Trīs pārbaudītas cimperlīgo asteru audzēšanas metodes, par kurām pieredzējuši dārznieki klusē

Foto: ekrānuzņēmums
Atceros savu vilšanos, kad pēc visiem noteikumiem iestādītās dārza asteres viena pēc otras dzeltēja un nīka. Tagad mana dobe ir visu kaimiņu apbrīnas objekts

Kas mainījās? Audzēšanas metode. Iepriekš es, tāpat kā daudzi citi, stādīju katru augu atsevišķi. Ar lineālu mērīju attālumu starp krūmiem. Laistīju stingri reizi nedēļā. Ziedēšana bija vāja, augi bieži nīkuļoja. Viss mainījās, kad sāku izmantot trīs paņēmienus, par kuriem pastāstīšu šajā rakstā.

Svarīgi ņemt vērā dažādu šķirņu īpatnības. Zema auguma asteres stādu ar 25 centimetru atstatumu vienu no otras. Augstajiem šķirņu augiem nepieciešams vairāk vietas – līdz pat 35 centimetriem. Ar šādu stādīšanu saknes netraucē cita citai, bet ziediem ir pietiekami daudz gaismas augšanai.

Buķetes metode – revolūcija asteru audzēšanā

Pirmā pieredze ar grupveida stādīšanu man bija nejauša. Dobē nepietika vietas, nācās iestādīt vairākus augus kopā. Par pārsteigumu, dārza asteres grupās pa 3–4 augiem izveidoja stiprus, kuplus krūmus un sāka ziedēt daudz agrāk nekā atsevišķi stādītie augi.

Tagad stādus audzēju litra tilpuma konteineros. Augsni obligāti apleju ar karstu ūdeni un ļauju atdzist. Pa virsu uzberu izsijātu augsni – ne biezāk kā centimetru. Sēklas izvietoju ar 2 centimetru intervālu. Kad parādās dīgsti, nedēļu turu temperatūrā ap 12 grādiem – tas novērš stublāju izstiepšanos.

Foto: ekrānuzņēmums

Atklātā zemē stādu vidū maija, kad nakts temperatūra vairs nenokrīt zem 10 grādiem. Zemi uzmanīgi ar rokām sadalu daļās pa 3–4 augiem. Bedres veidoju 8 centimetru dziļas. Apakšā ielieku sauju pelnu. Attālums starp grupām – 30 centimetri.

Pareiza stādu dalīšana nosaka buķetes metodes panākumus. Trīs nedēļas pēc iestādīšanas augi veido kopēju sakņu sistēmu. Krūmi stiprina viens otru vējā un lietū. Saknes labāk uzņem barības vielas. Šādas grupas mazāk nīkuļo.

Ko pievieno pieredzējuši ziedu audzētāji

Vērojot kaimiņu dārzus, pamanīju vienu likumsakarību. Tiem, kuriem asteres aug vislabāk, pie stādīšanas neizmanto organiku. Mēsli un komposts gan padara augus spēcīgākus, taču tieši šādi augi biežāk saslimst un nobeidzas vēl pirms ziedēšanas.

Augsnes sagatavošanu sāku 14 dienas pirms stādīšanas. Ienesu minerālmēslojumu – ēdamkaroti uz kvadrātmetru. Nedēļu pēc stādīšanas apleju augsni ar trihodermas šķīdumu – trīs ēdamkarotes uz desmit litriem ūdens. Tas palīdz aizsargāt dārza asteres.

Augšanas sākumā augus baroju ik pēc 12 dienām. Desmit litros ūdens šķīdinu ēdamkaroti superfosfāta un glāzi pelnu. Zem katras grupas leju puslitru šķīduma. Pēc trešās barošanas pāreju uz sausā pelnu uzkaisīšanu – glāze uz katru metru dobes.

