Sezonas laikā no 6 krūmiem novācu 79 kg tomātu un tas pateicoties tikai vienam maisījumam

Pārbaudīta borskābes šķīduma pagatavošanas tehnoloģija ar precīzām proporcijām

Galvenā atšķirība profesionālajā metodē – ūdens temperatūrai jābūt precīzi 40–45 grādi. Ne verdošs un ne remdens – tieši šajā diapazonā. Šādā temperatūrā borskābe pilnībā izšķīst bez nogulsnēm. Temperatūru vienmēr pārbaudu ar termometru – tas ir ļoti svarīgi. Uz 10 litriem ūdens ņemu precīzi 10 gramus borskābes – nosveru ar virtuves svariem. Nekādu “šķipsnu” vai aptuvenību.

Vispirms pulveri izšķīdinu vienā litrā karsta ūdens, kārtīgi samaisu līdz pilnīgai izšķīdināšanai. Iegūstu pilnīgi dzidru šķīdumu. Pēc tam pievienoju galveno komponentu, par ko maz kurš zina – vienu tējkaroti šķidrās ziepes uz katriem 10 litriem gatavā šķīduma. Valdis paskaidroja – ziepes uzlabo šķīduma noturību uz lapām un pagarina saskares laiku ar augu. Tas ir pārbaudīts gadiem ilgā praksē.

Gatavajam šķīdumam ir viegli ziepjaina konsistence un tas ir pilnīgi dzidrs. Uzglabāt drīkst ne ilgāk kā diennakti tumšā, vēsā vietā. Otrajā dienā efektivitāte krītas par 40%, tāpēc katru reizi gatavoju svaigu šķīdumu.

Precīza temperatūra un proporcijas – panākumu pamats

Apsmidzinu tikai lapu apakšpusi – tur atrodas atvārsnītes, caur kurām barības vielas uzsūcas visefektīvāk. Lapas augšpuse klāta ar vaska kārtiņu un mēslojumu slikti uzņem. Bet šķīduma pagatavošana ir tikai puse no panākumiem. Ne mazāk svarīgi ir zināt, kad un cik bieži apsmidzināt tomātus.

Lietošanas shēma: kad, cik bieži un kādā diennakts laikā. Pirmo apstrādi veicu tieši 12. dienā pēc stādu iestādīšanas siltumnīcā. Līdz tam laikam augi jau ir aklimatizējušies un gatavi uzņemt mikroelementus. Agrāk darīt nav jēgas – sakņu sistēma vēl par vāju. Laiks ir kritiski svarīgs – apsmidzinu tikai no 18:00 līdz 20:00 vakarā. Šajā laikā lapu atvārsnītes ir visvairāk atvērtas, gaisa mitrums augsts, un saule vairs nekarsē. Gaisa temperatūrai jābūt 18–22 grādiem – pārbaudu ar āra termometru.

Otro apstrādi veicu pēc 14 dienām, trešo – vēl pēc 14 dienām. Sezonā veicu tieši trīs apstrādes. Vairāk nevajag – pārdozēšana ar boru izraisa lapu apdegumus un palēnina augļu attīstību. Dienu pirms katras apstrādes augsnē pie krūma iestrādāju ēdamkaroti koksnes pelnu. Kālijs no pelniem pastiprina borskābes iedarbību un uzlabo aizmetņu veidošanos. Arī šo ieteica Valdis.

Rezultāti ir redzami jau pēc 10–14 dienām – ziedi vairs nenobirst, aizmetņi kļūst lielāki. Pēc otrās apstrādes katrā ķekarā veidojas 6–8 augļi, nevis 3–4 kā iepriekš. Ņemu vērā arī laika apstākļus. Ja sinoptiķi sola lietu 6 stundu laikā pēc apsmidzināšanas – pārceļu apstrādi uz nākamo dienu. Lietus noskalo šķīdumu un efekts izzūd.

Lasi vēl: Agronoms skaidro vai mulčēšana ar nopļautu zāli ir ieguvums vai kaitējums

Rezultāti un biežāk uzdotie jautājumi: kas notiek, ja tehnoloģiju neievēro

Pagājušajā sezonā no sešiem krūmiem novācu tieši 38 kg tomātu. Katru novākšanu svēru ar elektroniskajiem svariem un pierakstīju. Vidējais augļa svars bija 120 grami, salīdzinot ar iepriekšējiem 80. Aizmetņu veidošanās uzlabojās par 40%, pat karstā laikā. Kaimiņi neticēja rezultātiem, līdz neredzēja manus pierakstus un ražas foto. Gaida, kura sūdzējās par vāju aizmetni, izmēģināja manu shēmu – viņas raža pieauga no 15 līdz 24 kilogramiem.

Biežākā kļūda iesācējiem – par daudz borskābes. Kāds pazīstams ielēja 20 gramus uz 10 litriem. Rezultāts – lapas ar brūniem plankumiem, augļi sīki. Nedēļu nācās krūmus skalot ar tīru ūdeni. Otra kļūda – apsmidzināšana nepiemērotā laikā. Kaimiņš apsmidzināja pusdienlaikā, kad bija 28 grādi – puse lapu apdega, raža samazinājās par 30%.

Ja nokavē apstrādes termiņus – efektivitāte krītas uz pusi. Pārbaudīju praksē – apstrāde 20. dienā nevis 12. deva tikai 10% ražas pieaugumu, nevis ierastos 25–30%. Bieži jautā par šķīduma uzglabāšanu. To nedrīkst atstāt uz nākamo dienu – ziepes sadalās. Gatavoju tikai pirms lietošanas. Ar šādu ražu radās patīkama problēma – pārpalikumi. Tos pārdodu pazīstamajiem, pārējo pārstrādāju – sanāk sula un tomātu pasta.