Gandrīz atteicos no burkānu audzēšanas pēc vairākiem neveiksmīgiem sezonām pēc kārtas! Saknes izauga cietas, ar rūgtenu piegaršu – bērni no tām novērsās. Taču nejauša tikšanās ar pieredzējušu dārzkopi jūnijā pilnībā mainīja manu pieeju dārza darbiem.
Gadu gadiem rīkojos pēc grāmatām – sēju maijā, pievienoju satrūdējušu kūtsmēslu, laistīju regulāri. Rezultāts vienmēr viens un tas pats: sīki, bezgaršīgi burkāni. Sieva jau ierosināja pirkt veikalā, nevis mocīties ar dobi.
Pagājušā gada jūnija sākumā tirgū iepazinos ar kādu sirmu vīru, kurš pārdeva burkānus – katrs kā neliels banāns. Nogaršoju – saknes izrādījās pārsteidzoši saldas, gandrīz kā āboli. Nodomāju, ka tas noteikti ir kāds īpašs šķirnes veids. Palūdzu sēklas, bet viņš tikai sirsnīgi pasmējās. Izrādījās – audzē visparastākās šķirnes. Visa viltība slēpās īpašā sējas un kopšanas metodē, ko viņam kādreiz nodevis vectēvs.
Tas, ko dzirdēju tālāk, sākumā šķita pilnīgs absurds. Mērcēt sēklas cukura šķīdumā? Sēt tikai jūnijā? Pievienot pelnus tieši katrai sējvietai? Biju skeptiski noskaņots, bet nolēmu izmēģināt šo metodi uz pāris dobēm.
Pirmie asni parādījās septītajā dienā. Jau tad pamanīju atšķirību – dīgsti parādījās vienmērīgi, bez tukšumiem. Lapas bija spilgti zaļas, spēcīgas. Un pēc divām nedēļām sapratu – esmu uzgājis kaut ko patiesi vērtīgu.
Savāds padoms, kuru sākumā neuztvēru nopietni
Tagad, kad pats esmu pārliecinājies par jaunās pieejas efektivitāti, pastāstīšu sīkāk par šo neparasto tehnoloģiju. Dārznieks savu metodi skaidroja tā, it kā nodotu ģimenes relikviju.
Pirmais noteikums – sēklas noteikti jāmērcē parastā cukura šķīdumā 6 stundas pirms sēšanas. Uz vienu litru ūdens – divas ēdamkarotes cukura. Skatoties no malas – dīvaini, bet loģika ir: cukurs stimulē dīgšanu un nodrošina sākotnējo barošanu.
Otrais – aizmirst par maija steigu! Sēt stingri no 10. līdz 20. jūnijam, kad zeme ir uzsilusi līdz 15–18 °C. Šajā laikā burkānu muša jau vairs nav aktīva, un temperatūra ir stabila. Saknes veidojas ideālos apstākļos.
Trešā sastāvdaļa — koka pelni. Tos neizkaisīt pa visu dobi, bet ieliet tējkaroti tieši katrā sējvietā. Pelni nodrošina kāliju, kas atbild par saldumu. Turklāt tie atbaida augsnes kaitēkļus.
Visu šo darīju ar lielām šaubām. Kaimiņi pasmējās, vērojot manas manipulācijas ar cukuru un pelniem. Bet zaudēt nebija ko — ierastā metode tāpat nedarbojās.
Kad dīgsti bija nostiprinājušies un sāka aktīvi augt, sākās visspēcīgākais novērojumu posms…
Revolucionārā tehnoloģija: pilns metodes atklājums
Kad nostiprinājās spēcīgi dīgsti, sapratu, ka atklāju īstu dārgumu. Laiks pastāstīt visas nianses par šo pārsteidzošo burkānu audzēšanas veidu.
Pilnā tehnoloģija ietver četrus obligātus posmus, katrs no tiem kritiski svarīgs, lai iegūtu saldo burkānu. Pirmais — sēklu iepriekšēja apstrāde cukura šķīdumā, par ko jau minēju. Sēklas vienmērīgi uzbriest un saņem starta barību.
Otrais posms — pareiza augsnes sagatavošana. Dobes izraku 25 cm dziļumā, uz kvadrātmetru lieku spaini kūtsmēslu. Obligāti pārbaudu skābumu — tam jābūt diapazonā 6,0–6,8 pH. Skāba augsne bloķē cukura uzkrāšanos saknēs.
Trešais posms: Sagatavotas vagas ar pelniem un izklātām burkānu sēklām
Paraksts: Pareiza sēja — vagas 1,5 cm dziļumā ar pelniem katrā sējvietā.
Ceturtā— pareiza sēja. Veidoju vagas 1,5 cm dziļumā, rindstarpa 20 cm. Katrā sējvietā beru tējkaroti izsijātu koka pelnu uz lineāro metru. Sēklas lieku ik pēc 3–4 cm un aizberu ar vaļīgu augsni.
Piektais posms — īpaša kopšana. Pirmās trīs nedēļas laistu tikai ar istabas temperatūras ūdeni. Auksts ūdens kavē sakņu attīstību. Retinu divreiz — divu lapu fāzē un mēnesi pēc dīgšanas.
Lasi vēl: Jūnijā gurķus jālaista no rīta un jābaro ar uzturvielām
Taču visinteresantākais sākās 60 dienā pēc sējas, kad kļuva skaidrs, ka eksperiments pārspēj cerēto…
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
