Suns zina vairāk, nekā šķiet – kāpēc viņš uzticas tikai noteiktiem cilvēkiem un kā atpazīst tos, kuriem nevajadzētu tuvoties

Suņi uztver pasauli pavisam citādi – viņi nolasa mūsu žestus, balsi un pat smalkās smaržas signālus, kas ļauj atšķirt tos, kuri izstaro labvēlīgu apkārtni un no tiem, kuriem labāk pieturēties pie attāluma.

Suns dažiem cilvēkiem tuvojas ar prieku un sajūsmu, bet pie citiem kļūst piesardzīgs vai pat izvēlas turēties maliņā? Šķiet, ka mūsu četrkājainajiem draugiem piemīt īpaša spēja uztvert vairāk, nekā redzams acīs. Viņi var lasīt cilvēku raksturu un pat nolasīt to, kāds ir viņu iekšējais noskaņojums.

Bet kā tas ir iespējams? Vai tā ir tikai intuīcija, vai arī tam ir izskaidrojums?

Daudzi pētījumi un ikdienas novērojumi rāda, ka suņi ir ļoti saprotoši pret cilvēku izturēšanos. Viņu spēja uztvert smalkākās detaļas palīdz atšķirt tos, kuriem var uzticēties, no tiem, kuru tuvumā labāk būt attālinātam.

Kā suņi lasa cilvēku “neredzamās zīmes”?

Suņi pasauli iepazīst caur ožu, dzirdi, ķermeņa valodas signāliem un cilvēka emociju uztveri. Viņi skatās ne tikai uz mūsu darbībām, bet arī uz to, kā mēs kustamies, runājam un kādu enerģiju izstarojam. Piemēram, cilvēks, kurš kustas mierīgi un plūstoši, izskatās daudz labvēlīgāks suņa acīs nekā tas, kurš ir saraustīts un nervozs.

Skatiens arī spēlē lielu lomu – silts, atvērts acu kontakts veicina uzticību, kamēr pārāk intensīvs skatiens var radīt atturību.

Balss tonis ir vēl viens svarīgs signāls. Mierīga un siltā balsī izteikti vārdi sunim rada sajūtu, ka cilvēks ir draudzīgs, savukārt ciets tonis var viņu padarīt uzmanīgu. Bet vēl stiprāk par jebkuru toni vai žestu darbojas oža – suņi spēj saost hormonus, ko cilvēks izdala noteiktos emocionālos stāvokļos. Ja cilvēks jūtas saspringts vai nervozs, suns to var sajust pat tad, ja ārēji viņš uzvedas mierīgi.

Kāpēc suns uzticas tikai dažiem cilvēkiem?

Nav tā, ka suns izvēlētos cilvēkus nejauši. Viņa smalkā uztvere ļauj izveidot savdabīgu “enerģijas portretu” par katru, ar ko viņš satiekas. Cilvēki, kuri izstaro mieru, pārliecību un siltumu, bieži vien gūst suņa uzticību daudz ātrāk. Turpretī tie, kuru kustības vai balss atgādina saspringumu, var likt sunim būt piesardzīgam.

Arī iepriekšējā pieredze spēlē nozīmīgu lomu. Suns spēj lieliski atcerēties, kā cilvēks pret viņu vai viņa saimnieku ir izturējies. Pat vienas tikšanās laikā veidojas priekšstats, kuru viņš var saglabāt uz ilgu laiku. Tāpēc daži cilvēki uzreiz kļūst par viņa draugiem, bet citiem nepieciešams ilgāks laiks, lai iegūtu uzticību.

Ko mēs varam no tā mācīties?

Novērojot savu suni, mēs varam uzzināt daudz arī par sevi un apkārtējiem. Suņu spēja nolasīt noskaņojumu un attieksmi bieži vien ir tik smalka, ka tā var likt mums pašiem pievērst uzmanību detaļām, kuras ikdienā nepamanām.

Ja suns kādam cilvēkam tuvojas mierīgi un ar interesi, tas liecina, ka viņš sajūt labvēlīgu vidi. Savukārt, ja suns kļūst kluss, vairāk turas tuvāk saimniekam vai pat atkāpjas, viņš vienkārši iepauzē un vēro. Tā nav nepatika – tā ir pārliecināšanās, kas ļauj viņam justies labi.

Suņa jutība kā dāvana

Suņi mums māca būt vērīgākiem un saprast, cik daudz spēka ir ne tikai vārdos, bet arī mūsu žestos, balss tonī un pat domās. Viņu instinkti bieži vien darbojas kā neuzbāzīgs kompass – rādot, kuri cilvēki izstaro siltumu un mieru, un kuriem, iespējams, vēl jāatveras, lai suns viņiem varētu uzticēties.

Šie brīži ir kā nelieli atgādinājumi par to, cik īpašs ir viņa skatījums uz pasauli – tas ir skatījums, kas bieži vien redz dziļāk nekā mūsu pašu acis.

Nākamreiz, kad satiksi jaunu cilvēku kopā ar savu suni, paskaties, kā viņš reaģē. Varbūt arī tev būs iespēja mācīties no viņa sajūtām.