Trīs metodes tomātu laistīšanai un raža palielinājās 2 reizes bez ķimikālijām

Katru augustu es stāvēju starp savām dobes un secināju, ka daļa stādu jau ir sapuvuši. Tomāti plaisāja tieši uz krūmiem, puse ražas mīnusā

Tie, kas nogatavojās – bija sīki kā ķirši. Agrāk no desmit krūmiem knapi savācu vienu spaini pieklājīgu augļu, bet tagad no katra auga novācu pa 6 kilogramiem. Un viss – pateicoties trim vienkāršiem pareizas tomātu laistīšanas paņēmieniem, ar kuriem padalījās mans kaimiņš.

Kā es gadu gadiem bojāju savu ražu. Ar tomātu audzēšanu nodarbojos jau sen, bet rezultāti vienmēr sarūgtināja. Katru sezonu viena un tā pati aina. Pavasarī stādu stādus ar lielām cerībām, vasarā kopju, kā protu, bet līdz sezonas beigām piedzīvoju vilšanos. Galvenā problēma bija tā, ka es pilnīgi nepareizi piegāju laistīšanai. Domāju – jo vairāk ūdens, jo labāk aug. Laistīju katru dienu mazliet, lēju tieši pie stumbra, izmantoju aukstu ūdeni no spices. Rezultātā augi nīkuoļoja, augļi plaisāja, ražība bija niecīga.

Īpaši atmiņā palicis viens neveiksmīgs gads. Toreiz pazaudēju vairāk nekā pusi ražas galotņu puves dēļ. Gandrīz visi aizmetņi no apakšas melnēja un kļuva nelietojami. Sieva pat piedāvāja vairs nemocīties un pirkt tomātus tirgū. Bet es esmu spītīgs – nolēmu izprast problēmu līdz galam. Izlasīju kaudzi rakstu internetā, noskatījos desmitiem video. Visi deva dažādus padomus – vieni teica laistīt reti, citi – bieži, vēl citi vispār ieteica neizmantot laistīšanu. Galva griezās no pretrunīgās informācijas. Bet raža tāpat nelutināja.

No desmit krūmiem savācu maksimums 30 kilogramus, un arī tad puse bija ar defektiem. Vidējais augļa svars nepārsniedza 80 gramus. Tajā pašā laikā uz laistīšanu tērēju kaudzi laika un ūdens. Katru vakaru nēsāju lejkannas – bez jēgas.

Kāpēc kaķus nevajadzētu mazgāt – ir tikai 4 izņēmumi

Tikšanās ar kaimiņu, kas visu izmainīja

Izšķirošais brīdis pienāca pagājušā gada jūlija beigās. Gāju garām kaimiņa dārzam un biju pārsteigts par redzēto. Viņam tomāti karājās ķekaros, lieli kā dūre, nevienas plaisas. Zari locījās zem augļu svara. Un mēs taču stādījām vienā laikā, laistījām no vienas spices, zeme mums vienāda. Neizturēju, piegāju pie žoga un jautāju: “Klausies, ko tu ar viņiem dari? Man puse sapuva, bet tev kā bildē!”

Kaimiņš izrādījās vienkāršs, draudzīgs cilvēks. Saka: “Nekas īpašs – vienkārši pareizi laistu. Ir trīs paņēmieni – bez tiem nekā nebūs.” Toreiz sapratu, ka pareiza tomātu laistīšana – tā ir vesela zinātne, nevis vienkārši “paņēmu lejkannu un aplēju”. Vīrs pastāstīja, ka mācījies agronomiju institūtā, strādājis saimniecībā. Gadu gaitā izstrādājis sistēmu, kas dod stabilu rezultātu.

Pareiza tomātu laistīšana – tā ir vesela zinātne

Izrādījās, lielākā daļa dārzkopju pieļauj vienas un tās pašas kļūdas. Laista bieži un maz – saknes paliek virspusējas. Lej aukstu ūdeni – augi cieš stresu. Virza ūdens strūklu tieši pie stumbra – tiek izskalota zeme un atklājas saknes. Pēc viņa vārdiem, tomātus var likt ražot divreiz vairāk, ja zināt – kad, cik daudz un kādu ūdeni lietot.

Vienā sezonā, izmantojot šos paņēmienus, es novācu 60 kilogramus tomātu no 10 augiem, salīdzinot ar parastajiem 30 kilogramiem. Tagad, kad pats pārliecinājos par šo metožu efektivitāti savā dārzā, aprakstīšu visu pēc kārtas. Tālāk pastāstīšu par 3 paņēmieniem, kas dubulto ražu

Paņēmiens Nr. 1: “Dziļās laistīšanas likums”

Pirmais, ko man paskaidroja kaimiņš – jālaista reti, bet daudz. Agrāk katru dienu skrēju ar lejkannu, lēju zem katra krūma pa 1–1,5 litriem. Domāju, ka daru pareizi. Bet patiesībā – tikai kaitēju. Saknes biežas laistīšanas dēļ kļūst “slinkas”, paliek virspusē un gaida ūdeni no augšas. Pietiek divām dienām neapliet – augi vīst. Bet vajag, lai saknes pašas meklē mitrumu dziļumā.

Pareizais veids: laistu reizi nedēļā, bet zem krūma leju 5 – 7 litrus ūdens. Noteikti pārbaudu, vai zeme samirkusi līdz plaukstas dziļumam. Ieduru kociņu blakus krūmam – ja 20 cm dziļumā sauss, jālej vēl. Pārejot uz šādu režīmu, tomātiem izauga spēcīgas, biezas saknes. Tagad pat karstumā augi nevīst, stāv moža izskatā.

