Sešas dāvanas sekas jeb kas var notikt ja tu kādam uzdāvini “sliktu” dāvanu

Par to daudzi domā, bet baidās pateikt. Nedāviniet sliktas dāvanas. No sirds jums to iesaku un esiet patiesi

Slikta dāvana – tā ir nepatiesa dāvana. Kad dāvina tikai, lai “atzīmētos”. Vai arī lai atbrīvotos no nevajadzīgā. Es nerunāju par trūkumu, kad cilvēks par pēdējiem grašiem kaut ko nopērk. Es runāju par liekulīgām dāvanām. “Ņem, draudziņ, to, kas mums neder!” Vairs nevar, kā bērnībā, norādīt ar pirkstu un godīgi pateikt: šī ir kaut kāda muļķība, nevis dāvana! Es to negribu. Man tas nepatīk! Es gribu lelli vai konfektes. Gribu vilcieniņu! Vai pasaku grāmatu. Man tas nav vajadzīgs!

Nu jā. Neizskatīga litra izmēra smieklīgā krūze, no kuras nevar dzert. Pat uz galda to nolikt ir bail. Tā izskatās pēc tualetes poda. Un uz tās ir  biroja logotips. Koka neglīts telefona statīvs, sintētiskas zeķes, neinteresanta grāmatzīme, putekļaina svece ar iepriekšējā gada simboliku, lēta plastmasas vāzīte – tās ir sliktas dāvanas. – Ja tās dāvina cilvēks, kurš nav pilnīgā trūkumā.

Savukārt tieši trūcīgi cilvēki dāvina lietderīgu. Noada zeķes vai dūraiņus. Uzdāvina ievārījumu. Vai pāris konfektes un ābolīti. Izcep pīrāgu no sirds. Nabadzīgie cilvēki tieši saprot visu par dāvināšanu. Un nedāvinās plastmasas pelnu trauku galvas formā.

Un ir sešas sliktas dāvanas sekas

✅ Tās paliek atmiņā. Atmiņā paliek pat spēcīgāk nekā labās. Jo negatīvās emocijas iespiežas dziļāk. Vilšanās – tās ir negatīvas emocijas. Un jūs neviļus tiksiet atcerēts kā slikta dāvinātāja avots. Attiecības, visticamāk, neuzlabosies.

✅ Dāvinātājs pamudina saņēmēju uz liekulību. Jo jāpasaka paldies par nevajadzīgo vāzīti vai suvenīru. Cilvēks nav priecīgs. Viņš domā, kur šo muļķību “notirgot”! Viņš ir vīlies, kā bērnībā. Viņš taču sniedza roku pēc kaut kā laba! Dāvana – tas ir kaut kas labs! Bet saņēma lūk šo. Bet jāpateicas. Mēs taču esam pieklājīgi cilvēki!

Un cilvēks liekulīgi saka paldies, izliekas priecīgs. Labi, pateikties pieklājīgs cilvēks tiešām ir pelnījis. Tā ir etiķete. Tāpat kā sasveicināties. Bet izlikties priecīgam – tā jau ir liekulība. Uz ko jūs vedina slikta dāvana. Būsim godīgi: tā ir slikta dāvana.

✅ Tas, kurš saņēmis sliktu dāvanu, to izmetīs. Vairot mantu krāvumus. Izmetīs cita darbu. Sveci taču kāds izgatavoja, strādāja? Un par to tika samaksāts ar nopelnītu naudu – kas pārvērtās par atkritumiem… Tā ir darba un labuma profanācija.

✅ Sliktākajā gadījumā cilvēks pats šo nevajadzīgo lietu pār­dāvinās citiem. Lai atbrīvotos. Un izskatītos labs un dāsns. Tā rodas slikto dāvanu ķēde. Un nelāgu rīcību ķēde. Liekuļošanas un profanācijas.

✅ Dažreiz šāda dāvana ir necieņa. Necils un nevajadzīgs priekšmets. Un attiecības sabojāsies. Lai gan taču tika pasniegta dāvana!

