Latvijā labi zināmā aktrise Zane Daudziņa skaļi pateikusi, ko domā par pensijām mūsu valstī

Aktrise Zane Daudziņa, kuru skatītāji iemīļojuši kā Helēnu no seriāla “UgunsGrēks”, ir viena no sabiedrībā zināmām personībām, kas nebaidās sociālajos tīklos runāt par sabiedrībā aktuālām un sāpīgām tēmām – tostarp netaisnībām, kas skar arī seniorus.

Nav noslēpums, ka daudzi Latvijas pensionāri spiesti izdzīvot ar ļoti pieticīgiem ienākumiem. Taču sabiedrībā ir arī tādi seniori, kuru pensijas pārsniedz vairākus tūkstošus eiro mēnesī – viņu ienākumi šķiet gluži vai pasakaini, salīdzinot ar lielāko daļu pensionāru.

Sākot ar 2025. gadu, Latvijā ir ieviests paaugstināts neapliekamais minimums pensijām – līdz 1000 eiro. Pensijas daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek piemērots 25,5% iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Lai gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ievērojot datu aizsardzības prasības, neatklāj, kuri konkrēti cilvēki saņem šīs lielās pensijas, ir zināms, ka 2024. gadā pensiju Latvijā saņēma 436 932 personas. Vidējā pensija bija 580,96 eiro mēnesī, bet vidējais pensionāra vecums – 75 gadi. Vidējais darba mūžs – aptuveni 39 gadi.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jaunākajiem statistikas datiem, šobrīd Latvijā desmit lielāko pensiju saraksts ir pārsteidzošs. Lūk, šis TOP 10:

44 000 eiro mēnesī

10 400 eiro mēnesī

9 900 eiro mēnesī

9 000 eiro mēnesī

9 000 eiro mēnesī

8 700 eiro mēnesī

8 000 eiro mēnesī

7 700 eiro mēnesī

7 600 eiro mēnesī

7 400 eiro mēnesī

Šie skaitļi izsaukuši plašu rezonansi sabiedrībā, tostarp arī pazīstamās aktrises Zanes Daudziņas komentārus. Savā ierakstā sociālajos tīklos viņa pauž sašutumu:

“Tik netaisnīga izšķērdība nudien ir absurda. Ir nepieciešami pensiju griesti, citādi valsts pret atsevišķiem pilsoņiem ir nesalīdzināmi dāsnāka nekā bagātajās Eiropas valstīs.”

Zanes teiktais izraisījis plašu diskusiju vilni – cilvēki ne vien izsaka savus viedokļus, bet arī dalās ar konkrētiem piemēriem un datiem par maksimālajām pensijām citās Eiropas valstīs. Šī tēma acīmredzami skar daudzu nervu – jo īpaši, ja salīdzina vidējo pensiju Latvijā ar šiem ievērojamajiem izņēmumiem.

Aktrise Zane Daudziņa savā ierakstā turpina paust sašutumu par milzīgajām pensijām, kas tiek izmaksātas atsevišķiem cilvēkiem Latvijā:

“Ja nemaldos, jau iepriekš biju šokēta, uzzinot par kādu pensiju 19 000 eiro apmērā. Toreiz mēģināju noskaidrot, un, cik atceros, runa bija par kādu bijušo Liepājas metalurga vadītāju. Viņš, šķiet, laikā ap 1996.–1999. gadu sev bija ‘ierakstījis’ pusmiljonu latu algas, un tagad mēs visi par to maksājam.”

Viņa arī piebilst, ka šādu “apdāvināto” pensiju saņēmēju vidū esot arī kāds Ventspils uzņēmējs.

“Ja jau vismaz pārējiem pensionāriem, kuri visu mūžu godīgi strādājuši, būtu nodrošināts kaut minimāls iztikas līmenis – piemēram, 1000 eiro mēnesī –, tad būtu saprotami. Bet valstī, kurā skolotāji un medmāsas skaita katru centu, vienlaikus maksāt vienam cilvēkam pensiju 44 000 eiro mēnesī jeb vairāk nekā pusmiljonu gadā, ir vienkārši – ‘Aizspogulija’.”

Daudziņas teiktais izraisījis spraigas diskusijas – īpaši par nepieciešamību ieviest pensiju griestus. Viņa atgādina, ka pensija ir valsts pabalsts, nevis atlīdzība bez robežām, un uzsver, ka daudzās attīstītās valstīs šādi griesti jau sen ir ieviesti:

“Vācijā maksimālā valsts pensija ir ap 5000 eiro. Bagātajā Luksemburgā – ap 10 000. ASV arī – kaut kur ap 3000 plus mīnus. Pārējo cilvēki uzkrāj privātos pensiju fondos. Lūdzu, tie, kuri iebilst pret pensiju griestiem – pagooglējiet un uzrakstiet kaut vienu valsti, kur tādu nav. Mēs dzīvojam postpadomju absurda paliekās.”

Viņas aicinājums noslēdzas ar ironisku piezīmi – lai skolotāji komentāros uzraksta, cik ir viņu pensija.

Zviedrijā ir ieviesti gan maksimālās pensijas griesti (aptuveni 2500 eiro mēnesī), gan arī iemaksu griesti – lai novērstu pārmērīgu valsts pensiju pieaugumu un nepieļautu ārkārtīgi lielas pensijas no valsts budžeta. Tajā pašā laikā arī tiem iedzīvotājiem, kuri vispār nav strādājuši, Zviedrija nodrošina minimālo pensiju – ap 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tas liek uzdot pamatotu jautājumu: kādēļ gan cilvēkam, kurš visu mūžu ir labi pelnījis un attiecīgi maksājis lielus nodokļus, nebūtu tiesību saņemt attiecīgi lielāku pensiju? Pensiju aprēķini taču pamatā balstās uz reālām sociālajām iemaksām, nevis izdomātiem skaitļiem.

Teorētiski šāda pieeja ir pamatota – sevišķi, ja valsts budžets būtu pietiekami stabils un apjomīgs, lai spētu vienlaikus nodrošināt arī cienījamu ienākumu līmeni visiem pārējiem pensionāriem. Taču realitātē, kamēr valsts finanšu resursi ir ierobežoti un vairumam senioru pensijas knapi sasniedz iztikas minimumu, rodas jautājums par solidārāku un taisnīgāku naudas pārdali.

Ne mazums cilvēku atgādina arī par situācijām, kur dažas no šīm tā dēvētajām “zelta pensijām” ir tikušas iegūtas, izmantojot likuma nepilnības vai pat atklāti negodīgus mehānismus – īpaši 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā. Tolaik atsevišķi vadītāji un ierēdņi sev formāli noformēja milzu algas, kas vēlāk kalpoja kā bāze astronomiskām pensijām. Tas tikai vēl vairāk pastiprina sabiedrības neizpratni un sašutumu.