Arī gudrinieks pārskatās, nomurmināju pie sevis, izmetot atkritumu konteinerā kasti ar tomātiem. Visus mācīju, kā pareizi izaudzēt tomātus, bet pagājušajā vasarā pats paliku bez ražas.
Visi mani tomāti, kas auga atklātā laukā, sabojājās burtiski pāris dienu laikā un bija jāizmet. Patiesībā es pieļāvu tikai vienu pavisam banālu kļūdu, kuras dēļ tas viss notika. Un, lai no tā izvairītos, bija jāizmanto plaši zināmas metodes. Par tām pastāstīšu turpmāk, bet sākšu ar to, kā tas notika, ka mani tomāti auga dobēs zem klajas debess.
Man nevajag daudz, bet katram gadījumam… Godīgi sakot, es nezinu, kā pavasarī sevi savaldīt un rīkoties atbilstoši teicieniem “stādi tieši tik, cik vajag”, nevis “ai, gan jau noderēs”. Vispār plānojām tomātiem atvēlēt pusi siltumnīcas. Un pat tas mums ir par daudz, jo ar tomātu konserviem mūs ar sievu un bērnus apgādā mana māte un sievasmāte, bet puse siltumnīcas ir vairāk nekā pietiekami, lai pagatavotu no tomātiem salātus vai apēstu tos vienkārši tāpat.
Bet notika tā, ka sadīga visas tomātu sēklas. Dažus stādus atdevu mammai, un palika kādi 15 lieki, visi nezināmi hibrīdi, nu, nevaram kādam atdot! Gribas taču tos izmēģināt un novērtēt pašiem. Tad nu ar sievu nolēmām eksperimentēt un izstādīt tomātus atklātā augsnē vienā no dobēm 2×1 metrs. Dēstu stādīšana nav grūta, bet kas notiek tālāk…
Tomāti bez aprūpes
Uztaisījām un ievietojām sociālajos tīklos video par šo dēstu stādīšanu, tas ieguva vairāk nekā 3 miljonus skatījumu, bet komentētāji vienbalsīgi rakstīja: “Stādi ir vāji, tie var neizturēt.” Tomēr vasara iesākās ļoti labi – siltas dienas, lietus uzlija vien pa retam. Un mūsu tomāti sāka aktīvi augt.
Nebija pārsteidzoši, ka sāka sparīgi attīstīties ne tikai tomāti atklātā zemē, bet arī visas citas mūsu audzētās kultūras sāka prasīt lielu uzmanību. Un, ja siltumnīcā es kā varēdams centos tomātus uzturēt labā stāvoklī, noņemot sānu dzinumus, apstrādājot un laistot, tad par āra tomātiem nedaudz “piemirsu”, atstājot tos novārtā.
Kad atjēdzos, tur jau bija izveidojies “mūžamežs”. Tad nolēmu ļaut āra tomātiem augt pašplūsmā – ja gribēs, izaugs.
Un tie gribēja. Auga, ziedēja, izveidoja diezgan daudz augļaizmetņu. Es jau nopriecājos un nodomāju, ka viss izdevies – tomāti izauguši bez rūpēm, nu smuki!
Vasara, kas nav vasara
Un tad sākās augusts, un līdz ar to arī lietus. Lija daudz un ilgstoši, naktis jau bija vēsas. Šādu laikapstākļu rezultāts bija fitoftoroze jeb vēlā puve, kas parādījās maniem āra tomātiem. Ir par vēlu dzert boržomu, kad nieres jau beigtas. Un tā ir arī ar tomātiem – apstrādāju tos ar aizsargājošu un ārstējošu fungicīdu “Previkur” un citiem līdzekļiem, taču vēlā puve izrādījās stiprāka.
Un tad kādu dienu sieva man teica, ka novākusi visus tomātus no krūmiem, lai tie nogatavotos mājās, citādi tie jau sākuši bojāties. Bet burtiski pēc dažām dienām uz visiem salasītajiem augļiem sāka parādīties brūni plankumi un kļuva skaidrs, ka ražu vairs nevarēs glābt.
Kļūda, kas maksāja ražu
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