Paņēmiens Nr. 2: “Gredzenveida laistīšanas metode”

Otra atklāsme – kur liet ūdeni. Visu mūžu lēju tieši pie stumbra. Likās loģiski – saknes taču tur. Bet kaimiņš parādīja, ka tā nedrīkst. Ūdens pie stumbra izskalo zemi, saknes atsedzas. Turklāt mitrums uzkrājas un sākas puve. Bet galvenās ūdeni uzsūcošās saknes atrodas tālāk no stumbra.

Tagad ap katru krūmu izveidoju seklu grāvīti. 15–20 cm no stumbra ar kapli izroku gredzenu – iznāk apļveida rieva apmēram 40 cm diametrā. Ūdeni leju tieši šajā grāvī, lēni, lai nepārplūst pāri malām. Ūdens vienmērīgi izplūst, sasniedz visas saknes. Stumbrs paliek sauss.

Paņēmiens Nr. 3: “Temperatūras formula”

Trešais paņēmiens man bija pilnīgs pārsteigums – ūdens temperatūra. Vienmēr ņēmu ūdeni no spices – aukstu, kādi 12–15 grādi. Domāju – galvenais, lai aplej, kāda starpība – silts vai auksts. Kaimiņš mani apgaismoja: auksts ūdens – tas ir stress augiem. Saknes pārstāj normāli darboties, sliktāk uzņem barības vielas. Bet tomātiem patīk siltums.

Ūdenim jābūt par 2–3 grādiem siltākam nekā zemei. Ja augsne uzsilusi līdz 20 grādiem – leju ūdeni 22–23 grādos. Karstumā, kad zeme 25–30 grādu, pieleju ūdeni līdz 28–32. Temperatūru pārbaudu ar parastu termometru. Vispirms zemi – 10 cm dziļumā, tad ūdeni. Laukā turu melnu 200 litru mucu – saulē ūdens pats sasilst. Mākoņainā laikā pielieku nedaudz karsta ūdens no mājām.

Pārejot uz siltu ūdeni, augi sāka augt ievērojami labāk. Lapas kļuva tumšākas, stublāji – resnāki. Veidojas vairāk aizmetņu, augļi ātrāk uzpildās.

Lasi vēl: Iepriecini ģimenes vīriešus un pagatavo ceptus kartupeļus ar sulīgu gaļu, garša kas paliks atmiņā

Kāds bija rezultāts pēc sezonas šādas laistīšanas

Rezultāti pārspēja manas cerības. Pagājušajā sezonā no tiem pašiem 10 krūmiem novācu 60 kilogramus lielisku tomātu, salīdzinot ar iepriekšējiem 30. Viena augļa masa pieauga no 80 līdz 120–130 gramiem. Zudumi samazinājās no 30% līdz 15%. Galotņu puve gandrīz izzuda, plaisāšana kļuva reta. Krūmi izauga spēcīgi, ar resniem stublājiem un tumšām lapām. Vidējais augļa svars pēc pareizas laistīšanas pieauga līdz 130 gramiem. Sieva pamanīja atšķirību, sāka jautāt – kas par lietu. Pastāstīju metodes trim ģimenēm. Visiem raža pieauga vismaz pusotru reizi.

Papildu paņēmieni un mani ieteikumi

Divās sezonās ar šiem paņēmieniem uzkrāju vēl dažus svarīgus novērojumus. Pirmkārt, mulčēšana pastiprina pareizas laistīšanas efektu vairākas reizes. Ap krūmiem klāju nopļautu zāli 8–10 cm biezā slānī. Mitrums iztvaiko lēnāk, zeme nepārkarst, nezāles neaug. Otrkārt, laistīšanas laiku var noteikt pēc lapām. Ja līdz 9 no rīta lapas ir viegli noliekušās – laiks laistīt. Veseli augi vakarā atjaunojas, bojātie – paliek vāji pat pēc laistīšanas.

Lasi vēl: Augu lapu izmantošanas metode; aizmirstiet par sliktu augsni un zemu ražu – dabas spēks jūsu rīcībā

Galvenais rādītājs – augsnes krāsa grāvītī. Mitra zeme ir tumša, sausa – gaiši pelēka. Rokot 15 cm dziļumā – ja tur sauss, noteikti laistu. Augļu nogatavošanās laikā laistīšanas biežumu samazinu līdz vienai reizei 10 dienās. Pārmērīgs mitrums šajā periodā izraisa tomātu plaisāšanu un pasliktina garšu. Labāk neapliet, nekā pārliet. Sezonā izlietoju 120–150 litrus ūdens uz krūmu, agrāk tērēju 300–400. Ievērojams ietaupījums, īpaši sausās vasarās. Raža – divreiz lielāka.

Mulčēšana palīdz saglabāt mitrumu pēc pareizas laistīšanas. Svarīgākais – sākt šos paņēmienus izmantot no stādu iestādīšanas brīža. Pārkārtot pieaugušus augus ir grūtāk – tie lēnāk pielāgojas jaunajam laistīšanas režīmam.

Pamēģiniet šos paņēmienus saviem tomātiem – rezultāti neliks sevi gaidīt. Jau pēc mēneša redzēsiet atšķirību augu attīstībā. Un vasaras beigās novāksiet ražu, kas pārspēs jebkuras jūsu cerības.