Pētījums atklāj cik ilgi dzīvot pie vecākiem ir pieklājīgi un kā tas var ietekmēt viņu finanšu nākotni

Tā ir realitāte, ar ko sastopas daudzas ģimenes: pieaugušie bērni atgriežas vecāku mājās. Interesanta lieta, kurai ir tendence pieaugt

Gandrīz puse vecāku atzīst, ka šobrīd viņu ģimenē dzīvo bērns vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kurš ir “bumerangā” atgriezies ģimenes ligzdā. Taču te ir kāds būtisks aspekts — pētījumi rāda, ka šie pieaugušie bērni, dzīvojot mājās, bieži vien vairāk mācās ar vienu ļoti svarīgu prasmi: spēju pārvaldīt savas finanses.

Tas nav tikai jautājums par to, kurš apmaksā rēķinus. Nesen veiktā finanšu pakalpojumu sniedzēja Thrivent aptaujā atklājās, ka tikai 46% pieaugušo bērnu, kuri dzīvo kopā ar vecākiem, saņēma augstu novērtējumu no saviem vecākiem par budžeta plānošanas prasmēm. Salīdzinājumam — 63% to, kuri nekad nebija atgriezušies vecāku mājās, tika atzīti par finanšu ziņā prasmīgākiem. Šie skaitļi liecina, ka dzīvošana mājās var būt saistīta ar vājāku finanšu pārvaldību — un tas ir izaicinājums, kam jāpievērš uzmanība.

Kāpēc pieaugušajiem bērniem, kas dzīvo mājās, ir grūti plānot budžetu

Kāpēc šī plaisa pastāv? Iemesli ir sarežģīti, taču viens no būtiskākajiem faktoriem ir komunikācija. Thrivent sertificētais finanšu konsultants Alekss Gonsaless norāda, ka ģimenes bieži izvairās no atklātām sarunām par naudu, kad pieaugušie bērni dzīvo mājās. Bez šīm sarunām jaunieši var neattīstīt nepieciešamās finanšu prasmes, lai spētu būt patstāvīgi.

Tā ir divpusēja problēma. Ja vecāki laikus neievieš finanšu pratības pamatus, netiek iestādītas “neatkarības sēklas”. Un tad, ja arī pēc atgriešanās mājās šīs sarunas tiek turpinātas izvairīgi, “bumeranga bērniem” kļūst vēl grūtāk pārņemt kontroli pār savu finanšu nākotni.

Atceroties to, atmiņā nāk brīdis, kad mana māsīca uzņēma atpakaļ mājās savu dēlu pēc tam, kad viņš zaudēja savu pirmo darbu. Ģimene centās izvairīties no naudas jautājumiem, baidoties, ka šādas sarunas radīs spriedzi. Taču galu galā izvairīšanās no godīgām sarunām tikai radīja neskaidrību un atkarību — jaunajam vīrietim kļuva vēl grūtāk finansiāli nostāties uz savām kājām.

Kā veidot produktīvas sarunas par naudu ar pieaugušajiem bērniem

Alekss Gonsaless pats ir piedzīvojis šādu sarežģītu situāciju. Kad abi viņa bērni atgriezās mājās, viņš rīkojās citādi. Tā vietā, lai izvairītos no finanšu tēmām, viņš veicināja atklātas, konstruktīvas sarunas, kas fokusējās uz ieguvumiem, ko sniedz finanšu neatkarība.

Viņš apsēdās ar saviem bērniem, izskatīja mājsaimniecības rēķinus, piemēram, pārtikas un komunālos maksājumus, un aicināja viņus piedalīties ar savu daļu. Viņš arī mudināja bērnus izpētīt vietējo īres cenu līmeni un katru mēnesi atlikt līdzīgu summu, lai sagatavotos nākotnes patstāvīgai dzīvei.

Šī pieeja Gonsalesam strādāja, jo tas nebija tikai par naudas iekasēšanu. Tā ieviesa struktūru, atbildību un atbalstu sarežģītā laikā. Bērni no pirmavota apguva budžeta veidošanu un uzkrājumu nozīmi, vienlaikus jūtoties atbalstīti, nevis nospiesti.

Lasi vēl: Jauni, gardi salāti no 3 sastāvdaļām “uz ātru roku” un bez produktu vārīšanas

Šī pieeja var iedvesmot jebkuru vecāku, kurš meklē veidus, kā palīdzēt saviem pieaugušajiem bērniem attīstīt būtiskas finanšu prasmes. Atklātas sarunas, reālistiskas gaidas un pakāpeniska atbildības uzņemšanās var nest lielas pārmaiņas. Dzīvošana mājās pieaugušā vecumā nenozīmē atteikšanos no finanšu izaugsmes. Patiesībā, ar pareizu attieksmi un ģimenes kultūru, šis laiks var kļūt par iespēju stiprināt budžeta plānošanas prasmes un gatavoties ilgtermiņa panākumiem.

Ja esi vecāks, padomā, kā jūsu mājās runā par naudu. Vai jūs atklāti pārrunājat rēķinus, uzkrājumus un izdevumus ar saviem bērniem? Vai šīs tēmas tiek “paslaucītas zem paklāja”? Ģimenes kultūras veidošana, kur naudas tēmas tiek apspriestas bez nosodījuma, var palīdzēt jauniešiem iegūt pārliecību un prasmes.

Lasi vēl: Kāpēc jūsu suns izvēlas gulēt uz jūsu spilvena un ko tas nozīmē

Tiem pieaugušajiem bērniem, kas atgriezušies mājās, šis var būt ideāls brīdis uzdot jautājumus, apgūt budžeta pamatus un sākt veidot uzkrājumus — pat ja sākumā tas šķiet neērti. Atceries, ka finanšu neatkarība neveidojas vienas nakts laikā, taču katrs mazs solis ir nozīmīgs.

Ja jautā  līdz cik gadiem ir “pieklājīgi” dzīvot pie vecākiem, tad jāsaprot, ka nav viena noteikta vecuma ierobežojuma, līdz kuram būtu “pieklājīgi” dzīvot pie vecākiem — tas ir atkarīgs no ļoti daudziem jautājumiem, kā ,piemēram, kultūras, ģimenes vērtībām un personīgajiem apstākļiem, dzīves līmeņa un daudziem citiem faktoriem. Vai jaunietis studē bakalauru, maģistru, tas arī ir svarīgs faktors, jo izglītība tomēr ir svarīga.

Tomēr sabiedrībā bieži tiek uzskatīts, ka līdz apmēram 25–30 gadu vecumam cilvēkam vajadzētu virzīties (vai vismaz uzsākt mēģinājumus, mēģināt dzīvot patstāvīgi) uz patstāvīgu dzīvi, īpaši, ja viņš ir finansiāli neatkarīgs un darba spējīgs vai strādā algotu darbu.

Kāda ir bijusi tava pieredze ar sarunām par naudu ģimenē? Vai tu vai kāds tev zināms cilvēks ir atgriezies dzīvot pie vecākiem un sastapies ar grūtībām budžeta plānošanā? Dalies ar savu stāstu vai padomiem zemāk. Radīsim sarunu, kas palīdzēs ģimenēm kļūt stiprākām kopā.