Lai pasargātu no nezālēm un augsnes izžūšanas, izmantoju mulču no sausas zāles. Slānim nevajadzētu būt biezākam par pirkstu. Augsni sākotnēji irdinu tikai pēc divām nedēļām, ne dziļāk par 5 centimetriem, lai nebojātu saknes.

Foto: ekrānuzņēmums

Ir vēl viens pārbaudīts veids, kā izaudzēt stiprus augus. Par to pastāstīšu nākamajā sadaļā – tas ir rudens sējums, ko pats pārbaudīju savā dārzā.

Rudens sējums – dabas tehnoloģija

Daudzi uzskata, ka dārza asteres stāda tikai pavasarī. Arī es agrāk tā domāju. Taču rudens sējums dod spēcīgākus augus – tie agrāk zied un labāk pretojas problēmām.

Septembra beigās sagatavoju vietu siltumnīcā. Zemi uzrok lāpstas dziļumā. Uz katra metra dobes uzberu divas ēdamkarotes dolomīt kaļķa – tas uzlabo augsni. Veidoju vagās pirksta dziļumā, ar 20 centimetru attālumu starp rindām. Pa virsu uzberu smilšu kārtiņu sērkociņa biezumā.

Foto: Pixabay

Lasi vēl: Smalkas nianses, ko iesaka ievērot, lai izdotos ideāla rauga mīkla

Pavasarī, kad dīgsti sasniedz 5 centimetrus, sāku retināt. Ik pēc 10 centimetriem atstāju stiprākos augus. Maijā sadalu stādījumus mazās kvadrātiņos – 15×15 centimetri. Katru zemes gabaliņu ar augiem pārnesu atklātā zemē.

Laistu tikai no rīta, ar siltu ūdeni. Reizi nedēļā ūdenim pievienoju kālija permanganātu – gaiši rozā šķīdumu. Pēc katras laistīšanas irdinu zemi. Aukstā laikā stādījumus sedzu ar vecām avīzēm. Stādus var audzēt arī vienkāršāk – gandrīz bez pūlēm. Par šo metodi pastāstīšu tālāk. Es to saucu par “slinko stādu” metodi, lai gan rezultāts ir lielisks.

“Slinko stādu” metode – maksimāls rezultāts ar minimālu piepūli

Šo metodi atklāju pirms trim gadiem. Galvenā priekšrocība – nav nepieciešama piķēšana, bet stādi izaug stipri un kompakti.

Foto: ekrānuzņēmums

Aprīļa sākumā ņemu plastmasas kastes 15 centimetru augstumā. Apakšā izdur caurumus ūdens notecēšanai. Pieberu augsni, atstājot 2 centimetrus līdz augšai. Apleju ar verdošu ūdeni un gaidu stundu. Sēklas izvietoju ar 3 centimetru atstarpi, viegli iespiežu zemē.

Pārklāju ar plēvi un novietoju uz palodzes. Kad parādās dīgsti, noņemu segumu un pārvietoju kastes vēsākā vietā. Pirmo nedēļu turu temperatūrā 12–15 grādi. Laistu tikai tad, kad augsnes virskārta izžūst – aptuveni reizi trīs dienās.

Pirms stādīšanas gruntī augsni sadalu kubiņos – 8×8 centimetri. Katrs satur 2–3 augus. Stādu apmākušā dienā vai vakarā. Bedrītē ieberu pusi glāzes pelnu un samaisu ar zemi.

Svarīgi! Pirmās divas nedēļas pēc pārstādīšanas laistu ar epīna šķīdumu – trīs pilieni uz litru ūdens. Tas palīdz augiem ātrāk iesakņoties. Starp grupām atstāju 30 centimetrus. Kad stublāji sasniedz 15 centimetrus, augsni mulčēju ar sausu zāli.

Tagad manas dārza astras zied no jūlija līdz salnām. Kaimiņi bieži jautā, kāds ir mans noslēpums. Bet tas vienkārši ir pareizs audzēšanas veids, kas pārbaudīts laikā.