Dabiskie līdzekļi ir lieliski, ja zina kā tos izmantot – lūk iemesls kad noteikti nevar izmantot pelnus

Pelni nav vienādi, piemēram, veci pelni, kas ilgstoši gulējuši lietū vai mitrās telpās, zaudē savas sārmainās īpašības, kļūst nekaitīgi un maz noderīgi

Salīdzinu vecus un svaigus pelnus. Pārbaudīju vecos pelnus ar lakmusa papīru – nekādas reakcijas. Testa strēmelīte tikai sasmērējās, bet krāsu nemainīja. Savukārt svaigi pelni, tikko no krāsns vai ugunskura, var ļoti labi apdedzināt augus. Taču tieši tie ir visnoderīgākie – gan kā mēslojums, gan kā līdzeklis cīņai ar dažādām problēmām un kaitēkļiem.

Svaigu pelnu tests. Pelni ar ūdeni – tas ir spēcīgs sārmains šķīdums. Lakmuss iekrāsojās tumši zilā krāsā, kas atbilst pH 12 – stipri sārmainam šķīdumam.

Kaitējums no pelniem

Pavasarī mēs visi, vai lielākā daļa no mums, dedzinām augu atliekas un izmantojam pelnus. Tos var iearot augsnē vai apkaisīt redīsus un kāpostus pret krustziežu blusām. Man pašai gribas apkaisīt ērkšķogas pret miltrasu, bet attur kādas dārznieces stāsts. Ar šo gadījumu arī sākšu stāstu par koksnes pelnu kaitējumu.

Pelnus sijāju caur sietu. Kādu reizi dārzniece apstrādāja ērkšķogu krūmus pret miltrasu ar kalcinētās sodas šķīdumu. To ieraudzīja kaimiņiene un sākās apmēram šāda saruna:

– Ko dari? Kāpēc laisti ērkšķogas?
– Aplipušas ar miltrasu, apstrādāju.
– No tās labi palīdz koksnes pelni.

Mūsu dārzniece pēc sodas vēl pārkaisīja krūmus ar pelniem. Visi lapas apdega, pēc tam arī dzinumi. Ērkšķogas nācās apgriezt līdz pat zemei un audzēt no jauna. Interesanti, ka pēc tam viņa stāstīja par pelnu kaitīgumu un tagad baidās tos izmantot. Patiesībā vajadzēja izmantot tikai vienu līdzekli – vai nu sodu, vai pelnus. Sanāca dubulta deva ar diviem sārmiem pēc kārtas pa nabaga ērkšķogu.

Pelni apdedzina saknes. Sārms var apdedzināt trauslās, smalkās augu saknītes. Tāpēc, stādot kartupeļus ar asniem un saknīšu aizmetņiem, es pārstāju bērt pelnus bedrēs. Tāpat tos nebēru, stādot kāpostu, tomātu, paprikas, baklažānu, sīpolu u.c. stādus. Saknes jau tā ir traumētas, bet mēs vēl tās apdedzinām ar sārmu.

Pelni bedrē – nav laba doma. Tāpat nelieku pelnus stādīšanas bedrēs kociņiem un arī minerālmēslus. Visu šo iestrādāju iepriekš, rakšanas laikā, nevis pašā stādīšanas dienā. Aplaistu, lai granulas izšķīst un sajaucas ar zemi. Arī pelniem jādod laiks, lai sārmainība tiktu nodota augsnei, lai tie sajauktos un neitralizētos. Tikai tad stādu. Barošanai pelnus uzberu uz augsnes, sajaucu ar virskārtu, aplaistu. Vai arī izšķīdinu glāzi pelnu 10 litros ūdens un laistu, līdz nogulsnējumi nosēžas.

Apdedzinām kartupeļu bumbuļus ar pelniem. Bieža dārzkopju metode – pārgriezt kartupeļu stādāmos bumbuļus un, lai šķēlums nepūst, iemērkt pelnos. Pelni – tas ir sārms, kas sadedzina sulīgo griezuma virsmu un iesūcas iekšā. Apdeg aptuveni 1–2 cm slānis no šķēluma, ja ne vairāk, bumbuļa malas sakrunkulējas. Tātad asniem būs ievērojami mazāk barības vielu no bumbuļa.

Pārgrieztos bumbuļus izlieku ar šķēlumu uz augšu – tie arī tā labi apvīst. Ja jāgriež stādīšanas dienā, tad šķēlumu var pārkaisīt ar sausu pelnu putekli, lai apžūtu.

