod mums izvēli. Mēs varam turpināt būt tie, kas to uzņem vai iemācīties sevi aizsargāt. Mēs varam apzināties savas tendences un tās mainīt. Mēs varam veidot veselīgas, savstarpēji bagātinošas attiecības. Galvenais – atcerēties: jūsu enerģija pieder jums. Un tikai jūs izlemjat, kam un cik daudz no tās dot.