Ko dārzniekiem un dārzeņu audzētājiem neiesaka darīt maijā

Foto: ekrānuzņēmums
Maijā iestājas īsts siltums. Saule sāk sildīt zemi, lai gan joprojām iespējamas salnas, bet dārzkopjiem sākas karstā sezona

Jāpagūst sēt, rakt, ravēt, mēslot, apstrādāt un vēl izdarīt neskaitāmus darbus dārzā, dārzeņu laukā un puķu dobēs. Tas ir visintensīvākais laiks, jo tieši pavasara beigās tiek likti pamati labam šī gada ražai. Taču ir darbi, kurus vēl ir par agru vai jau par vēlu veikt.

Ko dārzkopjiem maijā nevajadzētu darīt. Pastāstīsim, ko dārzā maijā nedrīkst darīt, un aplūkosim visbiežāk pieļautās kļūdas.

1. Sējas maiņas (sezonalitātes) neievērošana

Šo kļūdu bieži pieļauj dārzkopji, kuru dārzs ir neliels. Ir pāris dobes, kurās gadu no gada tiek audzēti ķirbji. Citās – stādīt tos neērti, jo dobes ir šauras. Rezultātā augi sāk augt slikti, nīkuļot, bet augļi ātri bojājas un nav uzglabājami. Tas attiecas arī uz citiem dārzeņiem. Kāpēc tā notiek?

Dažas kultūras izdala fitotoksiskas vielas, kas kaitē tā paša veida augiem vai pat visai augu dzimtai. Īpaši jutīgi pret savām sakņu izdalēm ir spināti un bietes. Arī tomātu laksti un gurķu kāti satur augšanu nomācošas vielas. Gadu laikā tās uzkrājas augsnē un kļūst kaitīgas. Ilgstoši audzējot vienas dzimtas augus tajā pašā vietā, augsnē uzkrājas konkrētajām kultūrām raksturīgas problēmas un kaitēkļi.

Viens augu veids izsmeļ no augsnes vienas un tās pašas barības vielas, kas tam nepieciešamas. Notiek augsnes nogurums, tā kļūst nabadzīga. Lai augsnei ļautu atgūties, tajā pašā vietā jāstāda cita kultūra ar citām vajadzībām.

Īpašas kotletes ar rīsiem uz pannas – lieliska metode, ja ir apnikušas parastās gaļas kotletes

Lai augi labi attīstītos, jāievēro sējas maiņa, rūpīgi izpētot, kādi augi tur iepriekš auguši. Pēc dažiem dārzeņiem citi aug labi, pēc citiem – slikti. Ja grūti orientēties, var sadalīt kultūras trīs grupās: lapu (piemēram, pētersīļi, dilles), augļu (tomāti, pupas, gurķi, kabači) un sakņu (sakņaugi). Tad secīgi mainīt dobes: augļi, saknes, lapas, zemenes.

Svarīgi! Nedrīkst vairākus gadus pēc kārtas audzēt vienas dzimtas augus vienā vietā, piemēram, ķirbjus, kabačus, patisonus un gurķus. Lai izvairītos no sajaukšanas, ieteicams veidot piezīmju kladi ar dārza shēmu un pierakstiem par to, kas kur stādīts.

Foto: ekrānuzņēmums

2. Dārza neaizsargāšana pret kaitē un kaitēkļiem

Daudzi bioloģiskās lauksaimniecības piekritēji pilnībā atsakās no apstrādes, baidoties no ķīmisko vielu uzkrāšanās augļos. Taču daudzu dārzu fito situācija ir slikta – augi vārgs, tos posta kaitēkļi, tie kļūst vāji. Šādā situācijā laba raža nav sagaidāma.

Dārzam ir nepieciešama aizsardzība. Galvenās apstrādes veic jau aprīlī. Maijā (atkarībā no laikapstākļiem) pēc ziedēšanas atkārtoti apsmidzina kokus ar Bordo maisījumu. Pirmo apstrādi veic agrā pavasarī, kad pumpuri tikai sāk plaukt.

