Kā saglabāt ražu lietainā vasarā – šobrīd ļoti aktuāls jautājums

Lietains laiks — nopietns pārbaudījums visiem augiem. Nokrišņu pārpilnības dēļ varam palikt pilnība bez ražas – noskaidro ka vari šo situāciju labot

Kamēr mēs gaidām lietus pārtraukumu, kailgliemeži, kāpuri un citi kaitēkļi aktīvi barojas un vairojas. Mitrā augsnē augi novīst, jo to saknes cieš no skābekļa trūkuma. Lai raža nesapūtu jau saknēs, situācija ir jāpārņem savā kontrolē. Pilsētnieki saka: dabā nav sliktu laikapstākļu, taču vasarnīcu īpašnieki un lauku iedzīvotāji tam nepiekrīt. Laikapstākļu kaprīzes vienmēr iekrīt visnepiemērotākajā brīdī. Kad vajadzīgs lietus — valda sausums, bet tad ilgi gaidītie nokrišņi pārvēršas teju par “vispasaules plūdiem”. Iegūt labu ražu lietainā vasarā nav vienkārši, taču tas ir iespējams.

Lietainā laikā aktivizējas dažādas problēmkaites. Sporas vienmēr ir augsnē — sausumā tās snauduļo, taču līdz ar lietus sezonas sākumu tās strauji vairojas. Lietus lāses, atsitoties pret zemi, šļakstās uz augu lapām kopā ar netīrumiem. Mitrās lapās tās ieaug augā. Silts un lietains laiks veicina strauju problēmkaišu izplatību.

Augsnes attīrīšana

Palīdzēs trihodermas bāzes preparāti — šī augsnes sēne nomāc to attīstību. Vispirms bioloģiskos līdzekļus iesaka lietot pie kultūrām, kuras visbiežāk saskaras ar šo: naktssveces dzimtas (tomāti, baklažāni, paprika, kartupeļi) un ķirbji (gurķi, kabači, patisoni, ķirbji, arbūzi, melones), kā arī zirņi, pupas, sīpoli.

Bioloģiskos līdzekļus izkaisa ap sakņu zonu un viegli iestrādā augšējā augsnes kārtā ar kapli. Trihoderma nav kaitīga cilvēkam, un bioloģiskos līdzekļus var izmantot jebkurā laikā, arī ražas nogatavināšanas un novākšanas periodā.

Augu apstrāde

Normālā vasarā dārzkopji dažkārt ignorē nelielus bojājumus, taču ilgstoši lieti apdraud visu augus. Apstrādes kļūst grūtas. Jāatrod brīdis starp lietiem, kad debesis noskaidrojas uz vismaz 3–4 stundām — šī laika pietiek, lai sistēmiskie fungicīdi iesūktos un pēc tam netiktu noskaloti. Lai uzlabotu līdzekļa saķeri ar lapām, pievieno pielipinātāju “līmi”, bet, ja tā nav — dažas ēdamkarotes šķidrās veļas ziepes.

Parastos laikapstākļos fungicīdi pasargā augus 2–3 nedēļas. Lietainā laikā apstrādes jāveic biežāk — ik pēc 10 dienām. Kontakta fungicīdi uz sēra, vara bāzes, biolīdzekļi vai tautas metodes lietainā laikā nav pietiekami efektīvas — lietus ātri noskalo preparātus. Dārzkopjiem jābūt pietiekamam fungicīdu krājumam. Lielākā daļa fungicīdu iedarbojas plaši, tāpēc izsmidzinot, vienlaikus jāapstrādā visi augi riska grupā. Aizsardzība darbojas 2 nedēļas, tikpat ilgs ir gaidīšanas laiks līdz ražas ievākšanai.

Kas visbiežāk saskaras ar šo problēmu:

-dārzeņi: gurķi, kabači, ķirbji, melones, arbūzi;

-ogulāji: ērkšķogas, upeņu krūmi, irbenes, vīnogas;

-augļu koki: ābeles, bumbieres, plūmes, ķirši;

-dekoratīvie augi: rozes, ceriņi, bārbele;

-puķes: flokši, delfīnijas, asteres, cīnijas, petūnijas.

