“Visi tās izmet, bet es krāju ziemai”: tante pastāstīja, kur izmantot zemeņu astītes

Drīz sāksies īstā sezona, steidzamies sagatavot zemeņu “kātiņus”, jo tik vērtīgu izejvielu nedrīkst izniekot

Neizmetiet tos – tūlīt pastāstīšu, ko ar tiem var darīt. Nu beidzot mēs tikām pie zemenēm! Pirmās ievācām no siltumnīcas. Kāpēc man tāds prieks? Lieta tāda, ka pēdējos divus gadus mēs nemaz neēdām zemenes no sava dārza, lai gan katru gadu tās audzējam. Tieši uz zemeņu laiku mēs vienmēr bijām devušies ceļojumos un saņēmām no mājām šādas vilinošas, kārdinošas bildes.

Šogad visu saplānojām tā, lai noteikti būtu mājās zemeņu laikā. Žēl tikai, ka laikapstākļi šogad nelutina. Šogad tādas zemenes…
Ogu maz, un tās ir sīkas. Vienkārši laikapstākļi nebija piemēroti. Ogas nenobrieda kā nākas. Bet mēs neskumstam.

Noplūcu sauju zemeņu, stāvu pie žoga un gardu muti ēdu. Pienāk kaimiņiene (mēs bieži pa žogu aprunājamies) un saka:

– Kāpēc tu kātiņus izmet?
– Kā tad? – saku es.
– Nu redzi, visi met ārā, bet es tos saglabāju. Tie taču ir ļoti gardi!
– Pastāstiet, izklausās interesanti. Un pieredzējusī dārzniece pastāstīja, ko ar tiem darīt.

Rīkojos! Tātad, salasīju zemenes – ne mutē, bet bļodā. Kārtīgi nomazgāju: Un nogriezu kātiņus tā, lai uz tiem paliek mazliet mīkstuma.Ogas mēs apēdām.

Bet kātiņus ieliku žāvētājā. Kāds brīnišķīgs aromāts pārņēma māju, kamēr žāvētājs darbojās! Smarža kā no zemeņu ievārījuma! Pagāja tikai pusotra stunda, un kātiņi bija apžuvuši.

Domāju, ka tos var arī izžāvēt saulē vai uz krāsns, pārsedzot ar marli, lai mušas netiek klāt. Vēl ekonomiskāk. Kātiņus saliku kastītē. Protams, mazumiņš, bet jāpamēģina – kas sanācis. Varbūt nekas labs?

Mūsu dārgumu kastīti paņēmām līdzi uz mājām, uzvārījām tēju tējkannā, un tad tieši krūzē iemetām nedaudz kātiņu. Var arī uzreiz mest tējkannā. Otrā krūzē iemetām tikai kātiņus, bez tējas, vienkārši aplējām ar verdošu ūdeni (lai sajustu tīru garšu).

Lasi vēl: 5 obligātas kopšanas procedūras, lai iegūtu tomātus, kas ir saldāki par veikalā nopērkamajiem

Kā garšo? Zaļā tēja ar zemeņu kātiņiem sanāca aromātiska, ar patīkamu skābenumu. Garša noteikti mainījās. Nevajag gaidīt, ka rezultātā sanāks dzēriens kā veikalā nopērkamā tēja ar zemeņu aromātu. Tas nav aromatizētājs, tā ir cita garša. Zemeņu smarža ir, bet maiga. Parādās patīkams skābenums, kāda zaļajā tējā iepriekš nebija.

Ar melno tēju vēl neesam mēģinājuši – mēs dzeram zaļo. Tur, kur kātiņi tika aplieti tikai ar verdošu ūdeni, zemeņu garša bija izteiktāka. Līdzīgi kā viegls zemeņu kompots 🙂

Tātad secinājums šāds: kātiņi – it kā atkritum materiāls, bet to žāvēšana ir lietderīga. Ziemā pat sapņos nevar iedomāties zemenes. Bet te – dabīgs vasaras aromāts, maiga zemeņu smarža. Un, iespējams, arī kāds labums.

Tas jums nav kaut kāds aromatizētājs. Viss savs, īsts! Tāpēc, pirms mest ārā – varbūt tomēr labāk izžāvēt… Vai jūs esat mēģinājuši?