Atbildēt spēj vien retais – atklāts viltīgs jautājums, ko uzdod darba intervijās, lai atklātu kandidāta inteliģenci

Darba intervijas var būt neparedzamas. Reizēm šķiet, ka cilvēks ir gatavs visiem jautājumiem, bet pēkšņi darba devējs uzdod vienu āķīgu situāciju, kas liek apstāties un padomāt. 

Darba intervijas reizēm var būt kā prāta spēle. Tajās tiek uzdoti ne tikai jautājumi par darba pieredzi un prasmēm, bet arī tādi, kas pārbauda cilvēka raksturu, reakciju un spēju domāt ārpus ierastā. Mūsdienu darba devēji arvien biežāk meklē kandidātus, kuriem piemīt emocionālā inteliģence – spēja ne tikai saprast situāciju, bet arī rast līdzsvarotus risinājumus, kas nāk par labu visiem iesaistītajiem.

Viens no šādiem jautājumiem ir kļuvis par īstu pārbaudījumu daudziem kandidātiem. Statistika liecina, ka tikai aptuveni 1% cilvēku spēj sniegt atbildi, kuru darba devēji uzskata par patiešām izcilu. Vai tu spētu būt šajā vienā procentā?

Āķīgais uzdevums intervijā

Iedomājies, ka brauc divvietīgā kabrioletā. Diena ir skaista un tu baudi mirkli. Pēkšņi pamanīsi autobusa pieturu, kurā gaida trīs cilvēki.

 1. Pirmais no viņiem ir cilvēks, kurš nejūtas labi un kam būtu nepieciešama aprūpe. Situācija prasa uzmanību, jo laiks var būt nozīmīgs.

 2. Blakus viņam stāv cilvēks ar koferi, kurš izskatās noraizējies un steidzas uz svarīgu darba interviju. Viņam šī intervija varētu būt izšķiroša visa turpmākā dzīves ceļa veidošanā.

 3. Trešā persona ir pievilcīga sieviete vai vīrietis, ar kuru, šķiet, uzreiz izveidojusies īpaša emocionāla saikne. Šķiet, ka jūs varētu būt radīti viens otram, un rodas sajūta, ka šī tikšanās nav nejauša.

Tad darba devējs uzdod jautājumu: “Ko jūs šādā situācijā darītu?”

Kāpēc lielākā daļa izvēlas nepareizi?

Vairums cilvēku atbild, ka viņi nogādātu cilvēku, kurš jūtas slikti, pie speciālistiem, lai viņš saņemtu nepieciešamo aprūpi. Tā šķiet loģiska un cilvēcīga izvēle. Citi uzskata, ka pareizāk būtu palīdzēt cilvēkam, kurš kavē interviju, jo viņš var pazaudēt nozīmīgu iespēju. Daži pat domā par to, ka gribētu palikt ar cilvēku, ar kuru izjūt vislabāko emocionālu saikni.

Kaut arī šīs atbildes ir saprotamas, tās bieži neatklāj to, ko darba devēji meklē – spēju domāt radoši un ņemt vērā visu iesaistīto vajadzības.

Pareizā atbilde, par kuru reti kurš iedomājas

Atbilde, kuru uzskata par izcilu, ir pavisam cita. Tā parāda spēju saskatīt risinājumus, kas nāk par labu visiem.

Pareizās atbildes kandidāts teiktu:
“Es atdotu savu kabrioletu cilvēkam, kurš kavē darba interviju, lai viņš varētu aizvest cilvēku ar sliktu pašsajūtu uz iestādi, kur viņu aprūpēs. Tikmēr es paliktu kopā ar cilvēku, ar kuru izjutu īpašu saikni, un pagaidītu autobusu.”

Šī atbilde parāda, ka cilvēks spēj rīkoties nesavtīgi, vienlaikus saglabājot stratēģisku skatījumu un spēju palīdzēt visām pusēm. Tā ir arī norāde uz emocionālo inteliģenci – prasmi saprast citu cilvēku vajadzības un rast risinājumu, kas visiem sniedz labumu.

Cilvēki ar augstu emocionālo inteliģenci prot:

• Ieklausīties citu vajadzībās un neuzspiest tikai savu viedokli.

• Risināt problēmas tā, lai neviens nebūtu zaudētājs.

• Saglabāt mieru arī nemiera apstākļos un domāt radoši.

Tieši tādi darbinieki bieži kļūst par līderiem, kuri spēj iedvesmot un motivēt komandu.

Šis uzdevums liek aizdomāties par to, kā mēs reaģējam uz neparastām un sarežģītām situācijām. Vai mēs izvēlamies tikai loģisku pieeju? Vai arī spējam saskatīt risinājumu, kas palīdz vairāk nekā vienam cilvēkam?

Darba intervijās šādi jautājumi palīdz darba devējiem saprast ne tikai to, ko kandidāts zina vai prot, bet arī to, kāds viņš ir kā cilvēks.

Padomā, ko tu atbildētu šādā intervijā. Vai tev būtu drosme piedāvāt savu kabrioletu kādam citam?