Kartupeļu laksti, tomātu stublāji, kabaču stīgas – tas viss nav vienkārši atkritumi, bet gan īsts dārgums mūsu dobes vajadzībām
Katru rudeni mēs, dārzkopji, lauzām galvu par to, kur likt visu to milzīgo daudzumu lakstu- tomātu, kartupeļu, gurķu lapu. Izrādās tās var lietderīgi izmantot. Gadu gaitā, strādājot savā dārzā, esmu sapratis, kā šos augu atkritumus pārvērst par ieguvumu dārzam.
Augu atkritumi – īsts bagātības avots jūsu dārzam. Kad vākt lakstus un kā to darīt pareizi? Šeit galvenais – nesteigties, bet arī nepalaist garām īsto brīdi. Kartupeļu lakstus es apgriežu divas līdz trīs nedēļas pirms rakšanas. Tad bumbuļi labāk nogatavojas, un tos ir vieglāk novākt.
Ar tomātiem es gaidu līdz septembra beigām vai oktobra sākumam, kad novācu pēdējos augļus. Savukārt kabačus un ķirbjus atstāju līdz pirmajām salnām. Lakstus novācu uzmanīgi – ar asu sekatoru vai izkapti. Cenšos nebojāt blakus augošos augus. Visu nogriezto zaļumu uzreiz aizvācu no dobēm – tam tur nav, ko darīt, un problēmas tikai izplatīsies. Labos lakstus lieku vienā kaudzē, bojātos – citā.
Uzticieties manai pieredzei – tālāk būs vēl interesantāk. Es pastāstīšu, kā šos augu atkritumus pārvērst par zeltu jūsu dobēm!
Ko darīt ar augu atkritumiem: pārbaudītas metodes
Visvienkāršākais – komposts. Es smalki sagriežu lakstus, kārtoju tos slāņos, pievienoju nedaudz zemes vai kūtsmēslu, apleju. Pēc gada vai pusotra iegūstu lielisku mēslojumu. Man vēl patīk dobes mulčēt. Sasmalcinātos lakstus izklāju plānā kārtā tieši uz zemes. Tas pasargā no izžūšanas un traucē augt nezālēm. Ar laiku tie satrūd un bagātina augsni.
Daži kaimiņi dārzkopji ierok augu atliekas tieši dobēs. Metode laba, bet jābūt uzmanīgiem. Ierakt drīkst tikai veselus lakstus, citādi var isabojāt visu dobi. Kompostēšana – labākais veids, kā pārstrādāt augu atliekas Nepārslēdzieties – tālāk es pastāstīšu, kā nepieļaut problēmu izplatību caur lakstiem!
Kā pasargāt dārzu no kaitēm, vācot augu atliekas
Gadu gaitā esmu iemācījies atpazīt bojātus augus. Ja uz lapām vai stublājiem ir plankumi, aplikums vai kas neparasts – tādus lakstus es nelieku kompostā. Savācu tos atsevišķi un vai nu sadedzinu (ja ciematā tas ir atļauts), vai aproku tālāk no dobēm.
Lai augu atliekas droši izmantotu, es tās apstrādāju. Atšķaidu vara vitriolu – 100 gramu uz spaini ūdens – un apsmidzinu. Vai arī izmantoju speciālus preparātus ar trihodermu. Pēc šādas apstrādes pat ne pašus veselākos lakstus var droši kompostēt. Lasiet uzmanīgi tālāk – es izskaidrošu, kā augu atkritumi var padarīt jūsu dārzu labāku!
Kā augu atliekas uzlabo dārzu
Gadu gaitā esmu sapratis vienu svarīgu lietu: viss, kas izauga dobē, tai arī jāatgriežas. Tāds kā barības vielu aprites cikls dabā. Kad mēs augsnē atgriežam pārstrādātos augu atkritumus, mēs to bagātinām.
Es savā dārzā tā rīkojos jau apmēram piecus gadus. Un ziniet, kas notika? Zeme kļuva krietni labāka. Ražas pieauga, bet pirktos mēslojumus es gandrīz vairs neizmantoju.
Vēl ievēroju, ka tur, kur dobes mulčēju ar augu atliekām, zeme vienmēr ir mitra. Pat sausā vasarā retāk jālaista. Un zem mulčas slāņa sāk dzīvot dažādi derīgi radījumi – sliekas, dažādi kukaiņi. Viņi uzrušina zemi un apēd kaitēkļus. Mulča no augu atliekām – veselīgas augsnes un labas ražas pamats
Paldies, ka izlasījāt līdz galam! Ceru, ka mani padomi jums noderēs saimniecībā. Nospiediet “like” un pastāstiet komentāros, kā jūs izmantojat augu atkritumus savā dārzā!
[…] Augu lapu izmantošanas metode; aizmirstiet par sliktu augsni un zemu ražu – dabas spēks jū… […]
[…] Augu lapu izmantošanas metode; aizmirstiet par sliktu augsni un zemu ražu – dabas spēks jū… […]
[…] Augu lapu izmantošanas metode; aizmirstiet par sliktu augsni un zemu ražu – dabas spēks jū… […]
[…] Augu lapu izmantošanas metode; aizmirstiet par sliktu augsni un zemu ražu – dabas spēks jū… […]