5 skaistu dārza celiņu iespējas jeb ko likt starp dobēm vai siltumnīcā

Manā dārzā neskaitot siltumnīcu parādījušās augstās dobes un starp tām pilnīgi prasās izveidot kādas taciņas – lūk idejas

Negribēju rakstīt par dabīgajiem, dabas materiāliem veidotajiem segumiem, bet tad par tiem tik un tā rakstīs komentāros. Lai netērētu laiku skaidrojumiem tur, labāk jau uzreiz paskaidrošu šeit, kāpēc tie man nepatīk — un arī daudziem citiem dārzkopjiem.

Zemes taciņas

Kāds lasītājs rakstīja, ka, ja prasmīgi pieliek roku, tad celiņus vispār nevajag segt ar neko. Viņa variants — regulāri ravēt nezāles ar īpašu instrumentu – ravētāju vai sakņu izvilcēju. Bet būtība nav tur.

Pirmkārt, tas prasmīgais roku pielikums jāveic regulāri, vairākas reizes sezonā. Bet mans mērķis — mazāk strādāt dārzā un vairāk atpūsties.
Otrkārt, zemes celiņi lietū kļūst dubļaini un slideni. Es taču vēlos iziet no mājas čībās vai basām kājām jebkuros laika apstākļos, aiziet līdz jebkurai dobei, lai noplūktu zaļumus vai dārzeņus zupai vai salātiem, nevis nest mājās uz krokšiem kilogramiem dubļu.

Zāles taciņas

Nezāles šādās taciņās nopļauj vai apgriež ar kapli. Tās aug nevienmērīgi – veidojas pauguri un kaili pleķi. Man tādas taciņas bija visus iepriekšējos 30 gadus. Nepievilcīgi, netīri, un prasās atkal tās prasmīgās rokas – ne vienreiz vien sezonā. Manas rokas un acis jau no šādas  ainavas ir nogurušas. Gribas ko vieglāku, skaistāku un modernāku. Tāpēc turpinājumā apskatīšu segumus taciņām un celiņiem, kas man šķiet simpātiski.

1. Ģeotekstils

Manas dobes vasarā, starp tām melns ģeo tekstils. Ņemam blīvu ģeo tekstilu – vismaz no 100 g/m². Tas man jau 3 sezonas kalpo. Pa to var staigāt. Protams, tas nav mūžīgs materiāls – kādreiz būs jāmaina. Virsma nosmērējas ar dubļiem. Ja to nemēž, var izaugt nezāles. Bet ar slotu pamāt tomēr ir vieglāk un patīkamāk nekā darboties ar kapli, trimmeri vai sakņu izvilcēju. Un es slauku tikai trīs reizes sezonā – pavasarī, vasarā un rudenī no nobirušām lapām un skujām. Turklāt izskatās glīti, staigāt ir ērti un neslīd.

2. Bruģa plāksnes

Bruģa plāksnes – tas bija pirmais, kas ienāca prātā. Vienkārši zem tām arī jāklāj ģeotekstils. Noklājām – un atteicāmies no plāksnēm. Plāksnes ir smagas, vajag daudz, kopējā summa visiem celiņiem sanāk dārga. Protams, var pamazām tās iegādāties visam dārzam. Bet! Zem bruģa jālīdzina zeme – darbietilpīgi.

Pašas plākšņu ieklāšana pēc visiem noteikumiem – ar smilšu vai šķembu pamatu, ar apmalēm – prasa daudz laika, spēka un naudas.
Starpiņas starp plāksnēm jāaizpilda ar šuvju pildījumu – tas jāpērk vai jāsagatavo pašiem. Citādi tur uzkrājas netīrumi, ieaug nezāles un bruģis aizaug. Tātad arī apkope ir laikietilpīga un grūta. Un man vizuāli bruģis starp dobēm ne īpaši patīk.

