Kāpēc tomātu ziedi nokrīt un kā palīdzēt no tā izvairīties

Sākas aktīvās tomātu ziedēšanas laiks. Un jo īpaši šogad ļoti daudzi saskaras ar ikgadējo problēmu, kad tomātu ziedi apkalst, neveido augļus un nobirst, ķekari paliek pus tukši

Tas ir diezgan satraucošs signāls dārzniekam. Tam ir vairāki iemesli, kas liecina par stresu vai barības vielu trūkumu augiem.

1. iemesls – karstums

Saprotu, ka šis šobrīd nav aktuāli, bet jāizskata visi varianti. Lai novērstu tomātu pumpuru nobiršanu, ir ļoti svarīgi, īpaši karstuma apstākļos, regulāri vēdināt siltumnīcas iekšējo telpu, samazinot tajā temperatūru. Pateicoties vēdināšanai, no siltumnīcas tiek izvadīts arī liekais mitrums, kas samazina augu sabojāšanās risku ar puvi.

Kad siltumnīcas gaisa temperatūra paaugstinās virs +35°C, tomātu ziedputekšņi kļūst neauglīgi, aizmetņi sabojājas, lapas apdeg un novīst, kā arī sāk aktīvi vairoties tīklērces.

Optimālā dienas temperatūra augu augšanai un attīstībai ir +23 līdz +28°C, bet naktī – +16 līdz +20°C. Reģionos ar karstu klimatu labāk izvēlēties karstumizturīgas šķirnes ar blīvām lapu plātnēm un augstu sausuma izturību. Siltumnīcā ir noderīgi ierīkot gaisa temperatūras kontroles ierīces: termometru zem griestiem un dobju līmenī, higrometru un termodevējus ar skaņas signālu.

Lai pasargātu augus siltumnīcā no pārkaršanas, ir jāizveido dabiska ventilācijas sistēma – logiem vajadzētu veidot piekto daļu no visas siltumnīcas virsmas laukuma, ideālā variantā logiem vajadzētu automātiski atvērties, sasniedzot +25°C. Lielā karstumā siltumnīcas durvīm jābūt atvērtām. Kā piespiedu ventilācijas pasākumu iespējams uzstādīt ventilatorus un izplūdes caurules zem jumta.

Lielā karstumā siltumnīcu ieteicams aizēnot. Labs risinājums ir izmantot no ārpuses ēnojošu tīklu ar blīvumu 50–70% vai gar dienvidu sienu stādīt ložņājošus augus (piemēram, pupiņas). Siltumnīcas iekšienē var uzstādīt folijas aizkarus vai auduma ekrānus, kas atstaro gaismu. Ir svarīgi neizmantot tumšus materiālus, jo tie ļoti sakarst.

Kad gaisa temperatūra strauji paaugstinās virs +40°C, siltumnīca jānosedz ar mitru audumu (piemēram, palagiem), tās iekšienē jānovieto spaiņi ar ledainu ūdeni un ledu, uz dobēm jāliek pudeles ar aukstu ūdeni, jāuzstāda ventilatori un jāieslēdz, lai vēsinātu stublājus. Pēc tam obligāti augi jāapsmidzina ar specializēto preparātu un jāveic kālija nitrāta mēslošana.

Temperatūru siltumnīcā var samazināt par 5–8°C, izmantojot iztvaikošanas metodi (atvērtas ūdens tvertnes, ūdens miglas izsmidzināšana no sprauslām) vai augsnes dzesēšanu (rīta laistīšana starp rindām ar ļoti aukstu ūdeni, dobju mulčēšana ar baltu agro tekstilu).

Tomātus nav obligāti audzēt tikai atklātā laukā vai tikai siltumnīcā. Var izveidot universālu siltumnīcu, kurā stādus var iestādīt agrāk, bet vasarā tā saglabā tikai jumtu. Galvenās prasības šādai siltumnīcai – ērta augu kopšana, augu augstums vismaz metrs, konstrukcijai jāiztur sniega slodze un tai ziemā jāpaliek nesadalītai. Ērtums augu kopšanā ir būtisks faktors. Kamēr augi ir zemi, viss ir kārtībā, bet determinantajiem tomātiem atklātā laukā augums bieži pārsniedz metru, un tie jāpiesien.

