Es plānoju izveidot vitamīnu dobi izmantojot somu stādīšanas sistēmu – metodes palielina ražu 2 reizes

Katru rītu es skumji skatījos uz savām tukšajām dobēm, manas pūles nenesa acij tīkamu rezultātu. Pēc daudzām neveiksmīgām mēģinājumiem uzgāju aprakstu par jaunu stādīšanas sistēmu

Nolēmu riskēt un nekļūdījos – dārzeņu raža pieauga pusotru reizi, bet pirmie dīgsti parādījās par 5 dienām agrāk nekā parasti.

Galvenie principi – vitamīnu dobes plānošana pēc somu stādīšanas sistēmas man bija jāmācās no jauna. Metodes pamatā ir atsevišķu zonu izveide katrai kultūrai, ņemot vērā tās īpatnības. Laukumu iezīmēju kvadrātos 40×40 centimetri. Tomātiem un pipariem veidoju palielinātas šūnas – 50×50 centimetri.

Augsnes sagatavošana aizņem vairāk laika nekā parastā stādīšanā. Toties vēlāk augi netraucē viens otram augt. Katrā zonā uzturu nepieciešamo mitrumu un apgaismojumu. Starp augiem atstāju tehniskos ejas – 30 cm platas. Tas ļauj ērti apkopt stādījumus un novākt ražu.

Atšķirība augu attīstībā pēc 15 dienām pēc sēšanas: pa kreisi – parastā metode, pa labi – somu sistēma

Pareiza laukuma sagatavošana

Darbu sāku agrā pavasarī, kad zeme pietiekami apžuvusi. 2×3 metru lielu dobi iezīmēju ar auklu kvadrātos. Šāds laukums ir optimāls kopšanai un ļauj izvietot visas vajadzīgās kultūras. Augsnes sagatavošanā izmantoju trīs slāņu sistēmu, kas nodrošina augu barošanu visai sezonai. Katras dobes apakšā klāju pagājušā gada lapas un sasmalcinātus zarus (10 cm), virsū beru sapuvušu kūtsmēslu slāni (10 cm), un noslēdzu ar auglīgu zemi (15 cm). Šāda struktūra rada dabīgu siltumu un pakāpeniski atdod barības vielas.

Augšējam slānim sajaucu dārza zemi ar smiltīm attiecībā 4:1. Tas uzlabo drenāžu un novērš garozas veidošanos pēc laistīšanas. Katru slāni apleju ar istabas temperatūras ūdeni. Vienas dobes sagatavošana aizņem apmēram 4 stundas. Plānoju vitamīnu dobi pēc somu stādīšanas sistēmas, ņemot vērā augu augšanu.

Augstās kultūras izvietoju ziemeļu pusē. Starp rindām atstāju 35 cm platas ejas, kuras apberu ar sausu zāli. Tas atvieglo kopšanu un saglabā mitrumu augsnē. Tagad, kad pamats ir gatavs, var pāriet pie galvenā – laistīšanas sistēmas un augu izvietošanas pa audzēšanas zonām.

Laistīšanas un augu barošanas sistēma

Somu sistēmas pamatā ir vienkārša, bet efektīva laistīšana. Ūdens padevei izmantoju parastas caurules no santehnikas ar izurbtiem caurumiem. Ieliekot tās zemē lāpstas dziļumā, ūdens nonāk tieši pie saknēm – augi aug labāk. Gatavoju laistīšanas šķīdumu. Muciņā ar ūdeni ieberu spaini pelnu, nostādinu diennakti. Uz vienas lejkannas ūdens pieberu sauju kompleksā mēslojuma. Cenšos nepārspīlēt – citādi saknes apdegs. Labāk mazliet nepabarot, nekā pārbarot.

Plānoju vitamīnu dobi pēc somu sistēmas arī, ņemot vērā laistīšanu. Uz vienu augu leju pusi litra ūdens ik pēc divām dienām. Karstumā laistu katru dienu, bet tikai ar tīru ūdeni. Mēsloju tikai no rītiem vai vakaros. Skābumu pārbaudu ar lakmusa patīrīti. Ja augsne skāba – ūdenim pieberu dolomīt miltus – vienu ēdamkaroti uz lejkannu. Zeme neskābst, augi kļūst stipri.

