Kur patiesībā nevar stādīt ābeles- pareizās vietas izvēle koku stādīšanai

Rudens ir labvēlīgs laiks augļu koku stādīšanai, tomēr tam vajag laicīgi sagatavoties un zināt, kur tās labāk nestādīt

Pirms stādīšanas ir svarīgi pārdomāt daudzus sīkumus, īpaši ņemot vērā vietas, kurās nedrīkst stādīt ābeles. Ābeles nedrīkst stādīt tīrā mālā vai neapstrādātā kūdras augsnē. Šādos augsnes veidos rudenī un pavasarī veidojas ūdens uzkrāšanās. Ūdens uzkrāšanās augsnē ir bīstama augļu koku sakņu sistēmai, īpaši jaunajiem stādiem.

Ja rudenī ābele tiek iestādīta mālā vai kūdras augsnē, tās saknes var izmirkt. Rezultātā stāds var neizturēt ziemu. Bet pat ja tas izdzīvo, tas augs slikti un lēni. Tāpat ābeles nedrīkst stādīt atklātās vietās. Ap augļu kokiem jābūt stādījumiem, kas pasargā no aukstiem ziemas vējiem, kas var kaitēt ābelēm. Noteikti nevajadzētu ābeles stādīt pie māju, ēku tuvuma. Tomēr tas ir koks un tam ir lielas saknes, kas var ietekmēt mājas stāvokli.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka uz kokiem dzīvo putni. Tīri vizuāli putni var apsmērēt mājas fasādi, jumtu. Vispār koks kā tāds nav stādāms tuvu pie ēkas. Arī tas fakts, ka mājas ne vienmēr tiek celtas labā, auglīgā augsnē.

Labākā vieta ābelei

Pirms ābeles stādīšanas ir svarīgi laikus izvēlēties piemērotu vietu, jo koks aug vietā vairāk nekā 60 gadus. Ka arī rūpīgi izvēlaties šķirni, garšīgi āboli ir tie āboli, kas jums garšo, ne citiem. Ja jums ir jauns zemesgabals un vēl nav skaidrs, kur kas tiks būvēts, labāk jau iepriekš izveidot plānu, kur paredzētas ēkas, dārzs un augļu dārzs.

Gruntsūdeņu līmenim jābūt ne tuvāk kā 1,5 metri. Vieta ābeles stādīšanai jāizvēlas līdzena vai uz neliela paaugstinājuma, bet nekādā gadījumā ieplakā. Attālums starp ābelēm — 3 metri. Aizsarg stādījumiem jāatrodas vismaz 10–15 metru attālumā no ābelēm.

Mana dārza stūrītis

Pirms ābeļu stādīšanas vēl ir svarīgi ņemt vērā ābeļu šķirnes. Lielākā daļa šķirņu ir pašneauglīgas, t.i., to apputeksnēšanai nepieciešamas citas apputeksnētāju šķirnes. Tāpēc rūpīgi jāizpēta šķirņu raksturojumi un vajadzības gadījumā jāstāda arī apputeksnētāju šķirnes. Dalieties komentāros — vai plānojat stādīt ābeles? Un atcerieties: dārziņš nav tikai darbs un piepūle, bet arī vieta atpūtai un relaksācijai.

Pat nelielā lauku īpašumā ir vieta vairākiem augļu kokiem un ogu krūmiem. Mūsdienu ainavu dizaina tendences piedāvā kopīgu dekoratīvo un augļaugu audzēšanu, tai skaitā arī plašu skuju koku un lapkoku krūmu sortimentu. Ko sniedz šāda kaimiņattiecība?

Dārzeņu stādījumu saderība ir daudz labāk izpētīta nekā koku savietojamība. Labas un sliktas kaimiņattiecības starp kokiem un krūmiem nereti tiek interpretētas kļūdaini, un dažiem augiem tiek nepamatoti piešķirts “nesaderīgu” sugu statuss.

Koku nesaderības iemesli

No kā izriet uzskats, ka atsevišķus kokus nevajadzētu stādīt citu tuvumā? Vairumā gadījumu runa ir par konkurenci par gaismu, ūdeni un barības vielām, un tikai retos gadījumos — par spēju kavēt citu augu augšanu. Kopstādījumos jāņem vērā arī koku augšanas ātrums, to prasības pēc mitruma, kā arī kopīgās slimības un kaitēkļi.

Konkurence. Ja visiem augiem pietiek vietas saules gaismai un sakņu sistēmas attīstībai, kā arī pietiekami daudz ūdens un barības vielu, “nesaderība” praktiski neizpaužas. Stresa apstākļos augi sāk konkurēt par resursiem. Veidojot jaunu augļu dārzu vai stādot lapu un skuju kokus, ir svarīgi ņemt vērā to izmēru 10–15 gadu vecumā. Mazie stādi bieži vien apmāna nepieredzējušus dārzniekus — kad rokās ir plāns zariņš vai neliels krūmiņš ar 2–3 zariem, attālums 2–3 metri šķiet pārāk liels.

Ja dārzniekam nepatīk redzēt tukšos kvadrātmetrus, var izmantot blīvo stādījumu metodi un aizpildīt vietu starp jauniem augļu kokiem ar ogu krūmiem, zemenēm vai pat dārzeņiem.

Lasi vēl: Kā pasargāt zemenes, ķiršus un citas ogas no putniem – tie lidos ar līkumu jūsu pagalmam

Taču jau laikus jāapzinās, ka tas ir pagaidu risinājums — no blīvajiem stādījumiem vēlāk būs jāatsakās. Koku stādīšana ar pietiekamu atstarpi nodrošina ne tikai labu apgaismojumu un gaisa cirkulāciju, bet arī pietiekamu barības vielu platību. Jāņem vērā, ka sakņu sistēmas diametrs aptuveni atbilst koka vainaga projekcijai.

Daudziem kokiem saknes sniedzas tālāk par vainaga robežām un caurauž augsni daudzu metru rādiusā. Šādas īpašības piemīt aprikozēm, ābelēm un bumbierēm uz sēklaudžu potcelmiem, priedēm, bērziem u.c.

Neskatoties uz to, ka koku saknes sniedzas dziļumā, lielākā daļa barības vielas uzsūcošo sakņu atrodas auglīgajā virskārtā. Tāpēc konkurējoši augi ar seklu sakņu sistēmu var kavēt jauno koku augšanu. Un tas attiecas ne tikai uz avenēm vai upenēm, bet pat uz zālienu zālēm, kas ir ļoti prasīgas pēc mitruma un barības vielām.