3 slēptas kļūdas kāpēc ievārījums paliek šķidrs, kļūst tumšāks, zaudē garšu, aromātu

Un kā saglabāt svaigu ogu garšu un smaržu…bieži vien tikai ziemā atverot burciņu saprotam, ka nu ir drīzāk sula ne ievārījums

Jā, kā burtiski „nesabojāt visu ievārījumu” – kā novārīt ideālu ievārījumu. Biezu, dzidri rubīnsarkanā, vai vienkārši cēlā krāsā – un saulē mirdzošu. Tādu, kas netumšojas, nekļūst neskaidrā krāsā – un kas saglabā patiesu garšu un aromātu. Par mūsu kļūdām – un nelieliem knifiem ideāla ievārījuma pagatavošanā.

Kļūda Nr. 1. Pārāk labi nomazgātas ogas

Šķiet nedaudz jokaini vai ne? Kā gan var nomazgāt “pārāk labi”?! Pat vienkārši nomazgātas. Ja runājam tieši par aveņu ievārījumu tad ir jāzina, ka aveņu mazgāšana nav ieteicama vairāku iemeslu dēļ.

1.Tās uzsūc daudz ūdens. Ogas zaudē formu – no tādām avenēm nekad nesanāks ievārījums ar veselām ogām.

2.Tās zaudē sulu, pārvēršoties putrā. Turklāt ogām vēl vairākas stundas jāpastāv, pārkaisītām ar cukuru.

3.Mēs tāpat avenes pilnībā nenomazgāsim – tikai samitrināsim. Tas tās nepadara tīrākas 🙂

Tāpēc es par aveņu tīrību neuztraucos – nemazgāju tās. Jo īpaši, ja tās ir pašas audzētas, no sava dārza. Uzberu cukuru un atstāju uz vairākām stundām vai visu nakti – lai ogas izdala sulu.

Kļūda Nr. 2. Ūdens un cukura pievienošana

Ogas jāvāra to pašu sulās. Cukuru ievārījumam vislabāk pievienot pa daļām. Sulas avenēm, zemenēm un ogām kopumā ir pietiekami – un ūdens pievienošana tikai atšķaidīs garšu, samazinās aveņu sulas, garšas un aromāta koncentrāciju.

Ja ogas pārkaisīt ar cukuru, jau pēc dažām stundām izdalīsies ļoti daudz sulas – pietiekami ievārījuma vārīšanai. Daudzi to pat nedaudz novāra, lai sabiezinātu. Ko darīt, ja sulas ir pārāk daudz? Kad ievārījums sāk vārīties, var pievienot vēl nedaudz svaigu aveņu – un arī cukuru, ievērojot proporcijas.

Par cukuru: aveņu ievārījumu vāra gan proporcijā 1:1, gan 1:3 – atkarībā no gaumes. Taču visu cukura daudzumu pievienot uzreiz ir pārsteidzīgi. Kāpēc?

Biezs sīrups ātri piedeg – un avenes kļūst tumšas, zaudē skaisto krāsu. Karamelizācijas laikā, īpaši, ja vāram ilgāk par 2–3 minūtēm, vairāk zūd svaigo aveņu aromāts un garša. Ir jāmaisa nepārtraukti – bet, ja vēlamies saglabāt ogas veselas, tas neizdosies. Ko darīt? Pārkaisīt ogas ar ⅓ vai līdz pusei no kopējā cukura daudzuma. Atlikušo pievienot pakāpeniski vārīšanas laikā. Taču – avenes vislabāk nevārīt.

Kļūda Nr. 3. Avenes labāk nevārīt

Burtiskā nozīmē 🙂 Šo metodi dažkārt sauc par „piecminūti”, taču neesmu pārliecināta, ka tas atbilst. „Piecminūte” ir tad, kad ogas ātri pavāra. Šīs metodes būtība ir cita: nevārīt, bet ļaut avenēm uzvārīties, noņemt putas – un izslēgt uguni. Kad pilnībā atdzisis, atkal uzsilda līdz vārīšanās temperatūrai.

Lasi vēl: Parastās apavu bahilas pērku maisiem, dalos ar labākajiem trikiem, ko izmantot ikdienas sadzīvē

Šādi atkārto vairākas reizes – apmēram 3–4 reizes –, līdz apnīk. Un līdz ievārījums kļūst biezs. Tas ir sabiezināšanas veids – kas saglabā ogu formu, krāsu, garšu un smaržu. Ogas nesabrūk. Nav nepieciešams maisīt. Pat ilgākas termiskas apstrādes laikā avenes nekļūst tumšas, nezaudē svaigo aromātu.

Nav jāvāra ilgi – kad atdziest, ievārījums kļūst biezs pats no sevis. Gan iztvaikojot šķidrumam, gan pateicoties avenēs esošajiem pektīniem. Cukuru var pievienot pakāpeniski – plānā straumītē, vairākos piegājienos. Un uzmanīgi iemaisīt ar koka lāpstiņu. Tā es vāru aveņu ievārījumu – un ne tikai. Arī zemeņu, upeņu ievārījumu, pat tomātu mērci. Bet – tā jau ir cita stāsta daļa. Mūsu šī brīža stāsts ir par kļūdām, kas traucē aveņu ievārījumam kļūt ideālam.