Eiropā gaidāmas baisas anomālijas – sāksies jau 6. jūlijā un var ilgt pat mēnesi

Sākot ar 6. jūliju, Eiropā iestāsies jauns klimata scenārijs, kas, visticamāk, saglabāsies vismaz nākamā mēneša garumā. Šis periods kļūs par skaidru piemēru tam, kā klimata pārmaiņas aizvien vairāk ietekmē un maina ikdienas laikapstākļu raksturu.

Balstoties uz jaunākajām Copernicus Climate Change Service (ECMWF) prognozēm un Eiropas Vides aģentūras (EEA) sniegtajiem datiem, tuvāko 30 dienu laikā daudzviet Eiropā sagaidāmi būtiski laikapstākļu traucējumi.

Paredzams, ka gaisa temperatūra vairumā reģionu būs ievērojami augstāka par daudzgadu normu, savukārt nokrišņu režīms būs neprognozējams un svārstīgs – vienviet iespējams sausums, citviet pēkšņas lietusgāzes vai pat vētras.

Šis periods kalpos kā vēl viens apliecinājums tam, ka klimata pārmaiņas vairs nav tāla nākotne, bet gan jau šobrīd jūtama realitāte, kas ietekmē lauksaimniecību, pilsētplānošanu un ikdienas dzīvi visā Eiropā.

Saskaņā ar sezonālajām prognozēm, kuras sagatavotas Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) ietvaros, jau no 6. jūlija plaša Eiropas teritorija – īpaši Francija, Vācija, Polija, kā arī Balkānu valstis – piedzīvos būtiski augstākas gaisa temperatūras. Tiek lēsts, ka siltuma vilnis paaugstinās temperatūru par 2 līdz pat 4 grādiem virs klimatiskās normas. Pašreizējās prognozes norāda, ka šāds karstuma periods varētu saglabāties vismaz četras nedēļas.

Vidusjūras reģionā atkal gaidāmi tā sauktie “karstuma kupoli” – meteoroloģiski veidojumi, kas ilgstoši notur ļoti karstu un sausu gaisu virs konkrēta apgabala. Līdz ar to Spānijā, Itālijā un Grieķijā iespējami atkārtoti ekstremāli karstuma viļņi, kuru laikā temperatūra var pārsniegt +40 °C atzīmi un vietām pat pārsniegt šo slieksni.

Interesanti, ka tieši šajā pašā laika periodā ECMWF prognozēs iezīmējas būtiskas nokrišņu daudzuma anomālijas, kas dažādos Eiropas reģionos izpaudīsies ļoti atšķirīgi.

Ziemeļeiropā, it īpaši Skandināvijas valstīs, tiek prognozēts palielināts nokrišņu daudzums, kas pārsniegs klimatiskās normas un var radīt lokālus plūdu riskus.

Tikmēr Austrumeiropā un Balkānu reģionā gaidāms sausāks un karstāks periods, kas var veicināt augsnes izžūšanu, sausuma pastiprināšanos un paaugstinātu mežu ugunsgrēku risku.

Šāda veida krasas atšķirības starp reģioniem ir raksturīga klimata pārmaiņu izpausme – mainīgā atmosfēras cirkulācija ietekmē gaisa masu kustību, radot ekstrēmākus un neprognozējamākus laikapstākļus lokālā mērogā.

Pētnieki norāda, ka, lai gan šāda “siltā mēneša” prognoze pati par sevi vēl nav unikāla, tieši kopējā intensitāte un ilgums ir tas, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst biežāks. Tā saucamais zemes-atmiņas efekts, kur augsne, veģetācija un pat okeāns saglabā siltumu no iepriekšējiem periodiem, veicina ilgstošākus karstuma viļņus.

Turklāt karstāks gaiss spēj uzņemt vairāk mitruma, kas, kad tas beidzot izkrīt lietus veidā, rada straujas lietusgāzes un lokālus plūdus.

Pašreizējās prognozes liecina, ka Latvija atradīsies uz robežas starp ļoti karstajām un mitrākām, vēsākām gaisa masām. Tas var nozīmēt mainīgus un neprognozējamus laikapstākļus – iespējamas gan vairākas dienas ar karstumu un tveici, gan arī pēkšņi lietus periodi, ko pavadīs pērkona negaiss.

Lai gan arī Latvijā temperatūra, visticamāk, būs virs klimatiskās normas, šī novirze būs mērenāka salīdzinājumā ar centrālās un dienvideiropas reģioniem, kur sagaidāmi izteiktāki karstuma viļņi.

Kas tad īsti sagaidāms Latvijā tuvākajā laikā? Eiropas Vides aģentūra uzsver, ka šādi laikapstākļu periodi kļūs arvien raksturīgāki un biežāki visā Eiropā, tostarp arī pie mums.

“Laikapstākļu modeļi Eiropas kontinentā kļūst arvien izteiktāki – karstuma un sausuma viļņi mijas ar pēkšņiem, intensīviem nokrišņiem. Tas ir tiešs klimata pārmaiņu efekts, kas vairs nav tikai nākotnes prognoze, bet jau tagad ietekmē mūsu ikdienu,” norāda eksperti.

Sākot ar 6. jūliju, Eiropu atkal sagaida vismaz mēnesi ilgs periods ar pastiprinātu ekstrēmo laikapstākļu izpausmi, kas skaidri parāda, cik ļoti klimats mainās. Arī Latvijā šīs izmaiņas būs jūtamas, un tas nozīmē, ka dažādām nozarēm – īpaši lauksaimniecībai, enerģētikai un veselības aprūpei – būs jārēķinās ar nepieciešamību pielāgoties gan karstumam, gan sausumam, kas kļūst par regulāru parādību.