Kā droši “sasildīt” augsni pirms stādīšanas, lai uzlabotu jebkura auga apstākļus

Foto: ekrānuzņēmums
Laikapstākļi – noslēpumaina lieta. Nekad nevar paredzēt, kāds būs pavasaris, taču dārzkopim tas ir ļoti svarīgi 

Mēs audzējam stādus, plānojot tā, lai līdz noteiktiem datumiem tie būtu gatavi pārstādīšanai. Un te arī parādās “pārsteigumi”: stādi ir sasnieguši vajadzīgo attīstības stadiju, bet laikapstākļi neļauj tos pārstādīt pastāvīgā augšanas vietā. Kā tieši tas ir šobrīd. Tie, kuri laicīgi sasēja sēklas stādiem, tagad gaida kad beidzot varēs izstādīt, jo augi jau ir izstīdzējuši.

Galvenais – laikapstākļu prognozēm vispār nevar uzticēties! Piemēram, šogad (manā reģionā) mums solīja ārkārtīgi siltu maiju, līdz pat +30 grādiem ar visām no tā izrietošajām sekām. Un ko mēs dabūjām?

Pat apkuri vajag ieslēgt, un pirms dažām dienām gaisa temperatūra dienas laikā knapi turējās virs 5 grādiem, nemaz nerunājot par nakti. Tātad, ko darīt šādā situācijā? Stādīt vajag – augi jau pāraug –, bet nevar dēļ aukstās augsnes. Ir risinājums, un tagad mēs to apskatīsim!

Foto: Pixabay

Kāpēc nedrīkst stādīt aukstā zemē, ja augi jau ir izauguši

Labi, ka tie ir lieli, bet nedrīkst aizmirst, ka mēs taču ne bez iemesla izmantojam stādu metodi. Tā rīkojamies ar siltumu mīlošiem augiem, kuri citādi mūsu klimatā vienkārši nepaspēs ienākties. Parasti augsnes temperatūra zem +10 grādiem viņiem ir galīgā. Augsnes, ne virszemes. Tiešām svarīgi – tieši augsnes, nevis gaisa temperatūra!

Piemēram, gurķiem sakņu sistēma šādos apstākļos ne tikai pārstāj attīstīties, bet pat nevar darboties un sāk iznikt. Bet tā taču ir stādiņa pārstādīšana – viņam jau tā jāiztur stresa pilnais “pārcelšanās” brīdis, jāieaugas jaunā vietā. Divas nedēļas viņš būs novājināts un jutīgs, un vēl aukstums klāt…

Tātad, doma skaidra – augsnei jābūt siltai. Bet kā to panākt? Verdošu ūdeni – malā! Jā, ir tāda metode augsnes sildīšanai stādīšanas laikā, un tā darbojas labi, bet tikai ar aukstumizturīgām kultūrām. Piemēram, tā var iesēt redīsus un iegūt agru ražu. Sēklām galvenais ir sadīgt, un šāds “sasilums” viņām pilnībā pietiek.

Foto: Pixabay

Taču pēc apstrādes ar verdošu ūdeni augsne ļoti ātri atdziest, pat ja dobi pārklāj ar plēvi. Tāpēc mūsu stādiem šī metode neder. Ko tad izmantot? Padarām stādīšanas bedrītes siltas – “viens, divi, trīs”! Jā, ir variants izdarīt līdzīgi kā ar verdošu ūdeni, tikai daudz ilglaicīgāk.

Atceraties tā sauktās “siltās dobes”? Pēc līdzīga principa mēs tagad veidosim “karstās” stādīšanas bedrītes. Nekā sarežģīta – tās sagatavo vienkārši un ātri.

Kas nepieciešams

Ņemam sauju obligāti pārzvēluša kūtsmēsla, pus spaini skaidas un salmus. Izrokam bedrīti dziļāku nekā parasti – apmēram par 10 centimetriem dziļāku. Ieliekam tajā visus šos komponentus, var arī sajaukt.

