Jūs varat pasargāt bietes no kukaiņiem un grauzējiem vien pareizi apstrādājot savu dārzu

Biešu aizsardzība no kaitēkļiem: ieteikumi labas ražas iegūšanai un cīņai ar kaitēkļiem

Biete ir vērtīgs sakņaugs, ko plaši izmanto dažādu valstu kulinārijā. Bez tās grūti iedomāties boršču, vinegretu, biešu zupu un daudzus salātus. Pateicoties vienkāršai kopšanai, biete ir iecienīta dārzkopju vidū. Tomēr šo sakņaugu var bojāt kaitēkļi, kas spēj ne tikai ievērojami samazināt ražu, bet arī pilnībā sabojāt augus. Kā pasargāt bietes un cīnīties ar kaitēkļiem — par to šajā rakstā.

Kā sagatavoties dārza apstrādei

Pirms uzsākt sezonas dārza apstrādi, iepriekš jāsagatavo visa nepieciešamā tehnika un individuālās aizsardzības līdzekļi. Galvenais instruments šajā procesā ir dārza izsmidzinātājs, kas palīdz vienmērīgi un efektīvi uzklāt darba šķīdumus. Apstrādi vēlams veikt vecās drēbēs, kuras nav žēl sabojāt, ja uz tām nokļūst ķimikālijas.

Šķīdumus parasti gatavo plastmasas traukos — metāla traukus izmantot nedrīkst, jo preparātu sastāvdaļas var ar tiem reaģēt. Maisīšanai piemēroti ir koka kociņi vai tīras dārza lāpstiņas. Maisījums jāsagatavo tieši pirms lietošanas, vēlams svaigā gaisā. Atcerieties, ka jau atšķaidītus līdzekļus uzglabāt nedrīkst.

Galvenie biešu kaitēkļu veidi

Biešu blusa. Sīka lapgraužu dzimtas vabole, bīstama visiem biešu veidiem. Kaitē augus lapu veidošanās stadijā: izgrauž caurumus mīkstajā audā vai bojā galotni, tostarp augšanas punktu, kas bieži izraisa stādu iznīkšanu.

Biešu blusa — visizplatītākais kaitēklis. Ziemo pieaugušā stadijā zem augu atliekām. Pavasarī, kad temperatūra sasniedz 6–8 °C, vaboles iznāk virspusē, un pie 14–16 °C sāk aktīvi baroties. Īpaši bīstamas siltā, sausā laikā.

Pieaugušas vaboles izmērs ir līdz 2,4 mm, ķermenis tumši bronzas krāsā, pakaļkājas piemērotas lēkšanai. Kāpuri sasniedz 3,5 mm, attīstās augsnē, barojoties ar nezāļu saknēm. Mātīte izdēj līdz 240 olām pa vienai augsnē. Olu attīstība ilgst 10–14 dienas, kāpuri dzīvo līdz sešām nedēļām, tad iekūņojas, un augustā parādās jaunās vaboles.

Lai pasargātu bietes, svarīgi ievērot sējas termiņus, lai līdz vaboļu iznākšanai augi jau būtu nostiprinājušies. Tāpat jāveic nezāļu ravēšana un sēklu priekšapstrāde ar insekticīdiem, kas aizsargā augus agrīnās attīstības stadijās.

Biešu vairogvabole. Vēl viens biešu sējumu kaitēklis. Vaboles iznāk no ziemas miera martā–aprīlī, sākumā barojas ar balandu un ganu plikstiņu, pēc tam pāriet uz bietēm. Mātīte izdēj 8–20 olas lapas apakšpusē vai virspusē. Sezonas laikā attīstās divas paaudzes.

Kāpuri izgrauž neregulārus caurumus lapās un iekūņojas tieši uz auga virsmas. Pirmā paaudze parādās jūlijā, otrā — septembrī. Pēc īsa  perioda otrās paaudzes vaboles dodas ziemot. Aizsardzības pasākumi: nezāļu iznīdēšana, agrotehnisko termiņu ievērošana, apstrāde ar insekticīdiem.

Biešu smecernieks. Kaitēklis, kas bojā ne tikai bietes, bet arī kukurūzu, saulespuķes un pākšaugus. Vabole pārgrauž jaunos dzinumus, iznīdējot dīgstus. Kāpuri attīstās uz nezāļu saknēm (dadži, vīteņi), tāpēc nezāļu apkarošana ir būtiska profilakse.

Pieaugušas vaboles garums — 8 līdz 12 mm, pelēkbrūnā krāsā, nespēj lidot. Kāpuri bez kājām, ziemo augsnē. Vaboles parādās no aprīļa beigām. Sākumā barojas ar nezālēm, vēlāk ar kultūraugiem. Mātīte izdēj līdz 350 olām augsnes virskārtā, kāpuri attīstās divus gadus. Aizsardzībai izmanto dziļu augsnes rakšanu, nezāļu iznīdēšanu un tos pašus insekticīdus kā pret biešu blusu.

Biešu muša. Viens no biežākajiem biešu kaitēkļiem. Kāpuri dzīvo lapās, izraisot dzeltenu plankumu parādīšanos, lapu vīšanu un nokalšanu. Smagos gadījumos tiek bojāts augšanas punkts, kas noved pie auga iznīkšanas. Pieaugusi muša — pelēkpelēka, 6–8 mm gara, ar sarkanīgu vēderu un tumšu svītru uz muguras. Kāpurs — 7–8 mm, dzeltenīgs, bez kājām, krokains. Pavasarī mušas iznāk no kūniņām, barojas ar nektāru un izdēj olas uz biešu lapu apakšpuses.

