Godīgi sakot, man vienmēr šķitis, ka protu vārīt olas. Kas tur tik grūts? Ielej katliņā ūdeni, ieliec olas, uzliec uz plīts – un pēc kāda laika viss gatavs.
Tiesa, katru reizi saskāros ar vienu un to pašu nepatīkamo momentu: olas nolobīt bija ļoti grūti. Īpaši man nepatika, ka teju puse baltuma pēc vārīšanas paliek pie čaumalas, pārvēršot mizošanas procesu par nejauku lietu.
Gluži kā Mērfija likumā, problēma vienmēr radās pašā nepiemērotākajā brīdī, piemēram, Lieldienās, kad vajadzēja izvārīt veselu lērumu olu, tās nokrāsot un pēc tam ar šausmām skatīties, kā mājinieki vai viesi mēģina tās nolobīt, un gandrīz viss baltums paliek pie čaumalas. Vai arī tad, kad bija jāgatavo pildītās olas: tām bija jābūt ideāli līdzenām, glītām, lai varētu sagriezt divās daļās un skaisti ievietot pildījumu. Bet tā vietā sanāca īsta katastrofa!
Un tad kādu dienu, kad atkal “cīnījos” ar kārtējo olu partiju, sieva, acīmredzot pamanījusi manas mokas, nolēma atklāt vienkāršu, bet ģeniālu noslēpumu. Izrādījās, ka viss, ko līdz šim biju darījis ar olām, ir bijis nepareizi.
Vienkārši noteikumi, lai pagatavotu ideālas olas
Pirmais, kas mani pārsteidza, bija tas, ka olas ir iepriekš jāizņem no ledusskapja un jāļauj tām uz kādu laiku istabas temperatūrā. Es vienmēr tās glabāju ledusskapī, lai gan bieži redzu, ka veikalos tās vienkārši stāv plauktos. Arī daudzi mani paziņas tur olas istabas temperatūrā.
Kad olas ir nedaudz “atpūtušās”, tās rūpīgi jānomazgā. Iepriekš nebiju aizdomājies, cik daudz netīrumu var būt uz čaumalas, jo nav zināms, kādos apstākļos olas glabātas pirms to iegādes. Daudzi olas vienkārši izņem no kastītes un uzreiz iesit pannā, bet es tagad vienmēr tās vispirms nomazgāju.
Tagad seko viens no galvenajiem punktiem: pirms olu ievietošanas ūdenī tas ir jāuzvāra. Agrāk es vienmēr liku tās aukstā ūdenī, pagaidīju, līdz tas uzvārās, un tikai tad uzņēmu laiku. Izrādījās, ka tā ir kļūda. Kamēr ūdens vārās, arī olas jau sāk gatavoties, un gatavošanas laiks sanāk ilgāks. Rezultātā olas pārvārās, pat ja vēlējāties, lai tās būtu mīkstas.
Turklāt ūdenim jāpievieno arī ēdamkarote sāls. Kāpēc? Daudzi cilvēki domā, ka sāls palīdz labāk nomizot olas, taču tā nav gluži taisnība. Personīgi mani rezultāti bija atšķirīgi, neskatoties uz sāls pievienošanu. Bet galvenais noslēpums izrādījās daudz vienkāršāks.
Neliels triks ar adatiņu
Šis triks patiešām mainīja visu. Jāņem maza adata vai saspraude (to var nopirkt jebkurā saimniecības preču veikalā) un uzmanīgi jāizveido neliels caurumiņš olas strupajā galā. Izrādās, ka šajā daļā ir gaisa kabata, kuru caurdurot, olas vārot neplīsīs, un pēc tam būs viegli nomizojamas.
Biju izbrīnīts: baltumi nekur neiztecēja, un olas palika veselas. Kad caurumiņs ir izveidots, ielieciet olas verdošā ūdenī un vāriet kā parasti.
Noslēdzošais knifiņš: ledus vanna.
Tiklīdz gatavošanas laiks ir beidzies, olas nekavējoties jāiegremdē ledus ūdenī. Atstāju olas aukstā ūdenī uz 7-8 minūtēm, un viss – var ķerties pie mizošanas. Čaumalas viegli nāk nost, burtiski pašas no sevis.
Bet caurduršanas noslēpums ir tāds, ka caur šo mazo caurumiņu sālsūdens iekļūst olas iekšpusē un izveido slāni starp proteīnu un čaumalu. Tāpēc pēc vārīšanas čaumala atdalās vienkārši lieliski.
Bet kā jūs vārāt olas? Jums ir sava metode? Laipni lūgti pastāstīt komentāros. Ja jums noderēja šis lieliskais olu vārīšanas padoms, atzīmējiet rakstu ar “patīk” un dalieties ar draugiem sociālajos tīklos!
