Sezonas laikā no 6 krūmiem novācu 79 kg tomātu un tas pateicoties tikai vienam maisījumam

Gandrīz visu tomātu ražu biju gatavs izmest kompostā pēc kārtējās neveiksmes ar mēslošanu, bet tad uzzināju kā to darīt pareizi

Krūmi bija spēcīgi un zaļi, bet augļu aizmetņi – mazi kā zirnīši, un pat tie nobira pie pirmā vēja pūtiena. Iepriekš sezonā novācu vien 15–20 kg ražas, borskābi atšķaidīju, kā visi citi – siltā ūdenī un apsmidzināju augus. Taču tagad, pēc iepazīšanās ar siltumnīcu agronomu, no tiem pašiem sešiem krūmiem iegūstu 30–40 kg un pārpalikumus pārdodu kaimiņiem.

Mani tomāti pēc profesionālās tehnoloģijas izmantošanas – raža palielinājās 2,5 reizes. Kādu dienu satiku kaimiņieni Gaidu, pie viņas siltumnīcas. Viņa parādīja savus tomātus: krūmi gandrīz divus metrus augsti, bet augļu – tikai kādi desmit uz katra. “Katru nedēļu apsmidzinu ar borskābi, bet jēgas nekādas,” viņa sūdzējās. Paskatījos uz viņas šķīdumu – duļķains, ar dīvainu nogulsni apakšā. Pajautāju, kā viņa to gatavo. Izrādījās – pulveri viņa iebēra aukstā ūdenī un uzreiz apsmidzināja lapas.

Lielākā daļa dārzkopju pieļauj vienu kritisku kļūdu – viņi nepareizi šķīdina borskābi. Pulveris aukstā ūdenī pilnībā neizšķīst. Rodas suspensija, kas aizdambē smidzinātāju un praktiski netiek uzņemta augos. Otrā problēma – deva tiek izvēlēta uz labu laimi. Kāds ber pēc izjūtām, cits seko dažādiem padomiem internetā, kur norādītās proporcijas atšķiras.

Trešā kļūda ir apstrādes laiks. Redzēju, kā cilvēki apsmidzina tomātus pusdienlaikā, kad saule karsē visstiprāk. Šādā temperatūrā šķīdums no lapām iztvaiko, vēl nepaspējot uzsūkties. Augs saņem mikroskopisku bora devu, kas neietekmē augļu aizmetņu veidošanos. Ceturtā problēma – apstrādes biežums.

Daudzi tomātus apstrādā reizi mēnesī vai tad, kad atceras. Piektā kļūda – nepareiza koncentrācija. Redzēju, kā viens pazīstams cilvēks veselu paciņu šķīdina uz spaini ūdens. Augi saņēma lapu apdegumus un nīkuļoja mēnesi. Siltumnīcu saimniecībās pieeja ir kardināli atšķirīga. Tur tiek uzskaitīts katrs vielas grams, temperatūra tiek mērīta ar termometru, un apstrādes laiks ir ieplānots līdz minūtei. Rezultāts – stabila raža un kvalitatīvi augļi pat nelabvēlīgos apstākļos.

Kas būtu steidzami jāsēj, ko var un ko nevar stādīt dārzā jūnijā

Kā es uzzināju īsto metodi no siltumnīcu kombināta agronoma

Ar Valdi iepazinos nejauši tirgū. Pirkām tomātu stādus, viņš stāvēja blakus un kratīja galvu. “Kāpēc jums vajag tik daudz krūmu, ja nemākat tos barot?” – viņš jautāja. Iesākām sarunu. Izrādījās, viņš jau daudzus gadus strādā par agronomu siltumnīcā. Uzaicināja mani apskatīt ražotni.

Tas, ko redzēju siltumnīcās, pilnībā mainīja manu skatījumu uz tomātu audzēšanu. Krūmi līdz četriem metriem augsti, katrā ķekarā 6–8 lieli augļi. Valdis parādīja ražības uzskaites žurnālu – no viena kvadrātmetra sezonā novāca 18–20 kg. Mani seši krūmi aizņēma apmēram vienu kvadrātmetru, bet deva daudz mazāk.

Jautāju par borskābi. Agronoms pasmējās: “Kā jūs to šķīdināt?” Izstāstīju savu metodi – pulveris siltā ūdenī. “Tāpēc jums arī nav aizmetņu,” viņš atbildēja. Izrādās, rūpnieciskajās siltumnīcās izmanto pavisam citu tehnoloģiju šķīduma sagatavošanā. Profesionālas mēslošanas rezultāts – vienmērīga aizmetņu veidošanās katrā ķekarā.

Valdis piekrita dalīties metodē ar vienu nosacījumu – man stingri jāievēro proporcijas un termiņi. “Šī nav vecmāmiņas recepte, bet zinātniski pamatota tehnoloģija,” viņš brīdināja. Pierakstīju visu precīzi uz lapiņas. Mājup braucu ar lielu cerību. Vai tiešām viss ir atkarīgs tikai no pareizas šķīduma sagatavošanas? Nākamajā rītā sāku gatavot mēslojumu pēc jaunās metodes. Tagad dalīšos ar precīzu tehnoloģiju, kas maniem tomātiem ļāva kļūt par ražas rekordistiem

Precīzu skaidrojumu, aprakstu un recepti atradīsi otrajā lapā

Turpinājums otrajā lapā