Pēc 2–14 dienām izšķiļas kāpuri, kas uzreiz ielien lapās. Attīstības cikls ilgst 35–50 dienas, sezonā attīstās līdz divām paaudzēm, no kurām pirmā ir vis kaitējošākā. Profilakse: augsnes rakšana rudenī, nezāļu (balandas, nātres) iznīdēšanu. Masveida invāzijas gadījumā lieto insekticīdus. Rūpīga dīgstu uzraudzība palīdz laikus atklāt un ierobežot kaitēkļa izplatību.

Grauzēji dārzā

Ar grauzējiem dārzā var cīnīties ar vairākām pārbaudītām metodēm, neizmantojot sarežģītus vai dārgus līdzekļus. Viens no dabīgākajiem paņēmieniem — iegādāties kaķi. Kaķa smarža atbaida grauzējus, un tie cenšas šo teritoriju apiet, pat neparādoties dārzā. Šī metode ir īpaši efektīva, ja kaķis brīvi pārvietojas pa teritoriju.

Grauzēji nepanes pelnus, jo tie kairina. Izkaisot pelnus uz dobēm un starp rindās, iespējams radīt neciešamus apstākļus, kas liek tiem doties prom. Labu efektu sniedz arī augsnes rakšana — tā izbojā grauzēju alas, ejas un slēptuves. Īpaši svarīgi to darīt rudenī, kad peles gatavojas ziemai. Vienlaikus jāizvāc visi augu atkritumi, laksti un nezāles, lai atņemtu grauzējiem barības avotu. Barības trūkuma apstākļos tie, visticamāk, pametīs šo vietu.

Ja peles jau ir piekļuvušas bietēm un nodarījušas kaitējumu, jāizmanto radikālāki līdzekļi. Atbaidīšanai der ultraskaņas un elektromagnētiskās ierīces, kas rada dzīvniekiem nepanesamus apstākļus. Var izmantot arī mehāniskās lamatas un peļu slazdus — tie ļauj kontrolēt grauzēju skaitu bez ķīmijas izmantošanas.

Smagas invāzijas gadījumā var izmantot speciālus spēcīgus preparātus, taču pirms to lietošanas obligāti rūpīgi jāizlasa instrukcija un jāievēro visi drošības pasākumi, lai nekaitētu citiem dzīvniekiem un videi.

Kā droši apstrādāt dārzu: galvenie noteikumi

Veicot jebkādas apstrādes ar ķīmiskajiem līdzekļiem, stingri jāievēro individuālās aizsardzības prasības. Velciet blīvu, ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, kā arī cieši pieguļošus gumijas cimdus. Noteikti lietojiet aizsargbrilles un respiratoru ar oglekļa filtru, kas aiztur tvaikus un aerosolus. Pirms dažādu līdzekļu kombinēšanas rūpīgi izlasiet lietošanas instrukcijas.

Nepieļaujiet, ka izmantotie šķīdumi, ķīmikāliju atliekas vai nederīgie preparāti nonāk kanalizācijā, akā vai atklātā augsnē. Tie jāutilizē speciāli norādītās vietās, pietiekami tālu no dzīvojamām ēkām, ūdens avotiem un lauksaimniecības zemēm. Šo noteikumu pārkāpšana var radīt vides piesārņojumu un kaitēt.

Lasi vēl: Slavenā kūka “Matilde” ar izsmalcinātu šokolādes garšu, bet pavisam vieglu pagatavošanu

Ieteikumi labas ražas iegūšanai

Lai iegūtu bagātīgu, veselīgu un gardu biešu ražu, svarīgi jau laikus plānot visu kopšanas ciklu — no augsnes sagatavošanas līdz sakņaugu uzglabāšanai. Viens no galvenajiem posmiem ir rudens dārza sagatavošana: šajā laikā jāizvāc augu atliekas, jāpārrok zeme un vajadzības gadījumā jāiemēslo ar organiskajiem mēslojumiem, lai pavasarī augsne būtu strukturēta un auglīga.

Ne mazāk svarīga ir problēmu un kaitēkļu profilakse. Regulāri agrotehniskie pasākumi — augsnes irdināšana, ravēšana, augu maiņa — palīdz samazināt augu problēmu risku. Tāpat dārzniekam jāspēj laikus atpazīt kaitēkļu parādīšanās pazīmes. Pamanot pirmos bojājumu pēdas uz lapām vai saknēm, jārīkojas nekavējoties. Noderīgi ir turēt pie rokas pārbaudītus līdzekļus un zināt to lietošanas īpatnības — gan devas, gan apstrādes laikus.

Dārza stāvoklis regulāri jākontrolē. Jāapskata ne tikai bietes, bet arī blakus augošie augi, lai savlaicīgi pamanītu draudus un novērstu kaitēkļu vai problēmu izplatību. Noslēdzošais, bet ne mazāk svarīgais posms ir pareiza ražas novākšana un uzglabāšana. Bietes jārok uzmanīgi, nebojājot sakņaugus, jāizžāvē un jānovieto piemērotos apstākļos — vēsās, tumšās un labi vēdināmās telpās.