Kāds vīrietis salīdzināja pārtikas cenas 2021.gadā un 2025.gadā – izrādās inflācija ir daudz lielāka nekā apgalvo

Kāda ir īstā inflācija. Cenu salīdzinājums starp 2021. un 2025. gadu, jeb – kur pazūd mūsu nauda

Kas īsti ir inflācija un kā tā ietekmē mūsu ikdienu? Inflācija ir ekonomiska parādība, ar kuru saskaras ikviens iedzīvotājs – tā nav tikai abstrakta teorija, bet reāla ietekme uz mūsu maciņiem. Tā izpaužas kā vispārējs cenu līmeņa pieaugums, un tas nozīmē, ka par to pašu naudas summu šodien mēs varam iegādāties mazāk nekā agrāk. Šajā rakstā aplūkosim, kā veidojas inflācija, kas to izraisa un kā tā atspoguļojas ikdienā. Apskatīsim arī, kādos gadījumos inflācija var būt pat izdevīga, kā arī pazīmes, pēc kurām to iespējams pamanīt.

Inflācijas būtība

Inflācija nozīmē kopējo preču un pakalpojumu cenu celšanos noteiktā laika posmā. Tas nenozīmē, ka pieaug pilnīgi visas cenas vienlaikus — dažas var palikt nemainīgas vai pat kristies — taču kopējā tendence ir augoša.

Piemēram, ja piena cena palielinās no 0,80 € līdz 1,20 €, bet dārzeņu cenas paliek iepriekšējā līmenī, tad vidējais cenu līmenis tomēr pieaug. Šāda pārvērtība samazina iedzīvotāju pirktspēju — ar tiem pašiem ienākumiem kļūst grūtāk iegādāties iepriekšējo preču vai pakalpojumu apjomu. Turklāt inflācija negatīvi ietekmē arī uzkrājumus, jo tā zaudē vērtību.

Kas izraisa inflāciju

Inflācijas pieaugumu ietekmē virkne faktoru. Te ir nozīmīgākie no tiem: Naudas piedāvājuma pārmērīgums: Ja centrālā banka ievada ekonomikā pārāk daudz naudas, tās vērtība krītas un preču cenas kāpj. Liels pieprasījums: Kad ekonomika aug un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tirgū veidojas cenu kāpums.

Ražošanas izmaksu palielināšanās: Pieaugot darbaspēka atalgojumam, enerģijas tarifiem vai izejvielu cenām, pieaug arī produktu gala cenas. Dārgāks imports: Ja ārvalstu preces sadārdzinās — valūtas svārstību, piegāžu izmaksu vai citu faktoru dēļ — tas ietekmē arī vietējās cenas. Loģistikas un piegādes problēmas.

Cenu kāpuma gaidas: Ja sabiedrībā izplatās pārliecība, ka cenas drīz augs, cilvēki sāk masveidā pirkt preces, tā vēl vairāk paaugstinot pieprasījumu un arī cenas. To sauc par inflācijas spirāli. Pasaules ekonomikas tendences: Globāli notikumi, piemēram, naftas cenu izmaiņas vai lielvalstu ekonomiskās politikas maiņa, var atstāt ietekmi arī uz vietējo inflāciju. Parasti inflāciju neizraisa viens konkrēts cēlonis, bet gan dažādu faktoru kopums, kas kopīgi noved pie pirktspējas krituma.

Pēdējos gados par inflāciju tiek runāts bieži – tā ir kļuvusi par neatņemamu mūsu ikdienas sarunu un bažu sastāvdaļu. Taču cik ļoti oficiālā statistika atspoguļo to, ko izjūtam mēs – parastie patērētāji, ieejot veikalā pēc pārtikas? Lai atbildētu uz šo jautājumu, kāds vīrietis, vārdā Jānis, nolēma iedziļināties patiesajos ciparos. Viņš pārskatīja vecus pārtikas rēķinus, izvērtēja cenas un veica savus aprēķinus, lai noskaidrotu, cik patiesībā ir pieaugusi dzīves dārdzība.

Palīdzot viņam šajā procesā, viņa sieva atrada kādu vecu pārtikas čeku no 2021. gada. Tieši šis dokuments kļuva par atskaites punktu. Pārlūkojot to, viņi nolēma salīdzināt vecās cenas ar šodienas, 2025. gada, realitāti. Rezultāti bija negaidīti — un satriecoši.