2. iemesls – nestabils klimats siltumnīcā

Slikta apputeksnēšanās, kas var rasties, ja siltumnīcas gaiss ir pārāk sauss vai pārāk mitrs, pārāk karsts vai pārāk auksts. Tomāti dod priekšroku stabilam klimatam – straujas gaisa un augsnes temperatūras svārstības var izraisīt ziedu nomešanu. Rezultātā nākas ķerties pie sintētiskiem preparātiem, taču, lietojot preparātus, kuru pamatā ir gibberellīnskābe, tomāti, protams, veidojas, taču tie kļūst ūdeņaini, bez garšas, mazāki pēc izmēra – kā lielveikalos. Turklāt to lietošana aizkavē tomātu nogatavošanos.

Aminoskābju sāls nelielās koncentrācijās veicina tomātu aizmetņu veidošanos. Taču ar to jāstrādā ārkārtīgi piesardzīgi – nepareiza deva var sabojāt augu un atstāt bez ražas. Turklāt tas ļoti negatīvi ietekmē augu – ievērojami samazina auglību un bieži izraisa dažādas problēmas. Protams, lielās privātās saimniecībās to lieto regulāri. Tāpēc daudzi cilvēki tirgū vai veikalos tomātus nepērk – gaida savu ražu.

Ar ko tad apstrādāt augus? Tās var būt aminoskābju barošanas vielas, barošanas ar dzintarskābi, barošana ar alu vai raugu – aizsardzībai pret karstumu un aukstumu.

3. iemesls – nepareiza laistīšana

Ļoti svarīgi ir nodrošināt tomātus ar regulāru laistīšanu, izvairoties gan no pārmērīgas augsnes pārmitrināšanas, gan no tās izžūšanas – straujas augsnes mitruma svārstības var radīt grūtības augiem, izraisot ziedu nomešanu. Lielā karstumā ir īpaši svarīgi augus siltumnīcā laistīt agri no rīta, pie tam – stingri pie saknes. Taču jāatceras, ka pārāk auksts ūdens ir spēcīgas izmaiņas augu saknēm, bet pārlaistīšana veicina sēņu attīstību.

Lai atvieglotu augu augšanu karstumā, tomātus periodiski var apstrādāt ar bioloģiskiem preparātiem, kuru sastāvā ir siena nūjiņa (Bacillus subtilis). Tomātu dobes mulčēšana palīdz aizsargāt augus no augsnes mitruma svārstībām, stabilizēt augsnes temperatūru un saglabāt pumpurus uz dzinumiem. Lai novērstu patogēno problēmu un kaitēkļu attīstību organiskajā mulčā, pirms tās uzklāšanas ir lietderīgi dobi aplaistīt ar trihodermas šķīdumu un pēc tam samitrināt arī pašu mulču ar bioloģiskā preparāta šķīdumu.

4. iemesls – gaisa cirkulācijas trūkums

Lai uzlabotu tomātu ziedu apputeksnēšanos slēgtā siltumnīcas konstrukcijā, var periodiski augus viegli pakratīt. Tas būtiski uzlabo augļu aizmetņu veidošanos un netieši palielina gan to izmēru, gan ražas apjomu.

5. iemesls – borskābes mēslojuma trūkums

Lai uz dzinumiem veidotos vairāk ziedu un spēcīgi aizmetņi ziedpumpuros, ieteicams veikt lapu mēslošanu ar boru saturošiem šķīdumiem. Vislabāk izmantot vāju uzturvielu šķīdumu (ne vairāk kā 10 grami bora uz 10 litriem ūdens), tomātus apsmidzinot ik pēc 7–10 dienām. Tāpat, lai iegūtu lielu tomātu ražu un novērstu virsotnes puves attīstību uz augļiem, ir ļoti svarīgi nodrošināt augu ar kalciju.