✅ Un visbeidzot – tās ir viltotas attiecības. Dāvanas imitācija. Lai izskatītos laipnāks un dāsnāks, bet atdotu kaut ko nevajadzīgu. “Es taču uzdāvināju! Es esmu labs!”

Dāvināsim viens otram labas dāvanas. Īstas. Lai arī lētas, bet derīgas. Garšīgas vai priecīgas. Noderīgas dzīvē. Tās, kas iepriecinātu arī mūs pašus. Nav naudas – tad labāk nedāviniet. Nekas traks. Ir nauda – nopērciet derīgu dāvanu. Tādu, kādu pašiem būtu patīkami saņemt. Vai jūsu bērniem. Lūk, galvenais kritērijs – tas pats zelta morāles likums: nedari citiem to, ko negribi sev.

Vai arī uzdāviniet naudu – tagad tas ir pieņemts. Un patīkami! Cilvēks pats nopirks, ko vēlas, un par jums paliks vislabākais iespaids. Naudai visi priecājas – to jau sen pamanījām. Gan vecīši, gan pieaugušie, gan bērni. Ja nav vēlmes vai iespējas – labāk vienkārši apsveikt, bet neko nedāvināt.

🍀Jo svešs cilvēks neatcerēsies, ka nav saņēmis dāvanu. Jums nav pienākums dāvināt! Tas jādara no sirds. Un ja ir iespēja. Cilvēki neatceras dāvanas trūkumu; protams, sveši cilvēki. Viņiem tuvinieki uzdāvinās arī bez jums. Pietiek ar apsveikumu vai pateicību, ja nav iespējas uzdāvināt ko labu.

Un tās dažas naudiņas, ko gribējāt iztērēt vāzītei vai kā it kā šokolādei no sojas – novirziet kādam labam mērķim. Šie daži eiro kopā ar citiem līdzekļiem var reāli kādam palīdzēt. Vai nosūtiet ziedojumu kādam labam darbam. Kopā ar citiem tas veidos labu summu dāvanai. Cilvēks priecāsies. Nopirks bērnam īstu šokolādi…

Lasi vēl: Noskaidro kādus cilvēkus nedrīkst “laist sev klāt” un kas liecina par to, ka šāds cilvēks tev tuvojas

Un sliktas lietas labāk nepār­dāvināt. Atstājiet tās pie atkritumu tvertnes. Varbūt kādam tas būs vajadzīgs. Varbūt kāds cilvēks to aiznesīs uz savu būdiņu ģimenei. Lai gan maz ticams. Tās ir nederīgas lietas. Pilnīgi.

Saprotiet – lētu sveci vai tukšu kastīti cilvēks atcerēsies. Pagājušā gada kalendāru, beidzies derīguma termiņa zefīrs, svece vai putekļaina plastmasas vāzīte. Kā viņam nācās slēpt vilšanos un liekulību.

Liekulīgas dāvanas – tie ir dāvanu aizstājēji. Aizstājējs sviestam, smaržām, kakao, gaļai. Viltota dāvana. Priekšmetiska vēstule: redzi, cik augstu es tevi vērtēju. Vari pateikties! Būsim patiesi un dāsni. Patiesi – vienmēr. Dāsni – ja iespējams. Un arī pret jums, lai ir dāsni un patiesi.

Lasi vēl: Kā apturēt tomātu lakstu puvi agrīnā stadijā neizmantojot ķīmiskus līdzekļus

Un nevairojam krāmus, neatbalstīsim slikto dāvanu ražotājus, nevilsim labus cilvēkus un nenesīsim viltotas ziedojuma lādes. Agrāk dāvanu dāvināja aizsargājošajiem gariem. Senajiem dieviem. Un tikai vēlāk – viens otram. Ar sliktu dāvanu varēja izsaukt dievu dusmas. Tā bija pagāniska ticība. Bet tai ir dziļa jēga.

Dāvana – tā ir neliela ziedošana. Nesavtīgs labu jūtu izpaudums. Draudzības un mīlestības izpausme. Un nav jāizbojā dāvanas jēgu. Lai no dzīves vēlāk pašam neatskanētu tas pats – nevajadzīgs un viltots…