Pēc tam noteikti uzberam 10 cm biezumā augsnes slāni. Tas, ko mēs ielikām bedrītē, darbosies kā īsta krāsns – pārzvils un izdalīs daudz siltuma. Ja stādus ielikt tieši šajā siltajā “spilvenā”, to saknes vienkārši apdegs. Lai tā nenotiktu, mēs veidojam aizsargslāni no augsnes. Pēc šīs procedūras bedrīte ir pilnībā gatava – mūsu stādiem tajā būs ļoti silti un ērti.

Foto: ekrānuzņēmums

Vēl viens variants – pašus stādus sagatavot. Ir daudz preparātu, kas palīdz augiem pārciest stresa apstākļus. Tos var izmantot arī tad, ja laikapstākļi ir labvēlīgi – stādi tad ātrāk ieaugas un pielāgojas jaunajai vietai. Bet, ja laikapstākļi sagādā nepatīkamus pārsteigumus, bez šādas apstrādes neiztikt.

Izvēlieties tos līdzekļus, kuri patīk un kuriem uzticaties. Lietojiet pēc instrukcijas. Ir preparāti lapu apstrādei, ir sakņu sistēmai, daži paredz lietošanu abiem. Manuprāt, optimālais variants – apvienot bedrīšu “uzsildīšanu” ar apstrādi ar antistresa līdzekļiem. Rezultāts būs lielisks.

Lasi vēl: Saglabājiet kartupeļus svaigus līdz pat 3 reizēm ilgāk, izmantojot pārsteidzošu uzglabāšanas padomu

Ko vēl var ielikt bedrītē

Tas jau nav sildīšanai, bet gan augsnes bagātināšanai ar vērtīgām vielām. Principā, ja dobe ir sagatavota no rudens un bagātināta ar mēslojumu, piemēram, kompostu, tad neko papildus nevajag. Bet kā gan atteikties no tik lieliskas iespējas? Rokas pašas sniedzas dot mūsu tomātiņiem, pipariem utt. kaut ko “garšīgu”. Receptes ir dažādas, un bieži tās patiesi ir par kaut ko “garšīgu” – tieši no virtuves.

Piemēram, maize. Palicis kaut kas neapēsts? – Nemetiet ārā! Viss lieti noder! Godīgi sakot, pats tā nedaru, bet šis padoms bieži parādās. Maizi izkaltējam un pievienojam bedrītēm. Cik daudz? Esmu redzējis ieteikumu bērt pa litra burkai uz augu. Tad jau vajag pamatīgu bedrīti! Man šķiet, ka uz tādu “gardumu” sanāks skudras. Bet varbūt kļūdos?

Foto: Pixabay

Dažādi augļu un dārzeņu mizas. Tos var izmantot svaigus vai izžāvēt ziemas laikā un pat samalt pulverī. Svarīgi – nekaitēt! Lietojiet tikai piemērotas mizas. Piemēram, kartupeļu mizas neder tomātiem un baklažāniem – šīm kultūrām ir kopīgas problēmas un kaitēkļi, tāpēc var vairāk kaitēt nekā palīdzēt.

Bet, piemēram, banāni, bietes, burkāni ir pilnīgi droši. Kā rīkoties ar mizām? Ja tās ir sausas – bedrītē ieberam sauju. Ja nē – apjomu kā litra burka. Un – nesaspiest! Lai gaiss tiek visos slāņos un mizas vienmērīgi pārzvilst.

Trupējuši koki un piepes (trutlapji). Manuprāt, oriģinālākais variants – pat interesanti izmēģināt. Varbūt kāds jau to darījis? Iesaka katrā bedrītē ielikt pa tādai piepei. Tās satur daudz noderīgu vielu, kas pakāpeniski nonāks augsnē un baros mūsu augus. Turpat var pievienot arī sauju trupējušas koksnes efekta pastiprināšanai.

Par tādām pašsaprotamām lietām kā olu čaumalas vai komposts nerakstīšu – par to jau simts reižu runāts. Gribējās piedāvāt ko oriģinālāku. Ko Jūs par to domājat? Pastāstiet, kā rīkojaties Jūs, kad stādus jau jāizstāda, bet laikapstākļi to neļauj?