6 mazas suņu šķirnes, kam riešana ir vismīļākā nodarbe

Daudzi no mums vēlas teju vai ideālo suni, taču diemžēl tādas šķirnes neeksistē. Katrai ir kāds pluss, un arī mīnuss. Jautājums par to, cik labi vai slikti ar šiem trūkumiem saimnieks var sadzīvot.

Saprotams, ka maza izmērs suns ikdienā ir daudz “ērtāks” – to ir vieglāk paņemt līdzi, vieglāk kaut kur aizvest, vieglāk atstāt kādam pieskatīšanā. Bet noteikti daudzi ir pamanījuši, ka bieži mazie sunīši ir lielāki rējēji, nekā lielie.

Un tas tā patiešām ir – tiek uzskatīts, ka ir dažas šķirnes, kuras var saukt par izteiktiem “rējējiem”, tāpēc cilvēkiem, kas vēlas savā ģimenē kādu no šiem suņiem, derētu rēķināties ar to, ka, lai arī sunītis ir mazs, troksni viņš taisīs lielu.

6. vieta – Miniatūrais pinčers

Drosmīgi, dažkārt dominējoši, suņi, kam ir daudz enerģijas. Saukti arī par maziem dobermaņiem. Rej bieži un samērā daudz, jo uzskata sevi par mājas un pagalma sargu, neatkarīgi no izmēra.

5. vieta – Papilons

Šķirne, kas radusies Francijā un dēļ to amizantajām ausīm arī tikusi pie sava nosaukuma. Papilons tulkojumā no franču valodas nozīmē tauriņš. Šiem suņiem ir tādas ausis kā tauriņa spārni. Tomēr, neskatoties uz savu mīlīgo izskatu, šie suņi ir ļoti modri. Bieži rej uz nepazīstamiem cilvēkiem, citiem dzīvniekiem un bieži vien – pat uz TV skaņām.

4. vieta – taksis

Taksis ir medību suns, drošs, reizēm pat pārdrošs, ietiepīgs, spītīgs un diemžēl arī skaļš. Ļoti aizdomīgs pret svešiniekiem, tāpēc gandrīz ikvienā neierastā situācijā taksis ries.

3. vieta – Pomerānijas špics

Lai arī šī šķirne ir draudzīga, tomēr vienlaikus ļoti skaļa – bieži brīdina par visu, kas notiek un ko redz. Riešana dažreiz šiem suņiem ir arī labs veids, kā viņi pievērš sev saimnieka uzmanību.

2. vieta – Jorkšīras terjers

Ļoti enerģisks suns, ar raksturīgo “liela suņa attieksmi”. Ļoti jūtīgs uz dažādām kustībām, trokšņiem un neierastām situācijām. Var būt patiešām ļoti skaļš.

1. vieta – Čivava

Amizants sunītis izskatā, tomēr uzskata, ka ir lielākais un varenākais suns. Bieži, ļoti bieži rej uz svešiniekiem, uz skaņām, dažādām kustībām, principā uz visu, kas “kustas”. Riešana ir arī tad, kad suns ir satraucies vai vēlas saimnieka uzmanību. Savu mazo izmēru viennozīmīgi kompensē ar savu skaļo balsi.

Vienlaikus jāatceras, ka riešana ir “nelokāma”, patiesībā tas ir uzvedības jautājums, ko arī saimnieks lielā mērā var ietekmēt. Lai suns mazāk rietu, sunim nepieciešama agrīna socializācija, paklausības treniņi, garlaicības mazināšana (fiziskā slodze, aktīvas rotaļas, pastaigas), uzmanības nepiešķiršana, kad suns rej bez iemesla – saimniekam suni vajag ignorēt.