Ja pēc viesu aiziešanas tev paliek nepatīkama sajūta noteikti izdari šo vienu lietu

Ir daudz smalku sajūtu, kurām nav nosaukuma, bet kuras daudziem ir pazīstamas. Kad viesi aiziet, rodas dīvaina tukšuma sajūta

Pat ja viss bija labi, ja laiks tika pavadīts lieliski, sarunājoties, kopīgi ēdot, priecājoties… Paliek galds ar ēdiena atliekām, trauki, kas jānomazgā – tas nav grūti. Un paliek šī tukšuma sajūta.

It kā viesi būtu kaut ko aiznesuši, it kā kopā ar viņiem no mājas būtu kaut kas aizgājis. Durvis ir aizslēgtas. Var atpūsties. Un ļoti jūtīgi cilvēki izjūt šo nogulsni – nesaprotamu un dīvainu. It kā māja būtu mainījusies. Atmosfēra tajā kļuvusi citāda. Ir grūti izteikt šo sajūtu vārdos.

Taču tai ir nosaukums: “Awumbuk” – tā šo sajūtu dēvē Jaungvinejas iedzīvotāji. Viesi pametuši būdiņu, ir radies “avumbuks”. Tēlaini izsakoties, tā ir viesu atstātā enerģija. Un sajūta par tukšumu, jo daļa mūsu enerģijas, kuru viesi neapzināti paņēmuši sev līdzi, ir zudusi. Viņi atstāja savu, bet paņēma mūsu. Un mājas dvēsele ir mainījusies.

Lasi vēl: Patiesībā aizejot ciemos, spogulī var skaidri redzēt vai mēs esam gaidīti viesi

To var izskaidrot: citi cilvēki smaržo citādi, viņi atstāj neredzamas klātbūtnes pēdas, pirkstu nospiedumus, kā detektīvā, elpu un balsu vibrācijas. Telpa patiešām mainās fiziski. Un emocionāli arī mēs paši maināmies ciešas saskarsmes ietekmē. Citi cilvēki maina gan telpu, gan mūs…

Šo var sajust tikai ļoti jūtīgas dabas. Un arī tiešās “dabas bērni” – gvinejieši, kuri pasauli uztver emocionāli, gluži kā īsti bērni. Un ir interesanti: Jaungvinejas iedzīvotāji izmanto vienkāršu veidu, lai atbrīvotos no “avumbuka” – naktī mājoklī noliek bļodu ar ūdeni. No rīta šo “sasmakušo ūdeni” izlej. Tiek uzskatīts, ka ūdens uzsūc mājā atstātas viesu emocijas, tā saukto “svešo enerģiju”.

Viss. Māja ir tīra, dvēsele viegla, avumbuks ir zudis.

Interesanti, ka arī mūsu tautā pēc aizgājēja pavadīšanas izlaida ūdeni no visiem traukiem. Tukšoja spaiņus un podus. Pēc tam uzpildīja jaunu, svaigu ūdeni. Un arī pēc cilvēka, slikta viesa aiziešanas – viņam aiz muguras tika izliets ūdens.

Lasi vēl: Kāds vīrietis salīdzināja pārtikas cenas 2021.gadā un 2025.gadā – izrādās inflācija ir daudz lielāka nekā apgalvo

Zinātnieki ilgi diskutēja par “ūdens atmiņu” un, šķiet, nonāca pie secinājuma, ka ūdenim atmiņas nav. Taču ir interesanti, ka ūdens izliešanas paņēmienu izmantoja gan tālajā Jaungvinejā, gan mūsu tautā. Šī simboliskā darbība ir pilna ar slēptu jēgu. Tā var šķist neracionāla, bet tā atjauno dvēseles mieru.

Sakopšana pēc viesu uzņemšanas, “vecā” ūdens izliešana no tējkannas vai puķu vāzes, ierastās kārtības atjaunošana mājā – tās ir nomierinošas darbības. Un vieglās skumjas, tukšuma sajūta – tās pāriet. Bet paliek labas atmiņas.

Taču, ja pēc viesu vizītes pašsajūta acīmredzami pasliktinās, ja garastāvoklis krītas, ja mājās sākas skaļas sarunas augstos toņos ir vērts aizdomāties, kādi viesi pie jums bija. Un kāpēc pēc viņu aiziešanas jūs jūtaties noguris un bez prieka. Iespējams, problēma ir pašos viesos…