Galvenās stādu problēmas pēc izstādīšanas zemē vai siltumnīcā

Foto: ekrānuzņēmums
Daudzi dārzkopji saskaras ar šādu problēmu: mājās stādi aug lieliski, izskatās veseli un spēcīgi, bet dažas dienas pēc iestādīšanas siltumnīcā vai atklātā augsnē tie pēkšņi sāk nīkuļot un nīkt acu priekšā

Iemesls var būt ne tikai apstākļu maiņā, bet arī kļūdās, kas pieļautas stādu audzēšanas un kopšanas procesā pēc pārstādīšanas. Parunāsim par to, ar kādām problēmām var saskarties dārznieks pēc stādu iestādīšanas un kā tās atrisināt.

1. Stādi vīst

Visbiežāk vīšanas problēma ir saistīta ar sakņu sistēmas bojājumiem. Izjaukt sakņu sistēmu pārstādīšanas laikā ir neizbēgams process. Novājinātas saknītes sliktāk uzņem mitrumu un barības vielas, rezultātā augi novājinās, lapas zaudē stingrumu, saritinās un nokarājas.

Jāatzīmē, ka neliela vīšana pēc stādīšanas ir norma. Tāpēc pārāk uztraukties nevajag. Lai augi ātrāk atjaunotos, tiem jāpalīdz saglabāt dārgo mitrumu. To var panākt šādi: mulčēt augsni ap augiem un noēnot tos karstā, saulainā laikā.

Kā mulčas materiālu var izmantot nopļautu zāli, skaidas, kūdru, kompostu. Tāpat ir lietderīgi laistīt stādus ar preparātu kas stimulē sakņu augšanu– tie stimulēs jaunu saknīšu augšanu un paātrinās augu pielāgošanos jaunajai vietai.

Slikta ideja ir pārlaistīt stādus, domājot, ka vīšana ir saistīta ar ūdens trūkumu. Saknes nevarēs uzņemt lieko mitrumu – tās, visticamāk, sapūs, nevis nostiprināsies. Tāpēc bagātīga laistīšana jāatliek uz laiku, kad stādi atjaunosies un nostiprināsies.

Foto: Pixabay

2. Stādi krīt

Šāds nelabvēlīgs iznākums var rasties vairāku faktoru dēļ. Vājš apgaismojums. Gaismas trūkuma apstākļos stādi izstiepjas, to stublāji kļūst plāni un sāk locīties zem lapu svara. Pēc iestādīšanas siltumnīcā situācija var pasliktināties, īpaši, ja laikapstākļi ir apmākušies, bet mājās stādi auga zem fito lampām. Tagad tiem būs jāiztiek tikai ar dabisko gaismu, kuras var nepietikt. Ko darīt? Rūpīgi piesiet augus pie mietiņiem, aplaistīt ar augšanas stimulatoru.

Pārmērīga laistīšana. Tā dēļ stublājs var zaudēt tstingrumu, kļūt mīksts. Problēmu risinās hidro akumulējošās granulas, kuras jāierok zemē – tās uzņems lieko mitrumu un pēc vajadzības to atdos. Pārāk smaga un blīva augsne. Tā slikti izžūst, mitrums uzkrājas, saknes „nosmok”. Risinājums – augsni irdināt un sajaukt ar smiltīm.

Karsts un sauss gaiss. No tā cieš augi, kas iestādīti slēgtā augsnē. Risinājums – regulāri vēdināt siltumnīcu vai plēves segumu, novietot tur mucu ar siltu ūdeni, kas mitrinās gaisu. Pārsalšana. Aukstums līdz +5…+10 °C maija beigās un jūnija sākumā nav retums. Šādos apstākļos mitruma un barības vielu uzsūkšanās apstājas, augi „iestrēgst”, un, ja tas ilgst ilgi, tie nokrīt un var arī nonikt pavisam.

Parasti atklātā augsnē stādi no aukstuma cieš vairāk. Tāpēc pavasarī agro tīklu nevajadzētu likt tālu nost. Sala laikā stādus papildus nosedz ar neaustu materiālu vai plastmasas pudeļu griezumiem. Lai uzlabotu aukstumizturību, augus vajadzētu apsmidzināt ar aukstumizturības stimulatoru.

3. Lapu galu sausums

Lapu galu sausums var būt saistīts ar sausu gaisu, pārmērīgu laistīšanu vai pārsalšanu. Galvenais ir precīzi noteikt, kurš no šiem faktoriem izraisījis problēmu konkrētajā gadījumā. Risinājumi jau minēti iepriekš: novietot siltumnīcā ūdens traukus, irdināt zemi, pievienot smiltis un granulas, segt augus salnu laikā.

Lai uzlabotu augu izturību, tos ieteicams apsmidzināt ar preparātu, kura pamatā ir dzintarskābe – tā uzlabo pretestību nelabvēlīgiem faktoriem, sekmē barības vielu uzņemšanu un stimulē augšanu.

