Kā no zemesgabala izņemt vecu krūmu vai izrakt koku tā, lai nepaliktu celmi un atvases. Padomi no teritorijas labiekārtošanas uzņēmuma īpašnieka
Pilnīgi visām augļaugu kultūrām, neatkarīgi no audzēšanas apstākļiem, diemžēl ir ierobežots maksimālās ražības periods. Upenei un ērkšķogai tas var sasniegt līdz 40 gadiem, ābelēm uz pundurpotcelma – 30 gadus, bet uz spēcīga potcelma – 50–60 gadus. Pēc šī perioda augs vairs nedod labu ražu, un to atstāt dārzā vairs nav jēgas.
Taču izrakt pieaugušu koku vai labi sazaļojušu krūmu mājas apstākļos ir ļoti sarežģīti. Koku sakņu sistēma parasti ir tikpat plaša kā to vainags, savukārt ērkšķogu un upeņu saknes stiepjas līdz pat 1,5 metru dziļumā.
Kā izņemt krūmu
Lai izņemtu vecu krūmu, vispirms mēģiniet aprakt tam apkārt – izveidojiet apkārt tranšeju aptuveni 40 cm dziļumā, atkāpjoties 50 cm no krūma. Ar sviras palīdzību (metāla lauznis vai caurule) paceliet krūmu uz virsmas.
Pēc tam nocērtiet auga saknes. Nav nepieciešams izņemt visas saknes no zemes – ar laiku tās satrūdēs un kļūs par mēslojumu. Lai izraktu pieaugušu koku, vispirms ar motorzāģi noņemiet tā vainagu. Tad apkopiet koku 1–1,5 metru attālumā un nocērtiet saknes. Nocērtiet vai nozāģējiet koka centrālo sakni zem augsnes līmeņa.
Lai novērstu atvašu veidošanos nākotnē, uz lielajām saknēm, kas palikušas zemē, izveidojiet iegriezumus dažādos virzienos, samitriniet tās ar ūdeni un aplejiet ar koncentrētu mēslojumu (urīnviela, kālija hlorīds vai kālija sulfāts). Apstrādātās saknes pārklājiet ar salmiem vai skaidām un aizberiet ar augsni.
Ja celms paceļas virs zemes līmeņa, cieši to apvīstiet ar hermētisku plēvi. Pēc 2–3 gadiem celms satrūdēs, un jūs to viegli varēsiet izņemt no zemes. Mazāku koku izņemšanai kā sviru var izmantot pašu stumbru.
Lasi vēl: Laika gaitā pārbaudīts – kāpēc es nekad neizleju atlikušo marinēto gurķu sulu
Ko darīt tālāk
Atbrīvotajā vietā nav ieteicams stādīt jaunu stādu tuvākos 4–5 gadus! Ilgstošās auga dzīves laikā augsne ir noplicināta un tajā izveidojies nelabvēlīgs augsnes fons. Sēklaugu (ābele, bumbiere) vietā var stādīt kauliņaugus (plūme, ķirsis), tomēr ievērojot 2–3 gadu pārtraukumu.
Lai uzlabotu augsnes sastāvu, pirmajā gadā pēc krūma vai koka izņemšanas iesējiet ziemas rudzus vai auzas, otrajā gadā – griķus vai jebkādus sakņaugus.
Lasi vēl: Tomātu “zelta pazarīte” – vai tāda eksistē un vai tā tiešām dod dubultu tomātu ražu
Mēģinām atjaunot. Ja vēl neesat gatavs šķirties no iemīļotā koka, mēģiniet to atjaunot. Izgrieziet visas vecās zarus, jaunajiem nogrieziet līdz veselai daļai, attīriet mizu no ķērpjiem un veiciet vairākas šķidrās minerālmēslojuma papildus barošanas.
Rūpīga un pārdomāta pieeja vecu koku un krūmu noņemšanai palīdz ne tikai saglabāt augsnes kvalitāti, bet arī nodrošina veiksmīgu jauno stādījumu attīstību nākotnē. Vecu stādījumu aizvākšana prasa pacietību un zināšanas, taču ieguldītais darbs atmaksāsies ar skaistu un auglīgu dārzu nākotnē
