Ko dārzniekiem un dārzeņu audzētājiem neiesaka darīt maijā

Posted on by Evita Sinkeviča

Related Post


Foto: ekrānuzņēmums

8. Nepieradināta stādu izstādīšana dārzā

Bieža kļūda. Stādi aug uz palodzes, aizvērtā telpā. Tos aizved uz dārzu un uzreiz, bez pieradināšanas, iestāda dobei. Rezultātā stādi ilgi ieaug, nīkuļo un var arī aiziet postā.

Stādus jāsāk rūdīt 2 nedēļas pirms izstādīšanas atklātā laukā. Tos iznes svaigā gaisā uz dažām minūtēm, pakāpeniski pagarinot uzturēšanās laiku līdz visai dienai. Pirmās trīs dienas pēc izstādīšanas augi jānoēno no saules, lai samazinātu iztvaikošanu, kamēr saknes ieaug un sāk uzņemt ūdeni un barības vielas.

Arī interesanti
Metāla pogas uz džinsu biksēm – kāpēc tās ir un kāds patiesībā ir to pielietojums
Recepte gaisīgam persiku pīrāgam
Skudras pazuda no dārza divu dienu laikā — pat karaliene aizbēga

 

9. Pārāk agra biešu sēšana

Bietes ir salizturīgas, bet tas nenozīmē, ka tās jāstāda agri. Parasti bietes sēj vēlāk nekā burkānus. Vidējā joslā – no 10. līdz 20. maijam (atkarībā no laika apstākļiem). Ja sēklas tiek sētas aukstā augsnē, augiem nākas izdzīvot nepiemērotos apstākļos – rezultātā izaug mazi, koksnaini sakņaugi.


Foto: ekrānuzņēmums

10. Pārmērīgs entuziasms un nespēja savlaicīgi apstāties

Maija nedēļas nogales – darba pilnas ne tikai dārzkopjiem. Pēc brīvdienām kabinetus piepilda cilvēki ar sastieptu muguru un locītavām.

Lai audzētu dārzeņus un saudzētu sevi, darbs jāplāno saprātīgi, jāizmanto palīglīdzekļi ( jostas, ceļgalu spilventiņi) un piemēroti instrumenti. Nogurstot – atpūtieties. Pretējā gadījumā, ja sabojāsiet muguru, neko vairs nepaspēsiet. Neaizmirstiet, ka darbs dārzā jārada prieku!

Tevi noteikti interesēs

COMMENTS

Pievienot komentāru