Efektīvi līdzekļi kā atbrīvoties no Kolorādo kartupeļu vaboles

Kolorado vabole ir ļoti auglīga, iztur aukstumu un attīsta izturību pret agroķimikālijām. Tad kā ar to cīnīties? Mēs lūdzām ekspertus visu izskaidrot sīkāk

Nogaršojis šīs kultūras lakstus, kaitēklis ātri izplatījās visā pasaulē un sāka bojāt sējumus. Stāsta Jekaterina Kosolapova, agronome, dārza centru un stādaudzētavas “Dārza meistari” īpašniece.

Kolorado vaboles nosaukums cēlies no ASV štata Kolorado: 19. gadsimta vidū vaboles tur pilnībā iztukšoja kartupeļu laukus. Kolorado vabole ir lapgraužu dzimtas (Chrysomelidae) kukainis, kas barojas ar nakteņu dzimtas dārzeņu lapām, īpaši lielu kaitējumu nodarot kartupeļiem. Atpazīt vaboli nav grūti: tai ir ovāla, noapaļota ķermena forma, garums 9–12 mm, sarkanīgi oranža krāsa ar melnām svītrām. Kopā uz ķermeņa ir desmit šādas svītras, tāpēc šo kaitēkli dažkārt sauc arī par “desmit svītru vaboli”.

Par spīti nosaukumam, Kolorado vaboles dzimtene ir Meksika. Sākotnēji kukainis apdzīvoja nezāles no nakteņu dzimtas un nelika mieru kultūraugiem. Taču iedzīvotāju migrācijas un tirdzniecības ceļu paplašināšanās dēļ vabole vispirms nonāca ASV dienvidu štatos, bet līdz 19. gadsimta vidum jau bija izplatījusies Nebraskā un Kolorado.

Šajos štatos masveidā audzēja kartupeļus, kas kļuva par vaboļu galveno barības avotu. Pirmais lielais uzliesmojums tika fiksēts Kolorado štatā 1859. gadā – tā vabole ieguva savu nosaukumu. Līdz 20. gadsimta sākumam tās areāls aptvēra gandrīz visu Ziemeļameriku.

Eiropā kaitēklis nonāca 1910. gados. Pirmo reizi tas tika konstatēts pie Bordo ostas Francijā. Nākamo 30 gadu laikā kukainis aktīvi apdzīvoja jaunas teritorijas. Pēc tam vabole ātri virzījās uz austrumiem, līdz 20. gadsimta beigām tās izplatība tika fiksēta lielā daļā Eiropas.

Galvenie fakti par Kolorado vaboli:

Aktivitāte: mostas pavasarī, kad augsne sasilst līdz +13–15 °C;
Auglība: mātīte spēj dēt līdz 1000 olām sezonā;
Attīstības stadijas: attīstās no olām, kuras tiek dētas lapu apakšpusē. No olām izšķiļas kāpuri, kas iziet četras stadijas, pirms iekūņojas, iegrimstot zemē;
Izturība pret salu: ziemai vabole ielien zemē, dažkārt līdz 70 cm dziļumā, kur spēj izturēt līdz -9 °C;
Dabīgie pretinieki: gandrīz nav. Lielākajai daļai putnu un dzīvnieku vabole ir neēdama, jo uzkrāj toksiskos alkaloīdus – solanīnus.

Ar ko barojas Kolorado vabole

Kāpuri barojas ar lapām, bet pirms iekūņošanās ielien zemē. Ja šajā laikā jau ir vēss, tie paliek zemē līdz pavasarim. Kolorado vabole barojas ar kartupeļu lapām. To ēd gan pieaugušie īpatņi, gan kāpuri. Īpaši ēdelīgi ir kāpuri – atkarībā no attīstības stadijas īsā laikā tie var iznīcināt visu auga lapotni un jaunos stublājus.

