Trīs iemaņas, ko esmu ieguvusi dzīves laikā, lai pagatavotu izcilu, gaisīgu un maigu omleti

Knifs Nr. 3. Nepieciešama ne karsta panna un ne augsta temperatūra

Un nepieciešams vāks. Katrai omletei – savs karstums, sava temperatūra un pagatavošanas ātrums. Piemēram, franču omleti gatavo uz vidējas vai samērā stipras uguns, ātri. Bet ne uz pārkarsētas pannas – tad olbaltums momentā sarec un kļūst ciets. Omlete ar pienu un miltiem prasa zemāku temperatūru, lēnu sildīšanu zem vāka.

Bet! Olu masu nevajag liet uz ne uz aukstas pannas, ne uz pārkarsušas – verdošā, šļakstošā, kūpošā eļļā. Verdošā eļļā olbaltums momentā sarecēs un kļūs raupjš. Omletei vajag laiku, lai paceltos, izaugtu – gan krāsnī, gan pannā. Svarīgi ir trāpīt ar temperatūru.

Ja cep pārāk karstā pannā, olbaltums sarecēs pārāk ātri, omlete būs blīva. Ja pārāk lēni – omlete “sabiezēs” no ilgās termiskās apstrādes un sāks sēsties jau pannā – būsim to “pārcepuši”.

Starp citu. Ļoti daudz atkarīgs no eļļas. Uz rafinētas saulespuķu eļļas var cept pie augstākas temperatūras – tai ir augsts dūmošanas punkts (227 °C).

Bet sviestam tas ir tikai ap 120 °C – karstumā tas sadegs, sāks dūmot. Tāpēc izmanto vai nu pusi sviestu ar augu eļļu, vai kausētu sviestu – vai cep zemākā temperatūrā. Un nav jēgas teikt, kura metode ir labāka – katrs pielāgojas savai receptei, savai pannai. Savai gaumei.

Piemēram, savu omleti ar olām un miltiem vīramāte gatavo uz vismazākās uguns, zem vāka. Tā “nogatavojas” ilgi, ilgi aug – bet pēc tam nesēžas.

Lasi vēl: Pati maigākā medus kūka kādu esmu ēdis – dalos šajā priekā un receptē ar jums

Es iemanījos gatavot omleti bez miltiem, uz vidējas uguns, arī zem vāka. Vēl vairāk – ja pārāk agri noņemt vāku, omlete sēdīsies.

Pēc uguns izslēgšanas vāku nevajag ņemt nost vismaz 3–5 minūtes – omletei jābeidz intensīvi iztvaikot mitrums. Tā ir piesātināta ar karstu gaisu un tvaiku – un, ja tā pēkšņi nonāk vēsā gaisā, iztvaikošana pastiprināsies un omlete saplok.

Bet zem vāka tā nedaudz sacietēs, olbaltuma masa kļūs noturīga, stingra. Tāpēc arī no cepeškrāsns omleti neizņem uzreiz pēc cepšanas. Viegli paver durtiņas un ļauj “atpūsties”.

Vai vienmēr omletei vajag vāku? Tā ir iegājies, ka ar vāku gatavo tās omletes ar pienu un miltiem, kuras nepārgroza. Iespējams, augstajā virtuvē vāku neizmanto – tāpat kā miltus un pienu 🙂 Lai gan omleti “puiljē” gan gatavo zem vāka, gan no sakultiem baltumiem ar miltiem… Ja mājas apstākļos tas strādā – kāpēc gan neizmantot? Tikai tāpēc, ka kāds šefpavārs teicis, ka vāks neesot “komilfo”?

Tādas, lūk, trīs gudrības. Gatavot nelielā pannā ar augstām malām, neputot olas, nelej omleti uz aukstas vai pārkarsušas pannas. Iemanīties regulēt temperatūru – un uzreiz neņemt vāku nost. Tāds ir tas stāsts. ceru, ka noderēs un lai abi garšo!