Islande pirms 6 gadiem ieviesa 4 darba dienu nedēļu – zināmi pirmie rezultāti un secinājumi, kā arī vai varam cerēt uz ko tādu Latvijā

Islande 2019. gadā piesaistīja pasaules uzmanību, kļūstot par vienu no pirmajām valstīm, kas, nevis ar likuma spēku, bet gan ar vienošanās principiem, ieviesa četru dienu darba nedēļu.

Tas deva iespēju darbiniekiem panākt vienošanos par saīsinātu darba nedēļu vai mazāku stundu skaitu. Pēc pieciem gadiem rezultāti ir pārliecinoši. Sākotnējās šaubas nu ir kliedētas. Islande sāka šo pārmaiņu 2015. gadā, uzsākot izmēģinājuma projektu ar aptuveni 2500 dalībniekiem – nedaudz vairāk nekā vienu procentu no visiem strādājošajiem valstī.

Pēc tam, kad šī iniciatīva guva ievērojamus panākumus – 86% dalībnieku izteica savu atbalstu – 2019. gadā projekts tika oficiāli īstenots. Šobrīd gandrīz 90% Islandes darbinieku strādā pēc saīsinātas darba nedēļas principa – 36 stundas nedēļā, iepriekšējo 40 stundu vietā, nezaudējot atalgojumu.

Sākumā bažas par četru dienu darba nedēļu izskanēja gan Islandē, gan citviet pasaulē. Tika prognozēts, ka samazināsies produktivitāte, uzņēmumiem pieaugs izmaksas un būs grūti saglabāt pakalpojumu kvalitāti. Tomēr Islandes pieredze ir atspēkojusi šos pieņēmumus. Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai tālākā nākotnē kas tāds varētu tikt ieviests Eiropas savienībā un arī Latvijā?

Pagaidām šādas iniciatīvas Latvijā netiek virzītas, bet citās Eiropas savienības valtīs notiek kustība šajā jautājumā (par to turpmāk rakstā). Tomēr ja Islandes pieredze būs tiešām tik pozitīva kā šobrīd izskatās, un arī citās ES valstīs rezultāti būs uzmanības vērti, nav šaubu, ka šādas jautājums var tikt virzīts. 

Sakumā iepazīsiem ar Islandes situāciju.

Islandes dati rāda, ka dažās nozarēs produktivitāte ir saglabājusies vai pat pieaugusi. Viens no būtiskākajiem panākumu iemesliem ir uzlabojusies darba vide un kolektīvais noskaņojums – faktors, ko īpaši novērtē Z paaudze. Stresa mazināšanās un uzlabots darba un personīgās dzīves līdzsvars ievērojami veicinājis darbinieku labsajūtu.

Tehnoloģijas – galvenais panākumu stūrakmens

Viens no visievērojamākajiem Islandes modeļa aspektiem ir dzimumu līdztiesības veicināšana. Vīriešu iesaistīšanās ģimenes dzīvē ir pieaugusi, pateicoties elastīgākam darba grafikam, kas ļāvis mājas un bērnu aprūpes pienākumus sadalīt līdzsvarotāk. Atbrīvojoties no ierastajiem laika ierobežojumiem, vīrieši var veltīt vairāk uzmanības ģimenei un ikdienas darbiem.

Atšķirībā no dažām citām valstīm, piemēram, Beļģijas, kur četru dienu darba nedēļa nozīmē to pašu stundu daudzumu, tikai sadalītu pa garākām dienām, Islande saglabā gan algu, gan darba apstākļus nemainīgus, neskatoties uz saīsinātu nedēļu. Šāda pieeja kļuvusi iespējama, pateicoties mērķtiecīgai digitalizācijas politikai gan uzņēmumu, gan valsts sektorā.

Islandē ir veikti būtiski ieguldījumi digitālās infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vienu no labākajiem interneta pārklājumiem pasaulē, tai skaitā lauku teritorijās. Pateicoties tam, iespējams strādāt attālināti un saglabāt augstu produktivitāti arī ar mazāku fizisko klātbūtni birojos. Turklāt Z paaudze, kas uzaugusi digitālajā laikmetā, viegli adaptējusies šim jaunajam darba režīmam, veicinot miermīlīgu pāreju uz četru dienu darba nedēļu.

Paraugs, kas iedvesmo arī citur pasaulē

Četru dienu darba nedēļas ietekme sniedzas ārpus profesionālās vides. Islandes iedzīvotāji ziņo par dzīves kvalitātes būtisku uzlabošanos. Viņi pavada vairāk laika kopā ar ģimeni, draugiem un hobijiem. Stress, kas saistīts ar laika trūkumu, ir samazinājies, un cilvēki jūtas apmierinātāki un harmoniskāki.

Skolotāja un aktīviste Marija Hjālmtīstotira (María Hjálmtýsdóttir) atzīst: “Īsāka darba nedēļa Islandē ir bijusi liels ieguvums un ir mainījusi manas ģimenes dzīvi. 36 stundu darba nedēļa, ko ievēro 90% islandiešu, nozīmē mazāk stresa, lielāku darba gandarījumu un vairāk brīva laika.”

Islande ir kļuvusi par uzskatāmu piemēru tām valstīm, kas apsver pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Šobrīd līdzīgi izmēģinājumi tiek veikti Vācijā, Portugālē, Spānijā un Apvienotajā Karalistē, savukārt Beļģija jau ieviesusi šo modeli likumdošanā, tomēr ar stundu kompensācijas principu, kas apgrūtina tā visaptverošu ieviešanu.

Lai gan četru dienu darba nedēļas ieguvumi ir acīmredzami, Islandes sabiedrība joprojām ir dalīta jautājumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Priekšlaicīgās vēlēšanas, kas notiks nākamajā sestdienā, ļaus iedzīvotājiem paust savu attieksmi par šo svarīgo tēmu.

Atklātu atbalstu dalībai ES izteikusi vien Sociāldemokrātu partija un liberālā Reformu partija, kamēr valdošās koalīcijas spēki – ekologi, konservatīvie un liberāļi – ir šim solim pretī.

Islandes pieredze parāda, ka četru dienu darba nedēļa ir ne tikai iespējama, bet var būt arī ievērojams ieguvums darbiniekiem un sabiedrībai kopumā. Liekot indivīda labklājību pirmajā vietā, Islande ir izveidojusi humānāku un ilgtspējīgāku darba modeli, kas var kalpot par iedvesmu arī citām valstīm.

Z paaudzes atbalsts šai idejai ir bijis nozīmīgs faktors, kas palīdzējis veidot nākotnes virzienu, kur darbs tiek pielāgots cilvēka vajadzībām, nevis otrādi. Islandes sasniegumi pierāda, ka cerības nav bijušas naivas – būtiskas izmaiņas mūsu attiecībās ar darbu ne tikai ir iespējamas, bet arī ļoti vēlams īstenot.