Nosaukta elektriskā ierīce, kas atrodas jebkurā mājā: tā “apēd” visvairāk elektrības un iztukšo maciņus

Neapšaubāmi, ka racionāla elektroenerģijas izmantošana ikvienā mājoklī palīdz samazināt elektrības rēķinus mēneša beigās. Zināms, ka ne visa sadzīves tehnika elektrību patērē vienādi – dažiem aparātiem apetīte ir ievērojami lielāka.

Sadzīves tehniku var iedalīt divās lielās grupās gan pēc lietošanas biežuma, gan arī enerģijas patēriņa. Tā, piemēram, zems patēriņš, taču parasti tiek “darbinātas” ilgi – tādas ierīces ir, piemēram, ledusskapji, saldētavas, televizori. To patēriņš ir zem 1000 vatiem, taču tie mājokļos darbojas gandrīz bez pārtraukuma.

Citas ierīces, savukārt, kurām ir augsts patēriņš, bet tās tiek lietotas īsu darbības laiku. Tādas ir, piemēram, cepeškrāsnis, gludekļi, elektriskie radiatori, veļasmašīnas.

Saskaņā ar dažādiem datiem, noskaidrojies, ka ledusskapji vidēji patērē ap 18% no kopējās elektrības, keramiskās plītis – 9%, cepeškrāsnis – 4%. Tomēr jāņem vērā, ka šie dati ir aprēķināti, ņemot vērā gada pārskatu.

Bet noskaidrotas ir arī lielākās elektrības “rīmas”, kas apēd elektrību visvairāk vienas stundas laikā. Tātad, TOP 3 trakākie elektrības patērētāji ir: cepeškrāsnis (2000 – 3000 W), keramikas/ indukcijas plītis – 1500 līdz 6500 W (atkarībā no ražotāja, jaudas un citiem datiem), elektriskie sildītāji – no 1500 līdz 2500 W. Tālāk seko – gludekļi (no 1500 līdz 3500 W), tā saucamie “boileri” (no 1500 līdz 2500 W), matu fēni (no 1500 – 2000 W).

No visām iekārtām, kas atrodas gandrīz ikvienā virtuvē, pārliecinoši vislielākā elektrības apetīte ir indukcijas un keramiskajām plītīm. Tās var sasniegt ļoti augstu patēriņu – līdz pat 6500 W, kas nozīmē, ka, pat, lai tās tikai uzstādītu, ir nepieciešams atbilstošs elektrības pieslēgums un atbilstoši vadi. Protams, jāņem vērā, ka reālais elektrības patēriņš būs atkarīgs no konkrētā modeļa, ražotāja un izmantošanas biežuma.

Lasi vēl: Ķiploki nedzeltēs un raža būs iespaidīga: pieredzējuši dārznieki ar šo tos pabaro tieši maijā

Noskaidrosim, kā tad savā starpā atšķiras keramiskās un indukcijas plītis. Galvenā atšķirība ir tāda, ka keramiskās plītis darbojas ar elektriskajiem sildītājiem, kas sasilda stikla – keramiskās virsmas. Šie sildītāji darbojas, izmantojot elektrību, lai uzkarstu un izstarotu siltumu. Pēc tam siltums tiek pārnests uz trauku – katlu vai pannu caur tā virsmu. Tāpēc tas var aizņemt vairāk laika, lai sasiltu.

Savukārt indukcijas plītis izmanto elektromagnētisko lauku, lai tieši sildītu trauku pamatni. Tas nozīmē, ka siltums tiek radīts tikai traukā, nevis visā plīts virsmā. Plīts virsma paliek salīdzinoši vēsa, jo siltums tiek tieši “pārsūtīts” uz trauku caur elektromagnētisko lauku. Tamdēļ indukcijas plītis ir daudz efektīvākas par keramiskajām, jo gandrīz visa enerģija tiek izmantota trauka uzsildīšanai.

Augstāk nosauktā elektroierīču “apetīte” tiek aprēķināta pēc maksimālās slodzes – kad visi plīts riņķi darbojas vienlaikus ar pilnu jaudu, kas ikdienā notiek reti. Turklāt jāņem vērā arī atšķirības – indukcijas plītis darbojas ievērojami efektīvāk par keramiskajām plītīm.

Cik tad īsti izmaksā vidēji vienai mājsaimniecībai keramiskās plīts izmantošana viena gada laikā? Lai to izdarītu, ir jāaplūko konkrēts piemērs: ja katru dienu izmantotu keramisko vai indukcijas plīti maksimālajā jaudā (tas ir – 6500 W vienu stundu dienā), gada laikā patēriņš sasniegtu apmēram 2372,5 kWh.

Pieņemot, ka vidējā elektrības cena Latvijā 2025.gada maijā bija 0,14 eiro/ kWh, tas nozīmē apmēram 332 eiro gadā tikai par vienas plīts izmantošanu. Protams, realitātē, visticamāk, patēriņš būtu krietni zemāks, jo ikdienā plītis darbojas daļējā jaudā, ne pilnā.