Kurmji radīja lielu postu manā pagalmā, bet nu jau 3 gadus tos neesmu pat redzējis – dalos pieredzē

Izrakņāta zeme, bojāti stādījumi, apēstas gliemežnīcas un sliekas augsnē – tas viss ir zemes iemītnieku: kurmju, peļu roku darbs

Vislabākā pieeja ar grauzējiem ir kompleksa. Ja laikus netiek padzīti kurmji no zemesgabala, tiek noplicināta augsnes fauna, proti, dabiskie augsnes irdinātāji kļūs mazāk, tiks bojāti daudzi iestādītie augi, un tas nozīmē – ražas un skaistuma uz zemesgabala nebūs. Tomēr arī pats kurmis dažkārt nav kaitēklis, bet gan glābējs vietās, kur īpaši postoši darbojas maijvaboļu kāpuri un vaboles .

1. Kā atbrīvoties no šī kaitēkļa

Ir pārbaudīts līdzeklis, kas patiešām palīdzēs un nekaitēs dzīvniekam. Ja augsne ir auglīga un irdena, tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk tajā parādīsies kurmji – jo tieši tādi ir ideāli apstākļi viņiem. Tāpat, ja gruntsūdeņi ir pacēlušies, piemēram, ilgstošu lietu dēļ, arī tad jābūt uzmanīgiem – pastāv liela varbūtība, ka kurmji parādīsies. Pietiekami efektīvs veids, kā atbrīvoties no kurmjiem, ir viņus izdzīt, izmantojot dūmu atbaidītājus.

Zemesgabalā nepieciešams atrast kurmju ejas un tajās ievietot atbaidītājus. Ir speciāli izstrādājumi, piemēram, “Ataka” (balta pudele ar kurmja attēlu virsū), pats iegādājos to un lietoju jau gadiem. Tas ir šķidrums, ko ielej alā un aiztaisa to ar zāli un pa virsu smiltis.  Šis līdzeklis smaržo pēc brūnā stiprinātā dzēriena, smaka tam ir specifiska. Varu teikt, ka šis līdzeklis darbojas. Kurmis aiziet tālāk, tiklīdz redzu nākamo alu tā ieleju līdzekli arī tajā. Šādi kamēr neredzu nevienu kurmja uzbērumu. Nu jau 3 gadus nav manīti.

Vēl ir arī dūmu kārtridži, kas uz organisku savienojumu bāzes izdala dūmus, kurus grauzēji nevar panest. Taču šie dūmi dzīvniekiem nekaitē. Jāstrādā noteikti ar cimdiem, svaigā gaisā un tikai mierīgā laikā. No izstrādājuma jāizņem degli, jāpiededzina tas izstieptā rokā, pēc tam ātri jāieliek kurmja ejā un jāaizber ar zemi. No dūmu kārtridža izdalītie dūmi ir nepanesami kurmjiem un visiem augsnes grauzējiem, un tas vēl ilgi saglabājas izveidotajās ejās.

Lasi vēl: Laputis nokrita pēc vienas apstrādes un vairs neparādās – tas ir iespējams

Ja grauzēju ir daudz, viņi veido sazarotu eju sistēmu, un dūmi izplatīsies visur. Visbiežāk augsne neiebrūk, un ejas saglabā savu struktūru. Ražotāju instrukcijā teikts, ka cilvēkam jāattālinās no dūmiem apmēram metra attālumā. Pēc 5 minūtēm var atgriezties un pārbaudīt kurmja alu. Pa to laiku dūmu izdalīšanās jau būs beigusies, ko liecinās neliels pārklājums uz augsnes.

2. Šis augs ātri padzīs kurmjus no zemesgabala

Kurmji ir zīdītāji, kas, nonākot uz zemesgabala, nodara ļoti lielu kaitējumu. Ja tas ir mātīte, tad zaudējumi būs vēl lielāki, jo viņa divreiz gadā rada mazuļus – katrā metienā 5–9 mazuļi. Protams, visai ģimenei gribas ēst. Kurmji, kuru svars ir apmēram 100–130 grami, dienas laikā apēd 2–3 reizes vairāk par savu svaru.

Lasi vēl: Hortenziju pavairošana jūnijā – praktiski, viegli un izdevīgi

Tie pārtiek no kāpuriem un maijvaboļu kāpuriem, kas nav slikti, taču viņu vismīļākā delikatese ir sliekas. Jo tuvāk zemesgabals ir mežam vai vai dīķim, jo lielāka iespēja, ka kurmis ieradīsies dārzā. Auglīga zeme un slieku pārpilnība – tas ir tieši tas, kas kurmim vajadzīgs. Turklāt kurmis neguļ ziemā – viņš vienkārši pārvietojas uz dziļākiem augsnes slāņiem un turpina baroties.

Protams, kurmis irdina dobes, apēd dažus kaitēkļus, taču no tā maz ieguvuma. Dobes tiek uzirdinātas, augi sāk izžūt un beigās aiziet bojā. Turklāt sliekas, ar kurām kurmji barojas, veido augsnes struktūru, padarot to auglīgu. Tātad – nav slieku, nav auglības.

Cīņas metodes ar kurmjiem iedala divos veidos. Pirmie – radikālie, kas noved pie kaitēkļa iznīdēšanas. Tas tiek veikts ar speciāliem slazdiem, ko izvieto pie alām un zemes kalniņiem. Šos slazdus jāpārbauda reizi nedēļā. Kurmja ejas var stiepties vairāk nekā kilometru garumā, taču agri vai vēlu viņš iekrīt slazdā.

Otra cīņas metode – atbaidīšana. Šim nolūkam auduma gabalus samitrina petrolejā vai amonjaka šķīdumā, taču tādējādi var iznīdēt arī citus augsnes iemītniekus – sliekas un mikroorganismus. Tas nav ekoloģiski pamatoti. Vai arī izmēģiniet manis ieteikto līdzekli, ko var atrast būvniecības veikalos.

Ir augs, kas var augt jebkur – gan zemesgabalā, gan ārpus tā: mežā, ceļmalā utt. Tas ir strutene (Chelidonium majus). Struteni nepieciešams izraut ar visām saknēm, sasmalcināt, izrakt kurmja alas un ievietot tās tur, pārberot ar zemi. Strutene zemē sapūs, kļūstot par labu organisko mēslojumu, bet kurmji ļoti ātri pametīs šo teritoriju. Šis ir maigāks risinājums. Ja vēlaties dubultu drošību, iesaku apvienot abus šos līdzekļus.