Apdegumi uz lapām. Ja sausos pelnus uzber uz sausām lapām – nekā slikta, bet arī nekāda labuma. Pelni kļūst sārmaini tikai saskarē ar ūdeni vai augsnes mitrumu. Pret krustziežu blusām redīsus vispirms aplaistu, tad apkaisu ar pelniem – redīsi nesadeg. Šādu apkaisīšanu labi panes arī zemenes. Pelni uz zemenēm – gan mēslojums, gan aizsardzība pret problēmkaitēm. Bet gurķiem var parādīties apdegumi – tiem lapas ir maigākas.

Pelni ir kaitīgi sārmainā augsnē

Esam pieraduši dzirdēt ieteikumus augsnes skābuma mazināšanai izmantot dolomītmiltus, kaļķi, pelnus. Bet šie līdzekļi ir noderīgi tikai skābās un vāji skābās augsnēs. Tomēr ir daudz dārzkopju, kuru augsne jau ir sārmaina – bieži no urbumu ūdens. Un šie dārzkopji turpina lasīt populārus padomus un katru gadu pievieno pelnus, kaļķi, dolomītu. Rezultātā tikai pasliktina situāciju – vēl vairāk sārmaino jau tā sārmaino augsni.

Lielākā daļa dārzeņu vislabāk aug neitrālās vai vāji skābās augsnēs. Testa strēmeles nemaina krāsu. Pelni – tāds materiāls dārzā, kas it kā ir, bet it kā nav. Tāpēc arī nepalīdz. Mēs visi, dārzkopji, mīlam pievienot pelnus augsnei. Ja kāds nemīl – uzrakstiet komentāros. Mīlam, jo kāds mums kādreiz ir iemācījis, ka pelnos ir gandrīz visa Mendeļejeva tabula. Tātad – lielisks dabīgais mēslojums. Turklāt pelni ir sārmaini – tie samazina augsnes skābumu. To šķīdums/uzlējums/spiede apdedzina sēnītes un pat bojā dažu kaitēkļu maigo ārējo slāni, piemēram, laputīm.

Lasi vēl: Sešas dāvanas sekas jeb kas var notikt ja tu kādam uzdāvini “sliktu” dāvanu

Kāpēc pelni nepalīdz

Kā vienmēr – kaut ko neizlasījām, nepaskatījāmies līdz galam vai arī mums nepateica līdz galam. Pelni ļoti viegli zaudē visas savas labās īpašības, ja pabijuši lietū vai ilgstošā mitrumā. Pelni lietū veido sārmu, kas uzreiz iesūcas zemē turpat, kur bija ugunskurs. Kopā ar ūdeni aizskalojas daudzas barības vielas. Turklāt mitrumā elementi veido savienojumus, oksidējas, nonāk dažādās ķīmiskās reakcijās savā starpā. Pat dzelzs mitrumā maina struktūru – oksidējas, sarūsē. Ko tad vēl lai saka par pelniem.

No pelniem sārms ir izskalots, mikroelementi aizskaloti vai mainījuši savu formulu. Atlikusi tikai bezjēdzīga putra. Pelni jāsavāc uzreiz pēc ugunskura izdzišanas un jāuzglabā slēgtā traukā. Pat ja lietus nav bijis – rīta un vakara rasas, paaugstināts mitrums tāpat ietekmē. Kā pārbaudīt pelnus – noderīgi vai bezjēdzīgi? To var izdarīt jebkurā dārza preču veikalā nopērkamu pH indikatoru palīdzību. Tie var saukties dažādi, bet izskatās līdzīgi kā lakmusa papīrs no ķīmijas stundām.

Tie var būt apaļās tūbiņās vai kvadrātveida iepakojumos. Manējās strēmeles jau vecas – vismaz trīs gadus. Derīguma termiņu neatradu.
Tāpēc vispirms pārbaudīju – vai darbojas. Paņēmu savu mīļāko citronu sulu un uzpilināju uz strēmeles. Strēmele kļuva rozā – tā tam jābūt. Pēc pH skalas – skābes iekrāso papīru sarkanā tonī. Tātad mana indikatora papīrs darbojas. Pārejam pie pelnu pārbaudes.

Lasi vēl: 5 svarīgi ieradumi, kas jāievieš pēc 45 gadu vecuma, lai palielinātu ilgmūžību

Eksperiments ar veciem pelniem

Pirmais paraugs – pelni no pirts krāsns, kuru netikām kurinājuši kopš pagājušā gada. Tātad – pelni nav bijuši lietū, stāvējuši telpā, slēgtā pelnu traukā. Paņēmu nedaudz pelnu tasītē, pievienoju lietus ūdeni, samaisīju. Iemērcu lakmusu. Lakmuss vecajos pelnos krāsu gandrīz nemainīja. Testa strēmele tikai samirka un sasmērējās. Pelni acīmredzami zaudējuši sārmainību, kļuvuši neitrāli. Lietot tos augsnes skābuma mazināšanai, kā arī pret kaitēm un kaitēkļiem – bezjēdzīgi.