Nekad neatdod vai nedāvini šīs savas lietas citiem, tas, iespējams, ir tavu problēmu cēlonis iemesls

Reizēm šķiet, ka lietām tiek piešķirta pārāk liela nozīme. Bet ar gadiem sāk saprast — tajās ir kas vairāk nekā tikai matērija

It īpaši tad, ja lieta ilgu laiku atradusies mājās, uzsūkusi sevī atmosfēru, bijusi daļa no ģimenes dzīves. Man bieži ir gadījies nonākt situācijās, kad, šķietami vienkārša lietas nodošana — kādai draudzenei, kaimiņienei vai reizēm pat radiniekam — radīja iekšēju diskomfortu. Sākumā domā: “Nu kas tur tāds?”, bet pēc tam mājās pēkšņi kļūst neomulīgi, it kā būtu izjaukts kāds līdzsvars.

Šodien vēlos parunāt par to, kāpēc ne visas lietas vajadzētu atdot, pat ja tās jums šķiet nevajadzīgas. Tas nav par māņticību. Drīzāk — par personīgām sajūtām, par mājas enerģētiku un mūsu iekšējo intuīciju, kas reti kad kļūdās, ja vien tai pievērš uzmanību.

Lietas, kas “uzsūc” enerģiju

Mājas — tas nav tikai sienas. Tā ir telpa, kurā mēs piedzīvojam emocijas: prieku, nogurumu, iedvesmu. Tas viss vienā vai otrā veidā paliek apkārtējos priekšmetos. Īpaši — tajās lietās, kas ilgi ir bijušas kopā ar mums. Piemēram:

-Apģērbs, ko valkājam bieži
-Spoguļi
-Gultas veļa
-Personīgās rotaslietas
-Mēbeles, uz kurām bieži sēdēts vai gulēts
-Trauki, no kuriem ēsts ikdienā

Kad lieta ilgstoši atrodas mājā, tā it kā kļūst par kopējās atmosfēras daļu. Un atdodot to, mēs neviļus nododam arī daļu savas enerģijas — pat ja to neapzināmies.

Kas notiek, kad atdodat “nepareizo” lietu

Ir gadījumi, kad sieviete atdod vecu, bet mīļu jaku draudzenei — un pēc tam izjūt tukšuma sajūtu. Vai arī uzdāvina kādam spoguli no guļamistabas — un vairs nespēj atgūt mierīgu miegu. Varbūt kāds teiks: “Sakritība,” — un tam arī būs sava daļa taisnības. Tomēr daudzi pamana, ka pēc šādām situācijām mājās it kā kaut kas mainās. Kļūst neomulīgi, pieaug konflikti vai pazūd enerģija.

Tā nav mistika, tās ir novērošanas sekas. Kad atdodat lietu, kurā ir daudz personiskā — jūs nododat ne tikai priekšmetu, bet arī daļu no savas vēstures, emocijām, atmiņām.

Kuras lietas labāk paturēt pie sevis

Protams, tas ir katra paša lēmums. Bet te ir dažas kategorijas, kurām vajadzētu pievērst īpašu uzmanību:

1. Ģimenes lietas. Tas, kas nodots no mammas, vecmāmiņas, tuviniekiem — lakati, rotaslietas, albumi, pat vecas grāmatas. Šīs lietas nes sevī dzimtas atmiņu. Labāk tās nodot tikai pa ģimenes līniju — meitām, mazmeitām.

2. Personīgie priekšmeti. Tas, ko esat valkājis ilgstoši, īpaši grūtos dzīves posmos: apģērbs, soma, maks, rotaslietas. Šādas lietas uzsūc arī piedzīvojumus. Labāk no tām neatvadīties vieglprātīgi.

3. Spoguļi. Par spoguļiem daudz runā un raksta. Personīgi es cenšos tos nevienam nedot. Tie ir pārāk jūtīgi pret mājas atmosfēru. Ja spogulis ir “dzīvojis” pie jums, tas it kā kļūst par jūsu gadu liecinieku. Ne katras mājas ir gatavas uzņemt svešu atspulgu.

4. Dāvanas no cilvēkiem, ar kuriem saikne pārtrūkusi. Ja attiecības bija nozīmīgas, bet beidzās ne visai labi — rotaslietas, grāmatas, trauki, bijušo partneru dāvanas var nest sev līdzi “ēnu”. Atdodot šādas lietas, mēs it kā dalāmies ar savu problēmu. Labāk no tām maigi atbrīvoties vai veikt attīrīšanu.

Lasi vēl: 7 ideālas suņu šķirnes dzīvošanai dzīvoklī – gudras, klusas un uzticīgas

Ko darīt ar lietām, kuras negribas atdot

Nav nepieciešams visu krāt mājās. Bet ir veidi, kā no lietām atvadīties saudzīgi:

-Attīrīšana pirms nodošanas. Piemēram, uzkūpināt lietu ar vīraku, atstāt pa nakti pie atvērta loga, ietīt baltā audumā.

-Domās pateikties par kalpošanu. Tas var šķist dīvaini, bet dod pabeigtības sajūtu.

-Nepārdot vai neatdot personīgās lietas svešiniekiem. Labāk dāvināt tam, kam uzticaties.

Lasi vēl: Tagad logus mazgāju vien 3x gadā un tie ir mirdzoši ļoti ilgi – dalos noslēpumā

Ko noteikti var atdot bez raizēm

Protams, ne katra lieta kļūst “enerģētiska”. IKEA trauki, jauns apģērbs, tehnika, kas nav izmantota — to visu var droši nodot tālāk. Īpaši, ja lieta nav ilgi pavadījusi laiku jūsu mājās un nav kļuvusi par “daļu no jūsu dzīves”.

Galvenais — jūsu iekšējā sajūta. Ar gadiem es arvien vairāk uzticos intuīcijai. Reizēm paņem rokās lietu un jūti: “Šo es varu atdot.” Bet citreiz — it kā nevajag, bet roka neceļas. Tātad — vēl nav laiks.

Mājas — tas nav tikai kārtība un tīrība. Tā ir atmosfēra, ko veidojam no lietām, emocijām un sīkumiem. Un saudzīga attieksme pret savu telpu — arī ir rūpes par sevi.