Gurķi maisos – tas ir veids, kā iegūt lielu ražu arī tad ja tev nav dārza, siltumnīcas vai negribas tos ravēt

Gurķi garšo daudziem un mēs zinām, ka paša izaudzētie ir paši garšīgākie. Aplūkosim, kā tos vari izaudzēt kaut vai uz balkona

Lauka gurķi ir viena no populārākajām un visbiežāk audzētajām dārzeņu kultūrām Latvijas dārzos. Lai iegūtu bagātīgu un veselīgu ražu, būtiski ir izvēlēties piemērotu audzēšanas metodi, pareizi sagatavot augsni un savlaicīgi veikt kopšanas darbus.

Gurķi labi attīstās gan kā 10–15 dienas veci stādi, kas audzēti kasetēs, gan kā 25–35 dienas veci podiņu stādi. Ja stādi tiek audzēti ilgāk par šo laiku, to iesakņošanās kļūst apgrūtināta un attīstība kavējas. Visbiežāk dārzkopji izvēlas sēt gurķus tieši atklātā augsnē, ievietojot sēklas tieši dobes augsnē.

Ne visi izmanto abu metožu kombināciju – stādu audzēšanu un tiešo sēju, taču šāda pieeja ļauj pagarināt ražas iegūšanas periodu un ilgāk baudīt svaigus gurķus visas sezonas garumā.

Kā pareizi stādīt gurķu stādus atklātā augsnē

Svarīgi atcerēties, ka gurķiem lielākie riska faktori ir aukstums, barības vielu trūkums un sausums. Šie augi ir īpaši prasīgi attiecībā uz augsnes temperatūru – vēsā laikā to augšana būtiski palēninās. Vislabākā pieeja ir dobes savlaicīga sagatavošana stādīšanai, parasti rudenī, iestrādājot kūtsmēslus, kompostu un augsni uzlabojošas piedevas. Tomēr arī agrā pavasarī, pirms aktīvās augšanas sezonas, vēl ir iespējams sagatavot dobi.

Ja dobi nav izdevies sagatavot laikus, bet stādi jau jāizstāda, mēslojumu var ievietot tieši stādīšanas bedrītē. Šim nolūkam piemērota smalki sasmalcināta zaļā masa, piemēram, nātres vai citi sulīgi augi. Šie augi jāsajauc ar zemi un bagātīgi jāaplej. Šāds „zaļais” komposts ātri sadalās, bagātina augsni un nodrošina labvēlīgus apstākļus gurķu augšanas sākumam.

Sadaloties organiskajai masai, augsnē izdalās oglekļa dioksīds un slāpeklis, vienlaikus arī paaugstinās temperatūra sakņu zonā, kas veicina gurķu augšanas sākumu. Papildus zaļajai masai katrā bedrītē ieteicams pievienot maisījumu, kas sastāv no kūdras, komposta, satrūdējušiem kūtsmēsliem un nedaudz perlīta augsnes struktūras uzlabošanai (piemēram, 50% kūdras, 25% komposta, 25% kūtsmēslu, pārējais – augsnes uzirdinātāji).

Pēc pūlēm daudzu gadu garumā, beidzot kaledārā iekļauti 9 jauni personvārdi – arī Agneses Zeltiņas mazmeitas vārds (ar video)

Gurķu sakņu sistēma ir ļoti jutīga, tāpēc pārstādīšana jāveic īpaši uzmanīgi. Pirms stādīšanas zeme rūpīgi jāaplej, lai radītu mitru un labvēlīgu vidi. Stādu vēlams ievietot duļķainā „putriņā” un pagaidīt, līdz ūdens pilnībā iesūcas augsnē.

Tas nodrošina sakņu ieskābšanu mitrā substrātā, izspiežot gaisu un veicinot ātrāku adaptāciju. Gurķus ieteicams stādīt, nedaudz padziļinot līdz dīgļlapām, un uzmanīgi piespiest zemi pie saknes. Pēc tam stādi vēlreiz viegli jāaplaista.

Kā paātrināt stādu adaptāciju

Iestādītie gurķu stādi var slikti ieaugt, īpaši, ja ārējā temperatūra bieži mainās. Šādos apstākļos augi izjūt stresu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt to attīstību. Lai palīdzētu gurķiem pārvarēt stresu, ieteicams tos apsmidzināt ar speciālu līdzekli. Šis līdzeklis nodrošina augiem nepieciešamās vielas, veicina sakņu sistēmas attīstību un aktīvu augšanu.

Gurķi ir ļoti jutīgi pret kaitēkļiem un dažādām kaitēm. Stādīšanas bedrēs ieteicams ievietot vienu Glikolipīda tableti vai izmantot preparātus, kas satur trihodermu, lai pasargātu augus.

Cīņa ar kaitēkļiem atkarīga no izvēlētās gurķu šķirnes. Ja audzē agrīnās šķirnes, ķīmiskos aizsardzības līdzekļus nevajadzētu lietot, jo pēc apstrādes ražu drīkst vākt tikai pēc vismaz 60 dienām. Šādos gadījumos ieteicams izmantot bioloģiskos preparātus.

Ļoti svarīgs solis irorganiskā mēslojuma pagatavošana un kad ir komnkrētais laiks, akd veikt mēslošanas procesu. Tur jāveic konkrēti soļi par ko vairāk raksta turpinājumā!

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk