Esam iestrēguši vēsā pavasarī – kādus augus vajadzētu piesegt un kurus labāk nē

Augsnes aprušināšana — tas ir agrotehnisks paņēmiens, ko pazīst katrs dārzkopis. Tomēr arī šeit ir nianses, kas ietekmē ražu. Turklāt ne tikai kartupeļiem ir nepieciešama augsnes aprušināšana

Ir daudz dārzeņu un dekoratīvo kultūru, kurām šis paņēmiens nāks par labu. Ir arī tādas, kurām ar kapli labāk netuvoties.

Kāpēc nepieciešama aprušināšana

Katrs dārzkopis intuitīvi saprot, kā veikt augsnes aprušināšanu: ar kapļa vai tehnikas palīdzību pie augiem tiek piebērta zeme, paņemot to no starp rindām un palielinot augsnes slāni sakņu kakla zonā. Taču aprušināšanas mērķis katrā gadījumā ir atšķirīgs. Ražas palielināšana virs zemes. Viens no galvenajiem aprušināšanas mērķiem — stimulēt sakņu sistēmas augšanu. Dažas kultūras spēj veidot papildu saknes uz apbērta stublāja daļas. Pie šādām kultūrām pieder tomāti, kāposti u.c.

Pateicoties attīstītākai sakņu sistēmai, augs saņem papildu barības vielas, kļūst spēcīgāks, un līdz ar to palielinās tā ražība. Te gan jāpiebilst, ka papildu sakņu veidošanās nedaudz novērš augu no virszemes daļas augšanas, tāpēc pēc aprušināšanas augšana apmēram uz nedēļu palēninās. Tā rezultātā ražas nogatavošanās laiks var nobīdīties par 1–2 nedēļām.

Ražas palielināšana zem zemes

Tām kultūrām, kuras veido bumbuļus vai augļus zem zemes, aprušināšana stimulē papildu augļu veidošanos, kas veicina ražas palielināšanu. Pie šādām kultūrām pieder kartupeļi, topinambūri, dālijas, zemesrieksti. Uz apbērtās stublāja daļas veidojas papildu dzinumi, kuru galos veidojas bumbuļi (piemēram, kartupeļiem un topinambūriem) vai pākstis (zemesriekstiem). Jo lielāks uzbērtais kalniņš, jo bagātīgāku ražu var iegūt no katra krūma.

Tomēr viss nav tik vienkārši. Ir svarīgi veikt aprušināšanu īstajā laikā, pretējā gadījumā nebūs iespējams stimulēt sānu dzinumu augšanu. Kartupeļu krūmi spēj veidot jaunus sānu dzinumus tikai etiolarētajā stublāja daļā, t.i., tajā, kas sākotnēji atradās zemē, kad dzinums lauzās uz āru.

Apberot kartupeļus pašos agrīnākajos termiņos, līdzko parādās asni, var stimulēt papildu sānu dzinumu augšanu, ja “sakrīt zvaigznes”: laiks ir mēreni silts, ne pārāk karsts, un augsne pietiekami mitra. Vēlākā laikā aprušināšana vairs nestimulē sānu dzinumu veidošanos, tā vairāk kalpo kā augsnes irdināšana un nezāļu izsaukšanas metode. Dāliju aprušināšana arī veicina jauno bumbuļu attīstību, kas ļauj nākamajā sezonā veidot vairāk ziedpumpuru. Irdenās augsnes kalniņš arī palīdz dālijām nenogult, taču tas neaizstāj nepieciešamību piesiet augstos ziedus pie balsta.

Sakņaugu aizsardzība no saules

Saules gaismas ietekmē sakņaugi un bumbuļi kļūst zaļi, kas pašiem augiem nav kaitīgi, bet bojā dārzeņu preču īpašības. Burkāniem bieži ir problēma — sakņaugu galotnes paceļas virs augsnes virsmas. Gaismā vielas, kas piešķir spilgti oranžu, sarkanu vai dzeltenu krāsu, pārvēršas hloroplastos, un burkānu galotne kļūst zaļa. Tā gan joprojām ir ēdama, bet garša pasliktinās — parādās rūgtums, zūd saldums.

Dažādiem burkānu šķirnēm ir atšķirīga augšanas maniere. Dažām sakņaugi gandrīz nepaceļas no zemes. Citām tie stipri paceļas un kļūst zaļi. Savlaicīga aprušināšana palīdz iegūt augstas kvalitātes un lieliskas garšas burkānus bez zaļas galotnes. Arī kartupeļu bumbuļi bieži izspiežas no zemes, ja uzkalniņš bija pārāk mazs vai sabruka veģetācijas laikā.

Gaismā bumbuļi kļūst zaļi, jo tajos veidojas solanīns. Zaļie bumbuļi kļūst rūgti un ir kaitīgi gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tos nedrīkst izmantot ne lopbarībai, ne mājputniem vai suņiem — tikai kā sēklas materiālu. Lai izvairītos no bumbuļu zaļošanas, zem kartupeļu krūmiem piebērt vēl vairāk zemes.

