Ķepas, ausis, aste — mēs savus mīluļus mīlam, par viņiem rūpējamies un reizēm arī palutinām. Varētu šķist, ka mājdzīvnieku saimnieki par saviem pūkainajiem draugiem zina visu, taču izrādās — ne vienmēr tā ir taisnība.
Mūsu pūkainajiem, spalvainajiem un zvīņainajiem draugiem ir savi noslēpumi. Kāpēc gan tos saukt par noslēpumiem? Viņi tos nemēģina slēpt, tikai mēs ne vienmēr tos pamanām.
Kāpēc kaķiem ir tā sauktās “papildu” ausis?
Cik bieži tu pakasi kaķi aiz auss? Vai esi pamanījis nelielu locījumu auss ārējā pusē? Varbūt pat mazliet aizdomājies par to. Taču var teikt — viss ir kārtībā. Tā ir tā saucamā Henrija kabatiņa — neliels skrimšļains locījums, kas veido mazu kabatiņu. Pastāv vairāki pieņēmumi, kāpēc tā tur ir.
Pirmkārt, šis locījums palīdz kaķu ausīm kustēties un saliekties, jo kaķiem ir ļoti kustīgas ausis, kas bieži ir svarīgas apkārtnes skaņu uztverē vai komunikācijā.
Otrkārt, Henrija kabatiņa palīdz kaķiem labāk sadzirdēt augstus skaņu toņus, samazinot zemāku skaņu traucējumus.
Turklāt kaķu ausis spēj pagriezties līdz pat 180 grādiem, ļaujot ļoti precīzi noteikt, no kurienes nāk skaņa — tas palīdz viņiem labāk saprast apkārtni.
Vai mans suns ir kreilis?
Aptuveni 90 % cilvēku ir labroči — viņi biežāk izmanto labo roku. Taču arī daudziem zīdītājiem, tostarp suņiem, ir viena priekšējā ķepa, kuru viņi izmanto vairāk — tā ir viņu dominējošā ķepa. Retāk sastopami suņi ir ambidekstri, kas prot izmantot abas ķepas vienlīdz labi.
Atšķirībā no cilvēkiem, suņu vidū labo un kreiso ķepu lietotāju skaits ir aptuveni vienāds. Vai tavs suns ir kreilis? To var viegli pārbaudīt, novērojot, kuru ķepu viņš biežāk paceļ, ar kuru spēlējas ar bumbu vai veic citas līdzīgas kustības.
Vai jūras cūciņai ir vairāk kaulu nekā cilvēkam?
Pieaugušiem cilvēkiem ir 206 kauli, bet jūras cūciņām – pat 258 kauli. Priekšējās ķepas sastāv no 43 kauliem, bet aizmugurējās – no 36. Lielākā daļa kaulu atrodas tieši ķepās. Tāpēc ir svarīgi būt uzmanīgiem un rūpīgi sekot līdzi, lai jūras cūciņas būris būtu ērts un labvēlīgs viņas apstākļiem.
Kāpēc kaķi tik rūpīgi tīra sevi?
Kaķi tīra sevi ne tikai tīrības dēļ. Šo dzīvnieku tauku dziedzeri izdala taukainu vielu, kas, ieberzējoties spalvā, padara to gludu un zīdainu. Šīs vielas satur nelielu holesterīna daudzumu, kas saules ietekmē pārvēršas par D vitamīnu. Laikā, kad kaķis laiza spalvu, tas uzņem šo vērtīgo vitamīnu.
Galvenokārt kaķi saņem D vitamīnu tieši šādā veidā, nevis ar pārtiku.
Vai trušiem zobi nebeidz augt?
Trušu zobi visu mūžu turpina augt, jo tie ēd cietu un biezu barību, kas palīdz zobiem nodilt. Ja zobi nenodilst pietiekami, tie var kļūt pārāk gari un radīt traucējumus ēšanā un mutē. Lai tas nenotiktu, trušiem jāēd daudz biezas barības, piemēram, siens, un regulāri jāskatās , lai pārliecinātos, ka zobi ir kārtībā.
Tādā veidā truši var justies labi un dzīvot labvēlīgi.
Kāpēc suņi tik rūpīgi izvēlas vietu, kur nokārtoties?
Varbūt tas nav pats patīkamākais temats, taču noteikti viens no interesantākajiem! Suņi ir izvēlīgi, izvēloties, kur nokārtoties. Izrādās, daži no viņiem dod priekšroku darīt to, orientējoties pēc Zemes magnētiskā lauka ziemeļ-dienvidu virziena. Patiešām — suņi spēj sajust pat nelielas magnētiskā lauka svārstības.
Cik pirkstiņi ir jūras cūciņām?
Jūras cūciņām priekšējās ķepās ir 4 pirksti, bet aizmugurējās — 3, kopā — 14 pirkstiņi. Šāds izvietojums palīdz viņām rakšanai un zemes kultivēšanai, ko jūras cūciņas dara savvaļā. Tomēr šis pirkstu skaits padara viņas nedaudz neveiklas kustībās.
Kāpēc suņi tik cītīgi gatavojas gulēšanai?
Suņi pirms gulētiešanas bieži griežas un vijās apļus. Šis ieradums nāk no viņu savvaļas senčiem, kuri tā nospieda zāli un izveidoja sev ērtu, mīkstu guļvietu. Turklāt šī kustība palīdz attīrīt vietu no kukaiņiem un citiem traucējumiem, lai būtu komfortabli.
Vai suņiem ir trešais acs plakstiņš?
Jā, suņiem ir trešais plakstiņš — plāns, caurspīdīgs vai puscaurspīdīgs plakstiņš, kas atrodas acs iekšējā stūrī. Tas palīdz aizsargāt aci, uztur to mitru un vienmērīgi izkliedē asaru plēvi. Šāda membrāna ir sastopama arī daudzos citos zīdītājos, putnos un rāpuļos.
Vai zivis jūt diskomfortu?
Lai gan bieži šķiet, ka zivis ir bezjūtīgas, tām patiesībā ir īpaši receptori, kas reaģē uz nepatīkamām sajūtām. Pētījumi rāda, ka, ja zivis jūt diskomfortu, tās var kļūt mazāk aktīvas un zaudēt apetīti. Tāpēc ir ļoti svarīgi rūpēties par akvārija iemītniekiem un uzmanīgi sekot līdzi viņu labsajūtai.
Mājdzīvnieki ir ne tikai mūsu draugi, bet arī interesantas radības ar savām īpatnībām un noslēpumiem. Ceram, ka šie fakti palīdzēja tev labāk saprast un novērtēt savus mīluļus. Rūpējies par viņiem ar mīlestību un uzmanību – viņi to noteikti novērtēs!
Ja tev ir savi interesanti novērojumi vai jautājumi par mājdzīvniekiem, dalies ar tiem komentāros – būs prieks uzzināt vairāk!
[…] […]
[…] […]