Daudzi no mums atceras, kā 90. gados viss strauji aizgāja pagātnē, dodot vietu jaunajiem rietumu standartiem. Tieši tad daudzi no mums jokoja par saviem “atpalikušajiem” ieradumiem
Jokoja arī par savu vecāku paradumiem, kļūdaini uzskatot tos par pagātnes paliekām. Taču laiks visu ir salicis pa vietām — šodien tieši šie “vecie” ieradumi kļūst par galvenajiem trendiem attīstītajās valstīs.
Kā zināms, vēsture mēdz atkārtoties. Un tas, kas reiz šķita cilvēka nabadzības pazīme, tagad, jaunajās realitātēs, tiek atzīts par gudru pieeju dzīvei. Tāpēc atcerēsimies un izanalizēsim, kādas mūsu vecāku sadzīves iezīmes ir atradušas vietu mūsdienu pasaulē un kāpēc tās ir tik nozīmīgas šodien.
1. Stikla revolūcija
Pāreja uz stikla taru ir viens no izteiktākajiem piemēriem atgriešanās pie pārbaudītiem risinājumiem. Mūsdienu pētījumi apstiprina padomju pieejas pareizību: stikls nereaģē ar saturu, pasargā no ultravioletā starojuma un lieliski piemērots atkārtotai lietošanai. Starp citu, pudeles atgriešanas sistēma, kas tagad ir ļoti populāra Eiropā, ļoti atgādina padomju praksi.
Pāreja uz stikla taru ir viens no izteiktākajiem piemēriem atgriešanās pie pārbaudītiem risinājumiem.
Zinātniskie dati runā paši par sevi: saskaņā ar žurnāla Environmental Science & Technology pētījumu stikla taras izmantošana plastmasas vai tetrapaku vietā samazina vides piesārņojumu par 70%. Daudzi dzērienu ražotāji jau izvēlas stiklu — tas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī tiek uztverts kā kvalitātes un “premium” produkta zīme.
2. Dārzkopības bums pilsētvidē
Grūti noticēt, bet mode uz personīgajiem dārziem, ko agrāk Rietumos apsmēja, šodien kļuvusi par īstu trendu pat lielākajās Eiropas metropolēs. Atcerieties, kā katru pavasari tūkstošiem mūsu tautiešu devās uz saviem sešiem simtiem kvadrātmetru — tas nebija tikai hobijs, bet vesela dzīves filozofija.
Grūti noticēt, bet mode uz personīgajiem dārziem, ko agrāk Rietumos apsmēja, šodien kļuvusi par īstu trendu pat lielākajās Eiropas metropolēs. Laiki ir mainījušies. Tagad Amsterdamas, Berlīnes un Londonas iedzīvotāji gatavi gadiem stāvēt elektroniskajās rindās, lai iegūtu dažus kvadrātmetrus auglīgas zemes (starp citu, ar milzīgu daudzumu ierobežojumu un noteikumu lietošanā, kādu pie mums nekad nav bijis).
Interesanti, ka mūsdienu tehnoloģijas tikai veicina šo tendenci. Pilsētnieki apgūst vertikālo apzaļumošanu, audzē zaļumus uz balkoniem un pat izveido mini fermas un augstās dobes debesskrāpju jumtos. Zinātnieki apstiprina: darbs ar zemi samazina stresu, uzlabo fizisko veselību un sniedz nenovērtējamu produktu bez ķīmiskām piedevām. Starp citu, Kornela universitātes pētījums parādīja, ka regulārs darbs dārzā var pagarināt dzīvi par 30% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju.
3. Atgriešanās pie ekoloģiska iepakojuma
Atceraties tīklveida iepirkumu somas un papīra maisiņus? Šie sadzīves elementi šodien piedzīvo savu otro atdzimšanu. Tā vietā, lai katru reizi pirktu jaunu plastmasas maisiņu, cilvēki Eiropā un ASV veido veselas kolekcijas ar daudzreiz lietojamām somām. Daži ražotāji pat piedāvā īpašus mazgāšanas līdzekļus šīm somām…
Atceraties tīklveida iepirkumu somas un papīra maisiņus? Šie sadzīves elementi šodien piedzīvo savu otro atdzimšanu. Piekrītat, ka padomju cilvēkam tas izklausās ļoti pazīstami? Īpaši amizanti ir vērot, kā lielie zīmoli steidzas pielāgoties jaunajam trendam. Piemēram, IKEA tagad piedāvā iebūvētas nodalījumu sistēmas atkārtoti lietojamu somu uzglabāšanai savos skapjos.
Bet papīra maisiņi kļuvuši par prestiža simbolu — daudzi pazīstami zīmoli atteikušies no plastmasas tieši par labu papīram. Saskaņā ar MarketsandMarkets pētījumu, pasaules papīra iepakojuma tirgus līdz 2025. gada vidum sasniegs 400 miljardus dolāru. Varbūt arī mums laiks atrast savu nišu tajā?
