Bankām būs pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientu skaidras naudas iemaksām, ja to apjoms sasniegs noteiktu robežvērtību.
Tiek plānots, ka no nākamā gada bankām būs jāziņo VID par fiziskām personām, kuru maksājumu kontos 2024. gadā skaidrā naudā ieskaitītā summa sasniegs vai pārsniegs 7000 eiro. Šī jaunā prasība ietverta 2025. gada valsts budžeta likumprojektu paketē, kas paredz izmaiņas Likumā par nodokļiem un nodevām. Grozījumi jau apstiprināti valdībā un iesniegti Saeimai otrajam – galīgajam – lasījumam.
Jau pašreiz noteikts, ka bankām jāinformē VID par Latvijas rezidentiem, kuru kontu gada kopējais debeta vai kredīta apgrozījums vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja pārsniedz 15 000 eiro.
Taču izmaiņas nosaka, ka turpmāk būs jāziņo arī par klientiem, kuru kontā ieskaitītā skaidrā nauda gada laikā pārsniegs 7000 eiro. Valdība precizējusi, ka dati par 2024. gadu VID jāiesniedz līdz 2025. gada 1. maijam.
Prasība tirgotājiem nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus. Tirgotājiem ar gada apgrozījumu vismaz 50 000 eiro varētu tikt noteikts pienākums pieņemt arī bezskaidras naudas maksājumus.
Lasi vēl: Tiesībsargi skaidro, pēc kādiem kritērijiem izvēlas, kuru auto apturēt un kādēļ
Šī prasība attieksies uz situācijām, kad nodokļu maksātāja vai viņa struktūrvienības apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 50 000 eiro. Šādos gadījumos būs jānodrošina iespēja veikt norēķinus bezskaidrā naudā sniegto pakalpojumu vai mazumtirdzniecības darījumu vietās. Plānots, ka šī prasība stāsies spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
Darba devējiem jāziņo VID par skaidras naudas algām. No nākamā gada darba devējiem būs pienākums informēt VID, ja darbiniekam alga tiks izmaksāta skaidrā naudā. Šādu prasību paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ko valdība pieņēma ārkārtas sēdē 10. oktobrī.
Pašlaik darba algas izmaksas veids netiek atspoguļots deklarācijās vai paziņojumos. Noteikumu anotācijā norādīts, ka šobrīd neviena norma neparedz darba devējiem ziņot, vai alga izmaksāta skaidrā vai bezskaidrā naudā.
Tādēļ VID nevar iegūt precīzus datus par darba devējiem, kas izmaksā algas skaidrā naudā, kā arī par darbiniekiem, kuri šādi saņem savu atalgojumu.
Izmaiņu mērķis – ēnu ekonomikas mazināšana. Šīs izmaiņas izstrādātas, lai īstenotu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam” pasākumus.
Labklājības ministrija skaidro, ka skaidras naudas izmantošana bieži tiek saistīta ar ēnu ekonomikas aktivitātēm, jo tā ļauj vieglāk paslēpt nelikumīgas darbības. Palielinot bezskaidras naudas norēķinu īpatsvaru un uzlabojot naudas plūsmas caurskatāmību, tiek veicināta uzraudzības efektivitāte un mazināts administratīvais slogs nodokļu maksātājiem.