Foto: Pixabay

4. Lapas nobirst

Ja nobirst dīgļlapas vai pirmais lapu pāris, uztraukties nevajag – tas ir dabisks process. Ja krīt arī citas lapas, problēma, iespējams, ir saknēs – tās var būt sakņu puve vai saknes bojātas kaitēkļu dēļ. No kaitēkļiem visbiežāk bīstami ir zemesvēži un maijvaboļu kāpuri – tie bojā jauno augu saknes.

5. Ziedu nomešana

Ja sēklas stādiem iesētas pārāk agri vai pavasaris ieildzis, augi var sākt ziedēt vēl mājās. Ziedu nomešana pēc pārstādīšanas ir normāla reakcija uz stresu.

Risinājums: augus apstrādāt ar līdzekli, kas satur giberelīnskābi, kas stimulē ziedēšanu. Tāpat noderēs borskābes mēslojums – bors nepieciešams auglīgai ziedēšanai un augļa aizmetņu veidošanai. Nav iemesla uztraukties – ja stādi ir labi, tie vēl ziedēs.

6. Stādu lapas dzeltē

Lapām dzeltējot pēc iestādīšanas, tas ir izplatīts parādība. Iemesli: pārāk intensīva gaisma, slāpekļa pārbagātība, nepareiza laistīšana vai skāba augsne.

Ko darīt: noēnot augus pusdienlaikā spēcīgas saules gadījumā; Izslēgt slāpekli saturošus mēslojumus (organiskos, urīnvielu, amonija salpetri); Pārbaudīt augsnes pH; ja skāba – aplaistīt ar pelnu izvilkumu (1 glāze uz 10 l ūdens); Pabaro ar lapu atjaunošanas līdzekli. Ja dzeltēšana saistīta ar slāpekļa pārpalikumu, papildu mēslojums nav vajadzīgs – tikai kālija-fosfora.

Foto: Pixabay

7. Stādu lapas kļūst baltas

Ja augšējās lapas paliek baltas – visticamāk, saules apdegumi. Īpaši, ja nebija rūdīšanas. Bojāto zaļumu atjaunot nevar. Var palīdzēt „Amicid” mēslojums.

To var izraisīt arī mikroelementu trūkums. Precīzi noteikt trūkstošo elementu ir grūti, tāpēc ieteicama komplekso mēslojumu lietošana  dažādām kultūrām. Pārbaudīt – ja uz tausti filcains, noslaukāms, bet atjaunojas – jālieto fungicīdi.

Lasi vēl: Kādas nezāles parasti aug kapos un kā no tām pareizi atbrīvoties

8. Stādi kļūst sarkani vai zilgani

Lapu krāsas maiņa uz sarkanu, zilu vai violetu var būt fosfora trūkuma pazīme – īpaši raksturīga tomātiem. Risinājumi: Pelnu izvilkums (1 glāze uz 10 l ūdens);
Kālija monofosfāts (2 g uz 10 l ūdens – lapu apstrādei);
Kaulu milti (2-3 ēd.k. uz augu).
Fosfora deficīts var būt saistīts ar augsnes skābumu. Tāpēc vispirms jāpārbauda pH un nepieciešamības gadījumā jāatskābina. Zilēšanu var izraisīt arī aukstums. Risinājumi jau minēti iepriekš – laistīt ar stimulatoriem, siltināt.

Foto: Pixabay

9. Caurumi lapās

Caurumi un bojājumi lapās norāda uz lapasgraužu kaitēkļiem: laputīm, tripšiem, tīklērces, krustziežu blusām, tauriņu kāpuriem. Kaitēkļi pārziemo augsnē un pēc tam ēd augus.

10. Traipi uz stādiem

Traipu cēloņi var būt dažādi: Sausi dzelteni traipi – saules apdegumi pēc lietus vai karstā laistīšanā. Izārstēt nevar, palīdzēs laistīšana. Barības vielu trūkums: brūni traipi – kālija deficīts, lapas sačokurojas; dzelteni traipi – dzelzs trūkums; zilgani violeti – fosfora; sarkani – slāpekļa. Risinājums – atbilstošs mēslojums: kālija monofosfāts, pelni, urīnviela.

Kaitēkļi: dzelteni traipi ap kodumiem – tīklērce, bruņutis; brūni – rūsas ērcīte; sudrabaini – Kalifornijas tripsis. Stādu pārstādīšana uz pastāvīgu vietu siltumnīcā vai atklātā laukā ir stress.

To var pastiprināt sliktie apstākļi: temperatūras svārstības, spilgta saule, sliktas kvalitātes augsne, pārlaistīšana vai sausums, kaitēkļi. Dažas nedēļas pēc pārstādīšanas augiem nepieciešama pastiprināta uzmanība, lai dārznieks laicīgi varētu rīkoties. Ja viss tiek izdarīts pareizi, raža necietīs!