3. Mākslīgais zāliens

Šī ideja man šobrīd ļoti patīk. Sākšu realizēt pavasarī. Mākslīgā zāle tiek klāta virsū ģeotekstilam, kas pagarina abu kalpošanas laiku. Mākslīgā zāliena sortiments ir milzīgs – atšķiras pēc platuma, šķiedras garuma, nokrāsas, cenas. Izvēloties orientējos pēc atsauksmēm. Ir arī lēti varianti ar labām atsauksmēm: izturīgi, ilgmūžīgi, patīkami staigāšanai pat basām kājām, neizbalē u.c.

Instrukcijā rakstīts, ka nedrīkst staigāt pa mākslīgo zāli zem nulles temperatūrām. Var tīrīt ar cietu birsti pa šķiedras virzienu. Domāju, ka varēs mazgāt ar spiediena šļūteni. Vai pat satīt, izpurināt, nomazgāt un izžāvēt uz žoga. 🙂 Galu galā, manu celiņu platums starp dobēm ir tikai 50–60 cm, garums – 3 m.

4. Gumijas dārza celiņi

Tikko jau gandrīz nopirku šādus celiņus kādā interneta tirgū. Dārgi, bet ļoti ilgmūžīgi. Tomēr man ir tendence paslīdēt un nokrist. Īpaši lietus laikā – uz slapjas gumijas nav droši. Sāku meklēt rievotus variantus. Šis izskatījās pieņemams. Atradu līdzīgu gumiju savā pilsētā, salīdzināju cenas, pataustīju.

Vietējā vēl dārgāka. Šie izciļņi – tikai pāris milimetru augsti, turklāt paši gludi un slideni. Ja es pa tiem iešu ar čībām, kuriem pieķērusies slapja zeme, noteikti paslīdēšu. Jo man taču ne visur ir celiņi un augstās dobes – atstāju arī vienkāršu zemi kartupeļiem. Domāju, ka tādu gumiju varētu klāt ģeo tekstila vietā, bet virsū vajadzētu kaut ko raupjāku – piemēram, to pašu mākslīgo zālienu. Kopumā – dārgi un slideni. Pagaidām atteicos.

5. Grants dārza celiņi

Ideju dzirdēju komentāros. Bet man tā vispār nepatīk. Mani kritizēja, ka gribu ar akmentiņiem aizbērt puķu dobi – bet celiņš ir vēl lielāks laukums. Turklāt pa tiem jāstaigā. Akmeņi lipināsies pie apaviem, iekritīs zolēs un iznēsāsies pa visu teritoriju, īpaši, ja ir vietas, kur staigājam ne pa celiņiem, bet pa zemi. Vēl vairāk – akmeņus celiņos būs grūti nomazgāt, iztīrīt no dubļiem, lapām, zemes. Viss šis kļūs par auglīgu augsni nezāļu sēklām. Protams, šādus celiņus var apstrādāt ar herbicīdiem, kad sāk aizaugt. Smiltīm ir tie paši mīnusi. Bet pa tām vismaz ir patīkami staigāt.

Lasi vēl: !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Ekonomiskie varianti

Kur gan ņemt tik daudz naudas, lai uzreiz noklātu visus celiņus dārzā? Uz visu vienlaikus nepietiks. Tāpēc, kamēr plāns tiek īstenots, materiāli tiek iepirkti pamazām, un pa to laiku celiņus var noklāt ar veciem, jau pieejamiem materiāliem. Dārzkopji komentāros iesaka:

-kartonu;

-vecu ruberoīdu;

-linoleju ar gludo pusi uz leju, lai neslīd;

-vecu paklājsegumu.

Es vienu platu celiņu noklāju ar baltu, vecu un saplēstu agro plēvi. Visa sezona pagāja – nekas tam nenotika. Neizskatās glīti, bet vismaz visu vasaru nav jāpieliek roka. Un staigāt nav ne slideni, ne netīri, bet mīksti un patīkami. Piedāvājiet arī savas celiņu un taku idejas! Ar ko jūs tos pārklājat – uz laiku vai pastāvīgi, skaisti un praktiski?