Augu aizsardzība pret kaitēkļiem

Kailgliemeži. Lietus laikā tie aktīvi vairojas. Viņi bojā zemeņu ogas, kāpostu lapas, tomātus, papriku, salātus, hostas un citus sulīgus dekoratīvos augus. Izmanto moluskocīdus ar metāldehīdu. Lai granulas nesalītu, tās izkaisa zem mitrumu aizturošiem slēpņiem (skaidu plāksne, dēļos u.tml.).

Kāpuri. Lidojošiem kukaiņiem lietus nepatīk, taču kāpuri jūtas labi. Visvairāk cieš kāpostu dzimtas augi, lilijas, augļkoki, ogulāji.

Pret lapgraužiem palīdz kontakt preparāti no piretroidu grupas — darbojas ātri, iznīdējot kaitēkļus dažu stundu laikā. Lietū apstrādes jāatkārto pēc nepieciešamības. Gaidīšanas laiks — 20 dienas.

Kolorādo vaboles kāpuri un laputis. Lietus netraucē šiem kaitēkļiem. Lieto sistēmiskos insekticīdus ar ilgstošu iedarbību (līdz 3 nedēļām). Lietus tos vairs neskalo jau 2–3 stundas pēc apstrādes.

Riska grupā: kartupeļi, baklažāni, tomāti — Kolorādo vaboles kāpuri;

-kāposti, paprika, pupas — laputis;

-upeņu krūmi, ērkšķogas, plūmes, ābeles — laputis;

-rozes, vilkābeles, filadelfi, flokši, petūnijas — laputis.

Sakņu sistēmas aizsargāšana

Ilgstošu lietavu laikā augsne kļūst pārlieku piesātināta ar mitrumu. Ūdens izspiež no augsnes skābekli, kā rezultātā augu saknes sāk bojāties. Jo ilgāk augi paliek “ar kājām ūdenī”, jo sliktāk tie jūtas. Ilgstoša zemes applūšana parasti izraisa viengadīgo augu (dārzeņu un puķu) iznikšanu, smagi cieš dārza zemenes, daudzgadīgās puķes, ogulāji un dekoratīvie krūmi.

Reģionos, kur lietains vasaras laiks ir norma, ir lietderīgi veidot augstās dobes. Pacēlums 15–20 cm virs zemes līmeņa pasargā augu saknes no applūšanas, pat ja starp dobēm stāv ūdens. Ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams ierīkot pastāvīgas augstās dobes, dārzeņus stāda uz paaugstinātām vaļņveida dobēm. Tas ir īpaši aktuāli augiem, kuri stipri cieš no augsnes pārmitrības: sīpoliem, kartupeļiem, paprikai, tomātiem, zirņiem, pupām, zemenēm u. c.

Šeit svarīgi saprast, ka augstās dobes un vaļņi sausuma laikā izžūst daudz vairāk nekā dobes vienā līmenī ar zemi, tāpēc sausuma laikā tās prasa bagātīgu laistīšanu. Tiklīdz lietus uz kādu brīdi mitējas, jāņem rokās kaplis vai plakangriezis un jāirdina augsne visur, kur tas iespējams. Skābekļa trūkums sakņu zonā ir nopietna problēma, kas var novest pie augu bojāejas. Ja pēc lietavām iestājas karstums, augsnes irdināšana dobēs un starprindās palīdzēs novērst virskārtas garozas veidošanos un vēlāk – augsnes plaisāšanu.

Lasi vēl: Ielejiet to pūznī un vērojiet, kā skudras pazūd uz visiem laikiem

Mēslošana

Pirmajās lietus dienās augi jūtas lieliski, jo saņem bagātīgu barojumu. Tā kā augi uzņem barības vielas šķīduma veidā, mitra augsne tiem ir gluži kā klāts galds. Tomēr, ja lietus ilgst ilgi, situācija mainās. No augsnes augšējiem slāņiem izskalojas nitrātu slāpeklis, un dažiem dārzeņiem sāk parādīties barības vielu trūkuma pazīmes. Īpaši lielu slāpekļa daudzumu nepieciešams kāpostiem, kā arī gurķiem, kabačiem, ķirbjiem, arbūziem un melonēm. Nelielos daudzumos slāpeklis vajadzīgs arī tomātiem, paprikai, baklažāniem – tas tiek patērēts ne tikai jaunu lapu augšanai, bet arī augļu masas palielināšanai.