Papildus kartupeļiem vaboles ēd arī citu nakteņu dzimtas augu lakstus – baklažānu lapas, retāk tomātus un papriku. Uz tiem pāriet, kad pietrūkst galvenās barības. Vaboles parasti ir aktīvas dienas laikā. Taču barošanās intensitāte palielinās pirms saulrieta – pāris stundas pirms krēslas. Ja vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 12 °C, kāpuri spēj baroties arī naktī.

Tautas līdzekļi cīņā ar Kolorado vaboli

Šie ir cīņas veidi, kuros netiek izmantotas agroķimikālijas. Viens no pieejamākajiem ir vaboles vākšana ar rokām. Papildus augus var apsmidzināt ar bioloģiskiem līdzekļiem, pašu gatavotiem uzlējumiem vai starp vagām stādīt atbaidošos augus. Kopā ar ekspertiem aplūkosim katru metodi:

Savākt vaboles ar rokām. Vaboles, kāpurus un olu dējumu noņem ar rokām. Tas prasa pacietību un laiku – regulāri jāpārbauda un jāapstrādā katrs augs. Vasaras sākumā uzmaniet pieaugušos īpatņus – noņemiet tos ar roku un likvidējiet.

Olu dējumu meklējiet uz lapu apakšpuses – tās izskatās kā oranžas, garenas bumbiņas grupās. Saspiediet tās ar pirkstu vai noplēsiet lapu un izmetiet. Kad parādās kāpuri, sakratiet tos spainī. Tos var ievietot sālsūdenī vai petrolejas šķīdumā. Apsmidzināt kartupeļus. Var izmantot uzlējumus no augiem, kuru smarža atbaida vaboles. Pēc agronomes teiktā, biežāk lieto šādus augus:

– ķiploki, sīpola miziņas, pelašķis, strutene, samtenes, vērmele, kosas, kalmes.

Līdzekļa pagatavošana:

Sasmalciniet 500 g sausās vērmeļu daļas, pievienojiet glāzi koksnes pelnu un ēdamkaroti šķidrās ziepes. Pārlejiet ar ~10 litriem karsta ūdens, samaisiet un ļaujiet ievilkties vismaz 5 stundas (labāk – uz nakti). Izkāsiet un pārlejiet smidzināšanai piemērotā traukā. Apsmidziniet kartupeļus pēc nepieciešamības vai profilaktiski.

Lasi vēl: Orģināla un interesanta “klapēto” gurķu recepte ar ķiplokiem un sojas mērci

Apkaisīt ar pelniem

Koksnes pelni (pēc malkas dedzināšanas) ir efektīvi gan kā mēslojums, gan pret kaitēkļiem. Laboratorijas eksperimenti pierādījuši, ka tie ir toksiski gan pieaugušām vabolēm, gan kāpuriem – dažkārt iedarbība sasniedz 100 %. Vislabāk apkaisīt pēc lietus vai rasas, izmantojot sietu. Atkārtojiet 3–4 reizes sezonā ar 2 nedēļu intervālu.

Stādīt repelentaugus. Dažu augu smarža traucē vabolēm atrast kartupeļus. Ieteicams stādīt starp rindām ķiplokus, pupas, samtenes vai dilles. Izvietot slazdus. Agrā pavasarī, apmēram 2 nedēļas pirms dīgšanas, var izlikt kartupeļu mizas vai bumbuļus, apstrādātus ar specializētiem līdzekļiem. Ja vaboles ir tuvumā, tās piesaistīs šī ēsma. To atkārto rudenī pirms vaboļu ziemošanas.

Cīņa ar Kolorado vaboli ar ķīmiskiem līdzekļiem

Apsmidzināšana jāsāk pēc dīgšanas, vēlams augšanas sākumā. Kartupeļus apstrādā ar trīs veidu preparātiem:

-Sistēmiskie: iekļūst augā, paliek tajā ilgi, vabole ēdot lapas apēd arī to.

-Kontakts: darbojas, nonākot uz kukaiņa. Uz lapām noturas līdz 2 nedēļām.

-Bioloģiskie: veidoti no dzīviem mikroorganismiem, kaitīgi vabolēm. Nepieciešama biežāka apstrāde.