Oficiālā inflācija — tikai ilūzija?

Pēc oficiālajiem datiem, inflācija pēdējo četru gadu laikā sastāda aptuveni 42%. Tas nozīmē, ka precei, kas maksāja 1 eiro 2021. gadā, šodien būtu jāmaksā aptuveni 1,42 eiro. Bet realitāte izrādījās krietni skarbāka. Iedziļināsimies konkrētos piemēros.

1. Zaļie zirnīši
2021. gads:  0,68 eiro

2025. gads (pēc oficiālās inflācijas): vajadzētu būt ap 0,96 eiro

Faktiski šobrīd: 1,84 eiro

Cenu pieaugums: aptuveni 170%, nevis oficiālie 42%. Tā vietā, lai pieaugtu par nieka 30 centiem, cena pieaugusi vairāk nekā par eiro. Tas ir gandrīz trīskāršojums.

2. Sālītie gurķi
2021. gads: ≈ 1,05 eiro

2025. gads, paredzēti: ~1,49 eiro

Faktiski tagad: ≈ 2,09 eiro

Reālais pieaugums: ~100%, kas atkal būtiski pārsniedz oficiālos rādītājus.

3. Makaroni (bērnu iemīļotākais ēdiens)
2021. gads:  ≈ 1,05 eiro

2025. gads, teorētiski: ~1,49 eiro

Šodien: ≈ 3,26 eiro

Cenu kāpums: vairāk nekā 210% — cena vairāk nekā trīskāršojusies.

4. Saldie kartupeļi (iepakojums)
2021. gads:  ≈ 0,55 eiro

Pēc oficiālās inflācijas: ~0,64 eiro

Realitātē šobrīd:  ≈ 2,11 eiro

Cenu pieaugums: četrkāršs — tas ir +300%, kas atspoguļo situāciju daudz reālāk nekā jebkura oficiāla info grafika.

Lasi vēl: Sestdien apmeklējot lielveikalu Jēkabpilī strādāja tikai viena kase – pajautājām pārdevējai kādēļ tā

Ko tas viss nozīmē

Ja apvienojam šos četrus piemērus, redzam, ka praktiskā inflācija dažādu pārtikas produktu segmentā svārstās no 100% līdz 300%. Tas ir vismaz divas līdz septiņas reizes augstāk nekā oficiāli minētie 42%. Šāds kontrasts norāda uz nopietnu atšķirību starp teorētisko inflāciju un to, ko cilvēki patiesībā izjūt savā ikdienā — maksājot rēķinus, pērkot pārtiku, plānojot ģimenes budžetu.

Inflācija vai kas vairāk? Šī situācija vairs nav tikai par inflāciju. Tā jau robežojas ar sociālekonomisku netaisnību. Tā kļuvusi par simbolu tam, kā cilvēkiem tiek uzlikta papildu finansiālā nasta, kamēr oficiālā statistika cenšas radīt mierinošu ilūziju, ka “viss ir kārtībā”. Kā sacīja autors:

“Tā vairs nav inflācija — tā ir maksa par varenību. Un kā saka – ēdiet, un neskatieties apkārt.” Šajos vārdos ir ironija un pamatota. Jo, kamēr tiek sludināts “stabilitātes un izaugsmes kurss”, ikdienas cilvēks jūtas arvien vairāk atstāts novārtā.

Lasi vēl: Paši tuvākie patiesībā mums kaitē visvairāk, lūk vienīgais veids, kā pasargāt savu dvēseli

Nobeigumā

Šis piemērs liek aizdomāties — vai oficiālie skaitļi vienmēr atspoguļo realitāti? Varbūt mums jāpaļaujas uz savu iepirkumu maisiņu statistiku, nevis uz izsmalcinātām Excel tabulām. Varbūt ir pienācis laiks runāt atklāti – ne tikai par inflāciju, bet arī par tās patieso ietekmi uz ģimenēm, bērniem, un mūsu ikdienas dzīves kvalitāti.

Jo beigās — mums visiem ir tiesības uz godīgu dzīvi un saprotamu, nevis mākslīgi retušētu, realitāti.