Dažu dārzeņu virszemes daļas garša ievērojami uzlabojas, ja tās tiek balinātas. Pie šādām kultūrām pieder sparģeļi, selerijas kāti un endīvijas salāti. Jo augstāk veic aprušināšanu, jo lielāka kļūst balinātā daļa. Nereti aprušināšanu papildina ar necaurspīdīgiem materiāliem — tie aptin dzinumus vai uzstāda kupolu virs visa auga, piemēram, endīvijai.

Augsnes irdināšana

Sakņu augšanai vajadzīgs skābeklis. Irdinātā, labi drenētā augsnē saknes brīvi attīstās. Taču regulāru laistīšanu vai spēcīgu lietavu dēļ augsne sablīvējas, aizsprostojot skābekļa piekļuvi. Sakņu sistēma vairs netiek galā ar ūdens un barības vielu uzņemšanu un transports, un augs vājstnākā. Mitrajos, purvainajos augsnes apstākļos rodas līdzīgas problēmas — ūdens izspiež skābekli, un saknes “nogrimst”. Tikai dažas dekoratīvas kultūras to panes, bet neviens dārzenis.

Irdināšana risina abas problēmas – izlauž augsnes garozu, atberž sablīvētu augsni un palīdz liekajam ūdenim izžūt. Irdināšanas laikā zeme dabiski tiek piebērta pie augu stumbra, tāpēc šo agrotehnisko paņēmienu var uzskatīt par aprušināšanu.

Nezāļu iznīdēšana

Nezāļu iznīdēšanai izmanto dažādus kapļus: no plakanā lāpstiņkapļa un ploskoraža līdz standarta kaplim ar plakanu asmeni vai pastiprinātai tehnikai ar noapaļotu malu. Daudzas viengadīgas nezāles spēj atjaunoties pat pēc virszemes daļas nociršanas, veidojot jaunus dzinumus. Tāpēc dārzniekam kaplis bieži jāpielieto atkārtoti.

Ja augsni irdina dziļi, izlaužot viengadīgo nezāļu saknes un izceļot tās virszemē, dobe ilgāk paliek tīra, līdz jaunie stādi izaug no sēklām. Irdināšanas laikā gaisīgās sakņu zonas atkal tiek piebērtas — šis process ir salīdzināms ar aprušināšanu, lai gan ne tik augsts.

Aizsardzība pret izsalšanu

Dažiem daudzgadīgiem augiem sakņu rozete ar gadiem paceļas virs zemes. Tas raksturīgs veciem zemeņu, floksa, primulā, astilbes un citām dekoratīvām kultūrām. Ja ziema sākas ar salu, auksta, neapsegta augsne var apsaldēt sakņu kaklu. Tas var vājēt augu vai pat pilnībā to iznīdēt. Arī vēsajās naktīs, kad pie mums ir knapi +5 grādi, šī metode ir noderīga.

Ja saknes paceļas virs zemes, tas norāda uz stādījuma novecošanos. Daudzgadīgos ziedus drīkst sadalīt, novākt vecos zemeņu krūmus un izveidot jaunu stādījumu citā vietā. Ja līdz augustam vai septembrim nav izdevies veikt atjaunošanu, jārūpējas par ziemas aizsardzību. Oktobrī, dodoties gatavoties ziemai, floksiem un citiem noritošiem augiem, kas pacēlušies virs zemes, zem tiem uzber auglīgu zemi. Šo paņēmienu izmanto arī rožu sakņu sistēmai – katra krūma galā uzber 1–2 spaini zemes.

Kuriem augiem jāaprušina un kad

Kartupeļi. Pirmā aprušināšana – tūlīt pēc asnu parādīšanās. Tā stimulē papildu sānu dzinumu augšanu un pasargā virszemes daļu, ja atgriežas salnas. Veic vēl dažas aprušināšanas veģetācijas laikā, līdz rindām saplūst. Labāk darbam izvēlēties mitru, pēc lietus mīkstu augsni — veido augstus vaļņus. Pēc ziedēšanas aprušināšanu jābeidz, lai nejauši nenocirptu sānu dzinumus vai neieplaisātu bumbuļi. Turpina tikai, ja bumbuļi izlien pāri zemes.

Tomāti. Pirmo aprušināšanu veic pēc 2 nedēļām pēc dēstu iestādīšanas uz pastāvīgas vietas. Tā stimulē papildu sakņu izveidi, kas palīdz izaudzēt lielākus augļus. Ja dēsti bija izstiepti un iestādīti guļus, aprušināšana nav nepieciešama, jo tur izveidojas saknes dabiski. Bet tieveidotās augsnēs tam ir maz jēgas — daži sakņu bojājumi palēnina augļu nogatavošanos. Paņem tikai siltā reģionos ar gariem vasaras augšanas periodiem.

