4 veidi, kā padarīt smagu augsni irdenu un auglīgu un kā uzlabot pat māla augsni

Ne visiem ir paveicies iegūt zemi ar vieglu un irdenu augsni – daudziem tā ir smaga un mālaina. Taču ir lieliski veidi, kā šādas augsnes uzlabot, padarīt tās piemērotas dārzeņu, ogulāju, kā arī augļu koku audzēšanai

1. Veids – organisko vielu iestrāde

Jāizmanto labi sadalījušies kūtsmēsli vai nobriedis komposts. Regulāri iestrādājot kompostu vai kūtsmēslus, augsne kļūst daudz vieglāka, irdenāka un auglīgāka. Kūtsmēslos un kompostā ir galvenie barības elementi: slāpeklis, fosfors un kālijs, kā arī dažādi mikroelementi, kas nepieciešami normālai augu attīstībai.

Kad iestrādāt: kompostu vai kūtsmēslus var iestrādāt zemē rudenī vai pavasarī. Rudenī tos ieteicams iestrādāt tajās vietās, kur plānots uzreiz stādīt kultūras, piemēram, ziemas ķiplokus, zemenes, sīpolus (sīksīpoliņus). Tāpat šādu organisko mēslojumu liek bedrēs, stādot augļu kokus un krūmus.

Devas: lai uzlabotu augsnes struktūru, gatavojot dobes, nepieciešams vismaz viens 10 litru spainis sadalījušos komposta vai kūtsmēslu uz vienu kvadrātmetru. Ja šādu organisko mēslojumu lietosiet katru gadu, tad jau pēc dažiem gadiem augsne ievērojami uzlabosies – pēc lietus neveidosies cieta garoza, tā būs vieglāk apstrādājama, bet ražas kļūs ievērojami bagātākas.

2. Veids – zaļmēslojuma (siderātu) sēšana

Kā zaļmēslojumu izmanto dažādas kultūras. Galvenokārt tās ir krustzieži: baltās sinepes, rapsis, eļļas rutks. Sēj arī facēliju, zirņus, griķus un citus augus. Siderāti ļoti labi irdena augsni un arī uzlabo tās veselīgumu.

✔ Cik bieži sēt: siderātus var sēt visu sezonu – no pavasara līdz rudenim. Sējumu var veikt vairākas reizes sezonā. Kad siderāti izauguši, tos nopļauj, iestrādā augsnē un sēj atkārtoti.

✔ Kad iestrādāt: siderātus jāiestrādā augsnē savlaicīgi – vislabāk to darīt pirms ziedēšanas, kad augiem ir laba zaļā masa. Ja tie pārauguši, jau sāk vai beidz ziedēt, stublāji kļūst cieti, augi izsūc no augsnes daudz barības vielu, un tas nāk par sliktu. Tāpēc sējumu pļaujiet un iestrādājiet savlaicīgi.

Lasi vēl: Kā pasargāt vējstiklu no šķembām uz ceļa — vienkārši dzīves ieteikumi

✔ Pirms iestrādes: nepieciešams nopļaut, sasmalcināt un tikai pēc tam pārrakt augsni. Taču pirms rakšanas zaļā masa obligāti nedaudz jāapžāvē. Ja iestrādā ļoti svaigus augus, var sākties pūšanas procesi un augsnes paskābināšanās – tas kaitēs dārzam. Tāpēc – nopļaujiet, sasmalciniet, apžāvējiet un tikai tad ierociet. Šādā gadījumā augsne uz to labi reaģēs.

✔ Mēslojuma aizstājējs: daudzi dārzkopji nezina, ka siderāti var aizstāt kūtsmēslus. Ja dārzs ir liels, kūtsmēslu vajadzēs daudz, un tie maksā dārgi. Sējot, piemēram, ziemas rudzus vai ziemas rapsi rudenī, pavasarī šie augi agri sāks augt, veidos zaļo masu un pēc iestrādes augsnē pilnībā aizstās kūtsmēslus. Augsne būs auglīga, un raža – lieliska.

3. Veids – augsnes kaļķošana

Kā zināms, lielākā daļa dārza kultūru dod priekšroku viegli skābai vai neitrālai augsnei. Skābā augsnē (pH < 5) dārza augi aug slikti – tajā grūti uzņemt barības vielas.

✔ Ar ko kaļķot: tāpēc reizi vairākos gados jāveic augsnes kaļķošana. Šim nolūkam izmanto kaļķi, krītu, dolomītkaļķi. Var izmantot arī koksnes pelnus. Atkarībā no augsnes skābuma, norma ir 40–50 kg uz vienu simts kvadrātmetru.

✔ Pakāpeniska iestrāde: šāda materiāla lietošana strauji maina augsnes līdzsvaru, tādēļ labāk kaļķot pakāpeniski – katru gadu nelielās devās. Tad pH līmenis mainās lēnām, un augiem tas ir mazāks stress.

✔ Nepareizas kombinācijas: kaļķošanas laikā jāņem vērā arī citu mēslojumu lietošana. Nedrīkst kaļķot vienlaikus ar slāpekļa mēslojumu – sārmainā vidē slāpeklis iztvaiko, un augi to neuzņem. Tāpat nedrīkst vienlaikus iestrādāt fosfora mēslojumu (piemēram, superfosfātu) – fosfors pārvēršas formā, kas augiem nav pieejama. Mēslojumu pēc kaļķošanas drīkst lietot ne agrāk kā pēc divām nedēļām, vēl labāk – vēlāk.

Lasi vēl: Es noplūcu gurķu apakšējās lapas un katru sezonu zaudēju 70% ražas, vectēva metode nedarbojas

4. Veids – koku lapas

Rudenī dārzā uzkrājas daudz lapu. Tās arī var izmantot augsnes bagātināšanai ar organiku un auglības uzlabošanai. Lapas var savākt un ierakt dārza dobēs. Augsnes mikroorganismi un sliekas rudens, ziemas un agrā pavasara laikā tās pārstrādās, veidos humusu, un nākamajā gadā augi saņems labu barību. Augsne kļūs irdenāka.

Taču ar lapām jābūt piesardzīgiem. Nevajadzētu izmantot ozola vai valrieksta lapas – tās satur vielas, kas kavē citu augu augšanu. Šīs lapas labāk likt kompostā, sajaucot ar citiem augu atkritumiem – šādā gadījumā nekāda kaitējuma dārzam nebūs.