6. iemesls – barības vielu trūkums. Slāpeklis, fosfors, kālijs, magnijs un mikroelementi ir ļoti nepieciešami augiem, un tie ir jānodrošina precīzi nepieciešamajā daudzumā.

7. iemesls – pelēkā puve

Maz zināma problēma, kas saistīta ar ziedpumpuru nobiršanu un augļu neveidošanos tomātiem, paprikai, baklažāniem un gurķiem, ir pelēkā puve. Pelēkā puve parādās, kad siltumnīcā ir ļoti karsts. Šādos apstākļos tā apmetas tieši ziedpumpuros, atvērtajos ziedos, un tas noved pie tā, ka viss nobirst. Šajā gadījumā jālieto fungicīdi preparāti, bet vispirms ir jānodrošina ventilācija un jāsamazina pārmērīgs mitrums.

BONUSS: Pildītie ziedi uz tomātiem – kāpēc tie parādās un ko ar tiem darīt

Vasaras sākumā dārzkopji ar lielu prieku novēro, kā stādi ir ieaugušies, sāk aktīvi augt, ziedēt un veidot augļus. Taču, aplūkojot ziedus, īpaši uz pirmā ziedu ķekara, var pamanīt neparastus ziedus, kurus bieži sauc par pildītajiem – kad vairāki ziedi ir saauguši kopā vienā vietā.

Kāpēc tas noticis – tas ir gandrīz filozofisks jautājums. Daudzi dārzkopji saka: “Stādīju labi, visu liku bedrītē, pēc stādīšanas kārtīgi laistīju, bet uz pirmā ķekara izveidojās pildītie ziedi.” Patiesībā šie pildītie ziedi bija izveidojušies jau tad, kad stādi vēl bija mājās. Iespējams, stādīšanas periods bija aizkavēts, stādi bija pārāk izžuvuši vai nokļuvuši nelabvēlīgos apstākļos. Tas nozīmē, ka bija kāds stress vai negatīvs faktors. Rūdīšana notika bez adaptogēnu lietošanas.

Lasi vēl: Kāpēc patiesībā pieaugušiem bērniem nepatīk komunicēt ar saviem vecākiem un vecvecākiem

Svarīgi ir izmantot specializētos līdzekļus stādāmajiem stādiem. Protams, ir vienkārši līdzekļi, piemēram, dzintarskābe, kā arī profesionālāki  aminoskābju preparāti dažādas lapu mēslošanas vielas u.c. Ko darīt ar pildītajiem ziediem uz tomātiem? Jāņem vērā, ka otrie ķekari parasti šādus pildītos ziedus vairs neveido, izņemot gadījumus, kad stādi ir bijuši ļoti pārauguši un galvenā pārstādīšana ir bijusi tieši otrā ķekara veidošanās laikā. Atstāt vai neatstāt pildīto ziedu – tas ir tikai gaumes un estētiskās izvēles jautājums.

Daži saka, ka pildītie ziedi atņem augam spēku un neļauj normāli attīstīties pārējiem ķekariem. Bet jebkurš zieds, kas izveido augli, atņem augu resursus un ietekmē visu pārējo augļu veidošanos. Pirmais auglis vienmēr ir lielākais, tas saņem visvairāk barības vielu, pārējie var būt mazāki, lai gan tas atkarīgs arī no šķirnes. Lai tā nenotiktu, augļu skaitu ķekarā parasti regulē, atstājot, piemēram, tikai 3–4 augļus, tādējādi visi ir skaisti un vienmērīgi.

Kas attiecas uz pildīto ziedu, tad, protams, auglis no tā būs neglīts, bez noteiktas formas, taču, ja to sagriež salātiem – nekā slikta tur nav. Šāda augļa ietekme uz augu būs ne lielāka kā jebkura cita augļa. Pat sēklas no tā var ievākt. Tādēļ šādus augļus noņemt nav nepieciešams. Bet, ja gribas panākt augstu estētiku no tomātiem un augļiem, tad šādu pildīto ziedu, protams, ieteicams noplūkt tiklīdz tas tiek pamanīts uz ķekara. No uzturvērtības un citiem raksturlielumiem šāds auglis neatšķiras no pārējiem.