Kāposti. Vēlām kāpostu šķirnēm veidojas gara kāpostgalva, kas var sverot noliekties, pat ar saknēm izkustināt augsni. Tāpat arī lapu kāpostiem (kale, keil) un Briseles kāpostiem. Lai aprušināšana būtu vienkāršāka, dēstus iestāda bedrītēs. Pēc 2–3 nedēļām, kad tā iesakņojas, to apber ar zemi, izlīdzinot bedrītes. Ja veģetācija ir mitra un vēsa, tas labi noder, taču karstā vasarā augsne viegli nomazgājas. Tādēļ apkārt uzber aizsargbarjeru, lai ūdens neieplūst starprindās.

Zemesrieksti. Zemesriekstu augļi veidojas uz “augļnesētāja”, kas pēc ziedēšanas iegriežas augsnē, tāpēc aprušināšana veicina pākstu izveidi. Ziedkopas parādās viļņveidīgi, tāpēc sezonā jāveic 2–3 aprušināšanas, katru reizi apbērts ļoti tuvu dzinumu galotnēm.

Burkāni. Burkāniem kopjot augsni tiek aprušināta starprindas, piebērt zeme pie burkānu rindām. Mids vasarā, pēc retināšanas, kad sakņaugi aktīvi aug, tie uzvārš virs zemes. Svarīgi neielaist: aprušināt tieši laikā, pirms virsotne zaļo. Ja starprindas ir sakāpinātas, aprušināšana nav obligāta — zaļo daļu var nogriezt gatavošanas laikā.

Selerijas kāti. Ēdienu garšu uzlabo balināšana, noņemot rūgtumu un uzlabojot aromātu. Pirmo aprušināšanu veic jūlijā, kad augi ir stiprinājušies. Augu kāti tiek apbērti, aizsedzot pamatus. Šī vienreizējā aprušināšana nav pietiekama — nepieciešams gaismu necaurlaidīgs materiāls (PVC plēve, tumšs agro tīkls), kas aptver kātus līdz lapu atzarojumam. Seleriju krūzi aptin kopā un pamatus ietin materiālā.

Ziedi. Vasaras sākumā primulas krūmiem pieber augsni, lai jaunas rozetes labāk iesakņojas. Gladiolu sīpolus stāda dziļāk, lai tie nepakļautos. Dālijas stāda seklāk, lai tās ātrāk dīgtu, un pēc asnu veidošanās tās aprušina kā kartupeļus. Vasarā pārklāj zemsedzošos ziedu kurtiņus (abrioeti, karpatu zvaniņu, daudzgadīgo neļķu u.c.), lai veicinātu sakņu izplatību. Septembra beigās, pēc flokša apgriešanas, apber krūmus, lai izlīdzinātu augsni un pilnībā nosegtu sakņu kaklu. Ja sakņu kakli ļoti atsegti, nepieciešama atdalīšana.

Kuriem augiem nevajag aprušināt

Paprikas un baklažāni. Tiem ir vāja spēja veidot papildu saknes apberamajā stublāja daļā, tāpēc aprušināšana tiem ir bezjēdzīga un pat var kaitēt — sakņu bojājumi ir parasti, un abi šie augi uz to reaģē ļoti nopietni. Lai gan ar aprušināšanu varētu nostiprināt stublājus pret noliekšanos zem smaguma, efektīvāk tos ir piesiet pie balsta.

Lasi vēl: Man ir 70, dzīvoju Īrijā jaunu dzīvi, ar jaunu vīru, bet dēla man vairs nav…

Gurķi un citi ķirbju dzimtas augi. Gurķiem ir spēja veidot papildu saknes stublājā, ja tas saskaras ar augsni, tāpēc aprušināšana ir daļēji jēgpilna. Taču mitros reģionos tas veicina stumbra pūšanu. Turklāt smalkās saknes tiek bojātas, un augi uz laiku apstājas augšanā. Labāk zemi piebērt ar spainīti no citu vietu dabūtas auglīgas augsnes.

Ķirbji veido papildu saknes mezglu starp zariem, kas palielina barošanās virsmu, tomēr pie biežas stiepšanas vai pacelšanas virs zemes tās var tikt izrautas — tās ir ļoti sīkas.

Kukurūza. Kukurūza veido virszemes saknes, kas tāpat notur augu. Nav nepieciešams tās apbērt — sakņu sistēma ir pietiekami spēcīga.

Zemenes. Jo vecāks zemeņu krūms, jo vairāk tas paceļas virs zemes. Atsegtais sakņu puduris ziemā apsalst, vasarā cieš no mitruma trūkuma, un ogas kļūst sīkas. Augus aprušināt nav jēgas — tie rāda savu nobriedumu. Jūnijā-jūlijā jāiepērk sēklaugi, ļaujot tām sakņoties, bet augustā ieplānot jaunu stādīšanu citā vietā. Vecie krūmi jārauj ārā.