3. Dārza apstrāde ziedēšanas laikā

Cita galējība – dārza apstrāde tieši ziedēšanas laikā. Dārzkopji bieži ierodas uz maija brīvdienām, kad notiek intensīva augļu koku un ogulāju ziedēšana. Darbus atlikt negribas, tāpēc viņi sāk miglot augus. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt – virs ziediem lidinās bites. Bites ir galvenie apputeksnētāji, bez tiem raža būtiski krītas. Drīkst apsmidzināt tikai pirms vai pēc ziedēšanas. Tātad ne maijā!

Foto: ekrānuzņēmums

4. Pārāk blīva dārzeņu stādīšana

Pavasarī dārzkopji iegādājas daudz sēklu iepakojumu, aizmirstot, ka dārza platība ir ierobežota. Rezultātā vienā dobē sēj daudz dažādu kultūru sēklu. Tā ir nopietna kļūda – augiem nepieciešama telpa un barības vielas.

Ja kvadrātmetrā būs 8 krūmi nevis 4, raža nepalielināsies divkārt – tieši otrādi. Augi būs nomākti, raža niecīga, augļi vārgāki un grūtāk uzglabājami. Sēt vajag, ievērojot ražotāja ieteikumus – tikai tad augi saņems pietiekami daudz saules un ūdens, un raža būs laba.

5. Koku un krūmu apgriešana maijā

Maijā daudzi dodas uz dārzu un sāk koku apgriešanu, bet tas jau ir par vēlu. Augos sākusies sulas cirkulācija, griezuma vietās ilgi sulojas,  slikti saaut. Šīs vietas kļūst par ieejas vārtiem problēmām, kas var pazudināt augus.

Pavasarī apgriešanu veic martā un aprīļa sākumā – līdz plaukst lapas un ziedi. Maijā var apgriezt tikai sausos aveņu dzinumus, ja to nav izdevies izdarīt rudenī vai agri pavasarī.

Foto: ekrānuzņēmums

6. Pamodušos stādu ar atklātām saknēm stādīšana

Maijā lielākā daļa stādu ar atklātu sakņu sistēmu jau ir pamodušies un tiem ir lapas un ziedi. Stādīt tos ir par vēlu – tie slikti ieaug. Ja nav iespējams iegādāties vēl nemodinātus stādus, labāk izvēlēties stādus ar slēgtu sakņu sistēmu  – podos ar augsni. Tos var stādīt līdz pat rudenim. Maijā labākais stādīšanas laiks ir mēneša beigas, lai augus neapdraudētu salnas.

Lasi vēl: Dāmu iecienītie salāti ar lasi un avokado – pirmie, kas pazūd no galda

Pastāstīšu kā pagatavot gardās kotletes ķīniešu gaumē – svarīgi ievērot precīzus soļus

7. Kļūdas mulčēšanā

Mulčēšana ļoti atvieglo dārza kopšanu, bet steigties nevajag. Precīzu termiņu nav – jāgaida, līdz zeme labi sasilst. Daži iesaka mulčēt, kad augsne sasniedz +7 °C, citi – +12 °C. Patiesībā jāvadās pēc augiem.

Ap ābelēm stumbra apvidu var mulčēt maija sākumā pēc augsnes irdināšanas. Zemenes – tikai pēc ziedēšanas, ne agrāk kā maija vidū (atkarībā no šķirnes un laika apstākļiem). Divas biežākās kļūdas: mulčē nezāļu nesagatavotu augsni; izvēlas nepiemērotu mulču. Piemēram, skābi nemīlošām kultūrām nedrīkst lietot skujas, zāģu skaidas vai egles mizu – tās paskābina augsni.

3 galvenās kļūdas gan vēl tikai sekos!

Šķir otru lapu, lai uzzinātu 3 galvenās lietas, ko nevajadzētu darīt Maijā