Šādai laistīšanai patērējas mazāk ūdens nekā ar parastu šļūteni. Augi nenīkuļo, lapas nedzeltē. Nākamajā daļā pastāstīšu, kā pareizi izvietot augus, lai iegūtu lielāku ražu.

Pareiza augu izvietošana

Kultūru savietojamība spēlē galveno lomu ražas apjomā. Augus stādu pēc augstuma – augstos ziemeļu pusē, zemākos dienvidu. Tālākajā malā lieku tomātus, starp tiem – paprikas. Tādējādi augsto ēna netraucē zemajiem. Vidusdaļā izvietoju zaļumus – pētersīļus, dilles, salātus. Tie labi sadzīvo savā starpā. Malās stādu redīsus un burkānus. Šāds izkārtojums ļauj novākt agros dārzeņus, netraucējot pārējiem augt.

Plānoju vitamīnu dobi pēc somu sistēmas, ņemot vērā gaismu. Starp tomātiem atstāju 45 cm, pipariem pietiek ar 35 cm. Zaļumus stādu ik pēc 20 cm. Sakņaugiem veidoju rindas 15 cm attālumā vienu no otras. Siltumu mīlošajiem augiem uzstādīju pašdarinātus aizsargus no vecām plastmasas pudelēm. Nogriežu apakšu un augšu, veidojas cilindrs. Šāda aizsardzība paaugstina temperatūru ap augu par dažiem grādiem un pasargā no vēja.

No dobes 2×3 metri sezonā novācu: tomātus – 35 kg, paprikas – 15 kg, zaļumus – 10 kg, sakņaugus – 25 kg. Skaitļi ir reāli, pārbaudīti ne vienu gadu. Tālāk pastāstīšu par stādīšanas termiņiem un ražas pagarināšanu līdz vēlam rudenim.

Lasi vēl: Kāpēc tomātu ziedi nokrīt un kā palīdzēt no tā izvairīties

Stādīšanas termiņi un ražas pagarināšana

Vidējā joslā darbu sāku aprīļa sākumā. Sagatavoju bedrītes iepriekš, lai zeme paspēj uzsilt. Apakšā beru sauju komposta, sajaucu ar zemi. Pirmie tiek sēti redīsi un salāti – tie nebaidās no nelieliem salnām. Pēc nedēļas stādu tomātu un piparu stādus. Pār tiem uzlieku paštaisītus plastmasas pārsegus. Dienā atveru vēdināšanai, naktī aizveru. Līdz aprīļa vidum sēju burkānus un bietes.

Plānoju vitamīnu dobi pēc somu stādīšanas sistēmas visai sezonai. Ik pēc 2 nedēļām piesēju jaunu redīsu un salātu partiju. Pēc agro dārzeņu novākšanas brīvo vietu aizpildu ar rāceņiem un redīsiem rudens ražai.

Lasi vēl: Mušas mājās pazūd uzreiz, izmantojot vienkāršu mājas līdzekli

Starp galvenajām kultūrām stādu sīpolus un ķiplokus – tie atbaida kaitēkļus. Brīvajās vietās sēju dilles un pētersīļus. Pēdējo sēju veicu augustā, lai paspētu novākt pirms salnām. Dobi pārklāju ar parastu neausto materiālu. Karstumā tas aizsedz augus no saules, vēsumā saglabā siltumu. Atveru no rīta, kad rasa nokritusi. Aizveru vakarā pirms saulrieta, lai zeme naktī neatdziest.

Ar šādu sistēmu ražu vācu līdz pat oktobra beigām. Parastā gadā iegūstu 80–85 kg dārzeņu no vienas dobes sezonā. Metode nav sarežģīta – galvenais ir ievērot termiņus un uzraudzīt laistīšanu.