Foto: ekrānuzņēmums
4. Gudra taupība ikdienā
Arī plastmasas maisiņus nevar nepieminēt. Saruna par praktiskumu un mājsaimniecības ekonomiju nav iedomājama bez leģendārā “maisiņš ar maisiņiem”. Kādreiz tas izraisīja smieklus ārzemniekiem, bet šodien tas kļūst par normālu uzvedību visā pasaulē. Cilvēki atrod arvien jaunus veidus, kā organizēt plastmasas maisiņu glabāšanu — no dekoratīvām kastēm līdz īpašiem turētājiem pie sienas.
Īpaši interesants ir šīs parādības ekonomiskais aspekts. Saskaņā ar amerikāņu finanšu portāla Bankrate pētījumu četru cilvēku ģimene var ietaupīt līdz 300 ASV dolāru gadā tikai atteikšanās dēļ no vienreizlietojamo maisiņu iegādes. Turklāt daudzi veikali ir sākuši ieviest depozīta sistēmu daudzreiz lietojamām somām, kas vēl vairāk veicina to izmantošanu.
5. Komfortabls siltums
Bērnībā tik pazīstamā termo veļa un apakšbikšu komplekts šodien vairs nav apsmieklu objekts. Gluži pretēji — Eiropas jaunieši labprāt valkā mūsdienīgas šo lietu versijas, saprotot to praktisko vērtību. Interesanti, ka tehnoloģiju attīstība ir padarījusi termo veļu ne tikai funkcionālu, bet arī stilīgu — daudzi dizaineri rada veselas ziemas apģērbu kolekcijas, iedvesmojoties no padomju pieredzes.
6. Ēdnīca ar daudzreiz lietojamiem traukiem
Ar sabiedriskās ēdināšanas pāreju uz daudzreiz lietojamiem traukiem saistīta vesela vēstures lappuse. Atceraties, kā mūsu ēdnīcas bija slavenas ar stikla traukiem? Šodien tas kļūst par normu pat Eiropas tīkla kafejnīcās. Pēdējo gadu likumdošanas izmaiņas, īpaši ES, faktiski aizliedza vienreizējās plastmasas izmantošanu restorānos.
Pētījumi rāda, ka klienti patiešām dod priekšroku ēšanai no “īstiem” traukiem, pat ja tā ir ātrā ēdināšana. Tāpēc pat visvienkāršākās kafejnīcas ir spiestas pielāgoties šai prasībai.
7. Ziemas krājumi
Mājas konservēšanas un krājumu veidošanas tradīcija, ko kādreiz apsmēja ārzemnieki, šodien Eiropā piedzīvo īstu renesansi. Īpaši populāri kļuvuši pašu gatavoti marinējumi, ievārījumi un sasaldēti produkti pēc 2020. gada aizliegumiem iet ārpus mājas. Daudzi eiropieši ir sapratuši, cik svarīgi ir mājās uzglabāt pārtikas rezerves. Un cik vērtīga ir sava zeme, savs dārzs un pārtika audzēta paša rokām.
8. Apģērbu remonts ar rokām
Apģērba labošana, nevis tā tūlītēja nomaiņa, kļūst arvien izplatītāka. Tagad Rietumu valstīs tiek atvērtas apģērbu labošanas darbnīcas, un šūšanas prasmes atkal kļūst modernas. Tas ne tikai ietaupa naudu, bet arī atbilst mūsdienu ekoloģiskajām tendencēm.
9. “Kopienas” izklaides
Tradīcija pulcēties mājās pie draugiem vai kaimiņiem kopīgai atpūtai kļūst par populāru alternatīvu dārgai izklaidei. Bieži vien šādi “dzīvokļu vakari” iegūst arī oficiālu formātu — kāzas, banketi, svinīgas sēdēšanas. Ekonomiskās nestabilitātes apstākļos šādas tikšanās ļauj uzturēt sociālās saites bez lieliem izdevumiem. Turklāt mājas pasēdēšana ar draugiem savā telpā vienkārši ir “vibe” un jautra. Un izmaksā daudz mazāk nekā došanās uz restorānu vai kopīgs brauciens uz kādu atpūtas vietu.
Vēsture rāda, ka gudri risinājumi bieži apsteidz savu laiku. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par nabadzības vai atpalicības pazīmi, šodien tiek atzīts par efektīvu dzīves pieeju. Varbūt arī mums ir vērts rūpīgāk ieskatīties iepriekšējo paaudžu pieredzē un pārņemt patiešām noderīgus ieradumus — pirms tie atkal kļūst par modi Rietumos?
[…] Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietu… […]
[…] Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietu… […]
[…] Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietu… […]
[…] Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietu… […]
[…] Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietu… […]
[…] Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietu… […]
[…] Agrāk uzskatītas par nabadzības pazīmi, tagad par normu – 9 iezīmes, kas kļuva par Rietu… […]