Tā kā lietus dēļ augsne jau ir pārāk mitra, labāk pāriet uz lapu mēslojumu. Ilgstošu lietavu laikā gurķiem, ķirbjiem, ķirbjaugiem, kā arī kāpostiem var papildus dot nelielu daudzumu slāpekļa urīnvielas (karbamīda) veidā. Granulēto mēslojumu var izkaisīt pa augsnes virsmu lietus laikā – mitruma ietekmē tas izšķīdīs un iekļūs augsnē. Deva – 1 ēdamkarote uz 1 kvadrātmetru stādījumu. Lietus pārpilnība dažām kultūrām var būt nelabvēlīga. Vasaras otrajā pusē no pārmērīga mitruma cietīs sīpoli un ķiploki. Ilgstošas lietavas nav noderīgas tomātiem un baklažāniem atklātā laukā. Pat mitrumu mīlošie gurķi var ciest no pārmērīgas mitruma daudzuma.

Segums. Lai aizsargātu augus no lietus, izmanto biezu agro tīklu vai polietilēna plēvi – to pārklāj pāri stieņiem, ja augu augstums vēl atļauj uzstādīt pagaidu segumu. Vēlams to veidot tā, lai lapas nesaskartos ar pārklājuma materiālu. Ja izmanto plēvi, svarīgi atstāt vaļā pārseguma galus, lai augi nepārkarstu. Tiklīdz uzspīd saule, polietilēns jānoņem, jo temperatūra zem tā strauji pieaug, un augi var sadegt.

Balsti. Ilgstošas lietavas bieži sakrīt ar zemeņu, jāņogu un ērkšķogu nogatavošanos. Lai ogas nesasmērētos un nepūtu, saskaroties ar zemi, zari jāpaceļ ar krūmu balstiem, bet zemeņu ķekari – ar plastmasas turētājiem vai specialiem atbalstiem. Nogatavojošies tomāti arī jāsargā no saskares ar zemi. Augi jāpiesien pie balstiem, lai augļu ķekari nepieskartos augsnei.

Lasi vēl: Kur naktīs vajadzētu gulēt sunim – eksperti atklāj drošāko vietu

Retināšana. Slikta gaisa cirkulācija biezās stādījumu rindās veicina kaišu attīstību. Lietavu laikā šī problēma kļūst vēl aktuālāka, jo lapas biezoknī nepaspēj izžūt. Lai tomātus un gurķus mazāk skartu šī problēma – augi jāretina. Tomātiem regulāri jāizlauž padusītes, kā arī jāizgriež vai jāsaīsina lielās lapas, kas biezina vainagu. Apakšējās lapas jānoņem, lai tās nesaskartos ar zemi. Gurķus, kas aug uz režģiem, jāuzmana, lai neveidojas pārmērīga biezība: jānogriež sānu dzinumi, atstājot tikai dažas augļu aizmetņus, jānoņem apakšējās lapas un zaru daļas, kas jau devušas ražu.

Mulča

Reģionos ar lietainu vasaru labāk atteikties no mulčēšanas atklātā augsnē. Mulčas slānis saglabā mitrumu augsnē, kavējot tās izžūšanu. Pārmērīga mitruma gadījumā mulča neļauj augsnei izžūt starplaikos starp lietiem. Salmi, skaidras, miza un šķelda ir mazāk pakļauti pūšanai nekā citi organiskie materiāli. Mulča no siena vai svaigas zāles lietainā vasarā ātri vien kļūst par trūdējušu masu. Turklāt tā kļūst par ideālu slēptuvi gliemežiem, kuru lietainā laikā ir īpaši daudz.

Ravēšana. Lietus laikā zāle aug ne pa dienām, bet pa stundām. Dārza ravēšana notiek nepārtraukti – tikko pabeigta viena dobe, jāatgriežas pie pirmās, jo tur jau atkal izauguši nezāļu stādi. Dārza kopšanu apgrūtina tas, ka kaplēt mitru zemi ir grūti, bet izravētie nezāļu augi var atkal iesakņoties, ja tos atstāj starp dobēm. Tāpēc ravēšana jāveic ar rokām, bet nezāles jāiznes uz komposta kaudzi.